Zoo “Rakši” - divu dienu piedzīvojums bērniem un vecākiem

Atklājam Latvijas ceļošanas pavasara/vasaras sezonu. Mēs - mamma Linda, tētis Artūrs, divgadniece Madara un bēbīte Monta, meklējam ģimenēm draudzīgākās atpūtas, izklaides un pasaules izzināšanas vietas. Man patīk rakstīt un tāpēc mīļākās pieredzes ir lasāmas Māmiņu Klubā, kādā žurnālā vai šur-tur citur.

Ikdienā manu sirdi silda cilvēki un viņu stāsti, tāpēc nopietnāks hobijs ir dzīvesstāstu rakstīšana. Dažas no veidotajām intervijām lasāmas www.esence.lv, bet daudzas citas drukātajos un digitālajos medijos.

“Rakšos” biju viesojusies pirms četriem gadiem, kad vēl atpūtas izbraucieniem bija citas vajadzības, jo divi pieauguši cilvēki iezīmē punktu kartē un aidā pasaulē!

Apmeklējot vietas ar maziem bērniem, ir aktuāla ērtību pieejamība, laika plānošana, uzņemošās vietas viesmīlība un pats galvenais, lai piedzīvotais ir patīkams gan lielajiem, gan mazajiem cilvēkiem.

Brīvdabas zoo jeb kamieļu parks “Rakši” realitātē ir daudz, daudz vairāk nekā par to pasaka tā nosaukums. Es to dēvētu par piesātinātu iespēju atpūtas vietu. Kāpēc tieši par šo pieredzi es nolēmu pavēstīt lasītājiem? Jo man tik ļoti sirdi sildīja personāla attieksme un tik ļoti patika unikālais piedzīvojums. Gribas pateikt “Rakšiem” paldies par iespēju, gribas pasaulei pastāstīt, cik unikāla pieredze ir pieejama tepat Latvijā un gribas šeit atvest savus mīļos!

Apskatot “Rakšu” piedāvājumu mājaslapā, es sapratu, ka piedzīvojums izvērtīsies ļoti piepildīts un nolēmu to sadalīt uz divām dienām. Jā, mīļie, tur ir arī naktsmītņu iespējas – šķiet, es jau tikko minēju, ka kamieļu parks “Rakši”  ir daudz vairāk nekā par to pasaka nosaukums!

Apmēram divas nedēļas iepriekš rezervējām naktsmītni. Šī būs mūsu pirmā nakšņošana viesnīcā kopā ar mazuli, tāpēc nolemju telefoniski apjautāties, kurš numuriņš būtu ērtākais mūsu vajadzībām. Tiesa gan – izvēles iespējas nebija lielas, jo plašākai izvēlei naktsmītni ir jārezervē savlaicīgāk. Mums laipni ieteica rezervēt numuriņu “Efroud” – trīsvietīgs ar privātu vannas istabu. Es uzticējos personāla ieteiktajam diži pat neizjautājot, kas tieši mūs sagaida un nemeklēju arī bildes interneta dzīlēs. Šoreiz nakšņošanas prioritārās prasības bija ērtības, lai bērni būtu viegli aprūpējami. Par plānoto braucienu padalījos ar draugiem un drīz vien arī viņi veica rezervāciju, tāpēc piedzīvojumā devāmies kuplākā skaitā.

Klātienē, ieraugot numuriņu, vispirms biju sajūsmā par gultu no kuras nebūs iespējams nevienam izkrist, ja gadījumā nāksies tajā sagulēt visiem četriem. Laikam nevarētu iedomāties vēl drošākas sānu malas, lai gulētu kopā ar maziem bērniem.

Attēls no "Rakšu" sociālajiem tīkliem.

 

Numuriņā bija vēl vienvietīga gulta un mums tika ienesta arī zīdaiņu gultiņa. Lieki teikt, ka gaidāmā gulēšana nedaudz satrauc, jo vēl nav zināms kā zīdainis guļ ārpus mājas. Izrādās, ka guļ ļoti labi un man sirdsmiers par gandrīz neiespējamo izkrišanu no gultas.

Ne vien gultas drošās malas mani iepriecināja, bet arī skats pa logu, kurš ir tieši gultas galvgalī. Divgdaniece labu laika sprīdi nebija atraujama no loga, jo tur skatāma bija ēzelīšu ikdienas dzīve. Viņi tik mīlīgi dzīvojās – mēs vērojām un minējām, kuri varētu būt draugi, kas viņiem varētu garšot un kādi varētu būt viņu hobiji. Cik forši ir pamosties un, atverot acis, apjaust, ka nakšņo zoodārzā un aiz loga ēzelīši arī ir tikko modušies! Skatam pa logu ir arī praktisks ieguvums, jo, lai pierunātu divgadnieci doties uz numuriņu, bija vien jāatgādina par ēzelīšiem gultas galvgalī. Atpūtāmies gultā, vērojām un baudījām.

Man ļoti patīk interjera lietas un tas ir viens no iemesliem kāpēc man patīk nakšņot ārpus mājas. “Rakšu” konceptviesnīca pārsteidza. Visapkārt savdabīgs kombinējums starp senatnīgo un mūsdienīgo. Mūsu numuriņš ir godāts Marokas pilsētas Erfoud (angļu val.) vārdā. Neesmu bijusi Marokā, bet kaut kādu pavisam savdabīgu un nebijušu sajūtu noķēru. Ļoti novērtēju detaļas – iedegtās svecītes, skaistās krūzītes un pat šķīvji bija ar vēstījumu latviešu valodā! Patīk man šarmantais interjers.

Viesnīcas atpūtas telpā ir viss – kafija, tēja, trauki, ledusskapis, ūdens jebkurā vajadzīgajā temperatūrā (šo novērtēs mazu bērnu vecāki!).

Viesnīcas atpūtas telpa. Attēls no "Rakšu" sociālajiem tīkliem.

Ir vēl kaut kas neatkārtojams šajā stāstā – viesnīcas nakšņotājiem ir ekskluzīva iespēja satikt dzīvnieciņus, kad zoo darba laiks apmeklētājiem ir beidzies. Ir sajūta, ka dzīvnieciņi labprāt nāk iepazīt tieši mūs. Ne miņas no kņadas jebkurā zoo apmeklējumā – tikai daba, dzīvnieciņi un mēs. Ak, jā – lēkājamais batuts, kurš apmeklētāju laikā ir piepildīts ar spiedzošiem bērniem, bet te pēkšņi mūsu divgadniece ir vienīgā uz tā un izlēkājas pēc sirds patikas. Turpat blakus ir labiekārtotas piknika zonas, kuras mēs labprāt izmantojām vakara baudīšanai. Vai var būt vēl foršāk – blakus kamieļi, lamas, aitiņas un citi zvēriņi, kamēr mēs baudām pikniku, lidinām pūķi un blakus ir arī mūsu viesnīca.

Aizrāvos ar stāstījumu par viesnīcu. Domu sapratāt – cik unikāli ir nakšņot zoodārzā!

Vēl tikai pēdējā, bet ļoti svarīgā nianse – cena! Es nezinu vai šo vajadzētu šeit publiski paust, bet es divreiz pārjautāju, kad telefonsarunā man nosauca cenu. Nedaudz virs 100 eur ir maksa par numuriņu 4 personām ar iekļautu zoodārza apmeklējumu 4 cilvēku ģimenei, brīvpieeju zvēriņiem pēc oficiālā darba laika, labiekārtotām piknika zonām un vēl iekļautām brokastīm. Paldies zoo “Rakši”, ka padarāt šo vienreizējo pieredzi par pieejamu pasākumu!

Jūs jau sapratāt – esmu sajūsmā par nakšņošanu zoodārzā. Vienlaikus tas ir gana praktiski ar maziem bērniem, jo ir mantu novietne, vieta, kur klusumā pārtīt un pabarot mazuli, vieta, kur likt pačučēt divgadnieci klusumā, bet vienlaikus viss ir tepat blakus. Labi, beidzu jūsmot par nakšņošanas iespējām…

Tātad pirmajā dienā ieradāmies teritorijā.

Attēls no "Rakšu" sociālajiem tīkliem.

 

Izvēlējāmies izmantot ne tikai viesnīcas cenā iekļauto zoo apmeklējumu, bet piemaksāt klāt un iegūt biļeti “Rakšu lielais ceļojums”, kur jau paveras plašas izklaides iespējas – lemuru barošana (patiesībā tur ir ne tikai lemuri, bet ķenguri tuvplānā un arī skaistum-skaists papagailis). Ieguvām arī braucienu ar elektromašīnām, velokartiem, ēzeļu pajūgu, elektrolaivām, kā arī pastaigu ar lamu un izjādi ar kamieli.

 

Labākā ideja bija šo piedzīvojumu sadalīt uz divam dienām, jo ar nakšņošanu zoodārza viesnīcā, mēs pievienojām arī vakara pikniku teritorijā. Mums izdevās divas piepildītas dienas.

Pirmajā dienā paguvām vien iepazīt apkārtni, ieturēt pusdienas vietējā kafejnīcā, pabarot lamas, izmīļot satiktos dzīvnieciņus, izlēkāties pa batutu un izbraukāties ar elektromašīnām. Teikšu godīgi – iespaidiem pilna diena. Pēc oficiālā darba laika bija sirreāla sajūta, ka zoo iemītnieki ir tikai mums. Vakarā mēs piknikojām, lidinājām pūķi blakus kamieļiem un drīz vien jau gulēšanas laiks klāt.

Forši būt gandrīz vienīgajiem visā zoo teritorijā.

 

Nākamajā dienā modāmies agri. Dāmas jau 6:00 augšā un gatavas skriet pie zvēriņiem. Nevarētu teikt, ka es biju sajūsmā par tik agru rītu, bet kafija dara brīnumus. Nedaudz pavārtāmies, pavērojam ēzeļus caur logu un, protams, skrienam baudīt, ka esam vienīgie visā zoo.

Šos mēs vērojām caur viensīcas logu gultas galvgalī un jau astoņos no rīta esam gatavi klātienē sasveicināties.

 

Divgdaniece steidz izdalīt brokastis dzīvnieciņiem un pamazām vērojam kā darbinieki sāk rosīties.Lamas arī ir priecīgas mūs satikt rīta agrumā.


No 9.00 ir mūsu brokastu laiks kafejnīcā. Mazulīte dodas pirmajā diendusiņā un mēs pārējie – brokastīs. Kafejnīca jeb precīzāk kafejnīcas personāls ir vēl viens atsevišķs stāsts.

Ar divgadnieku viss vienkārši, bet ar mazulīša lietām man pilna mugursoma un ak, jā – plānošana – savlaicīgi dabūt siltu ūdeni, sagatavot pudelīti, uzsildīt ēdieniņu. Jaunie vecāki sapratīs. Mīļās kafejnīcas meitenes – paldies Jums! Tiklīdz es pie apvāršņa parādos ar mazuļa pudelīti, viņas jau sauc, lai nāku – uzpildīšot kādā temperatūrā vien nepieciešams. Pēc ēšanas viņas piedāvājās pat izmazgāt pudelīti – šis mani tiešām pārsteidza. No rīta viņas pat pamanīja, ka mazulīte ir aizmigusi ratiņos un steidza mums piedāvāt brokastot ārpusē, blakus novietojot bēbītes ratiņus, uz ko mēs apstiprinoši atbildam, jo kad gan vēl būs iespēja baudīt brokastis zoodārzā, vienlaikus vērojot lamu rīta rituālus. Darbinieces mums aši saklāj galdus ārpusē, iznes ēdienus, pasniez tējas, kafijas. Paldies! Es izbaudīju. Tūlīt jau plkst. 10 un turpat pie kafejnīcas darbu sāk elektromašīnas – divgadniece bauda braucienus.

Paēduši dodamies vēlreiz apsveicināties ar visiem iemītniekiem un drīz vien jau darbu sāk visas pārējās atrakcijas. Noslēdzām zoo apmeklējumu ar lamu pastaidzināšanu un teritoriju atstājām otrajā dienā ap plkst. 15.00.

 

Meitenes gatavas ēzelīša pastaigai

Jau pamanījāt, ka arī Monta savos ratiņos dodas kopā ar ēzelīti. Mieru, tikai mieru - viss ir droši, ēzelīša ātrums ir līdzvērtīgs mierīgai pastaigai!

 

Mūsu gadījumā izcils ir piedzīvojums ar nakšņošanu, jo divas dienas ir tas, kas mums bija vajadzīgs, lai visu piedāvājumu izbaudītu bez steigas un ar ērtībām visai ģimenei.

Dodamies mājās ar patīkamu nogurumu un unikāliem iespaidiem piepildītu nedēļas nogali. Tieši tāpēc ir tapis šis raksts. Paldies “Rakšiem” par šo unikālo pieredzi, draudzīgo attieksmi un iespēju!

Darbinieki ne vien sirsnīgi pastāsta un izglīto par dzīvnieciņiem, bet labprāt dalās ar “Rakšu” nākotnes attīstības plāniem. Šķiet apmeklētājiem būs arvien plašākas dzīvnieku apskates, nakšņošanas, ēdināšanas un citas baudpilnas pieredzes. Iesāktie papildinājumi ir lieliski un mēs no sirds novēlam, lai izdodas! Tik daudz izzinošu un priecīgu mirkļu pie jums!

Zinu, zinu, ka raksts līdzinās reklāmrakstam, bet nē – tā ir mūsu pieredze, kura man tik ļoti patika, ka vēlos dalīties. Lai “Rakšiem” forši iet un, lai lasītāji uzzina par iespējām. Es ceru, ka mums pašiem vēl paliks brīvi numuriņi kādai rezervācijai šovasar. :)

 

Sirsnīgiem sveicieniem,

Linda Paulauska