Vai demogrāfijas ultimāts sniegs vajadzīgos rezultātus?

Pašreiz nerimstas runas par to,vai demogrāfijas ultimāts sniedzis vajadzīgos rezultātus un kāda turpmāk būs ģimeņu atbalsta politika un ko mēs varam darīt, lai turpmāk ģimenes saņemtu lielāku palīdzību no valsts.

Riga Radio 94,5FM viesojās:

ILMĀRS MEŽS – demogrāfs

IEVA USE – CIMMERMANE – Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore

Kāda ir pašreizējā situācijā, ja runājam par atbalstu māmiņām?

Pašlaik katra māmiņa saņem Latvijā saņem 100Ls mēnesī, neatkarīgi no tā, kādi ir māmiņas ienākumi pirms grūtniecības.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use – Cimmermane uzsver, ka „Pētījums parāda, ka ir būtisks ienākumu kritums tieši otrajā dzīves gadā. Bērnudārzs, ja ir pieejams, ir pieejams no pusotra gada vecuma, bet pabalsts jau krītas pēc bērniņa gada vecuma.”

Respektīvi, reālā situācija rāda: Lai atgūtu darbu, nav, kur bērniņu atstāt.

Ja būtu iespēja māmiņai apvienot daļēju darba slodzi ar daļu no pabalsta vai atbalstu, ko sniedz tā saucamais pieskatīšanas pabalsts, būtu daudz vieglāk, jo daudzās valstīs ir labi nodrošināta bērna tieši šī pieskatīšanas funkcija.

„Māmiņas, un tās ir vismaz 10000 māmiņas katru gadu, katru gadu zaudē tās savas darba iespējas,  jo pabalsts ir vienīgais atbalsts, kas ir piedzimstot bērniņam, tātad - mamma nonāk neapskaužamā situācijā. Pabalstam būtu jālīdzinās minimālajam atalgojumam valstī,  un tiem būtu jābūt vismaz 200Ls mēnesī.” – atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs.

Kas būtu tas, kas jāmaina tieši pabalstu apmērā?

„Ja uz 2014.gadu būs jau 140Ls liels pabalsts, tas jau būtu ļoti labi.” viņš piebilst.

Tieši tāpat domā arī Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use – Cimmermane: „Savienot ģimenes ienākumu kritumu ar maza bērniņa ienākšanu un māmiņas atgriešanos darba tirgū nav viegli. Šis pusotrs gads, tas ir ilgs laiks, ko mamma pavada ārpus profesionālās dzīves.”

„Un neapliekamais minimums – 80Ls ir ļoti niecīgs – turklāt, tas ir uz katru bērnu.” –uzsver Ilmārs Mežs.

Pensionāriem 165Ls ir neapliekamais iztikas minimums, un tam vajadzētu būt vienlīdzīgam ar to, ko saņem jaunās māmiņas, neatkarīgi no ienākumiem, kādi ir katrai jaunajai māmiņai.

Uz nākošajiem gadiem būtu jācenšas darīt viss iespējamais, lai neapliekamais minimums būtu visām neaizargātajām grupām vienāds.

Kāpēc mums ir svarīgi, ka LV dzimst bērni?

„Mums jābūt mantojumam, ko nodot nākamajām paaudzēm, un tas ir viens no valsts uzdevumiem. Valstij nav jāuzņemas ģimenes funkcijas, bet ģimenei ir vajadzīgs valsts atbalsts, jo ģimenē ienākot bērniņam, mainās ģimenes ienākumi, un tas ir ilgtermiņa laiks, kad ir tiešām nepieciešams tas valsts atbalsts.”personīgo viedokli pauž Ilmārs Mežs.

Visā Eiropā dzimst mazāk bērnu kā iepriekšējos gadus, bet Latvijā šis valsts atbalsts no IKP līdz šim bija 1,5% apmērā, savukārt citās valstīs – 2,7%. Un arī tajās valstīs, kurās ir zems dzimstības rādītājs, atbalsta procents ir vismaz 2%.

„Ja mēs pieļaujam situāciju, kad bērni dzimst arvien vecākām mammām, jārēķinās ar to, ka mammas radīs aizvien mazāk bērnus.” Ieva Use – Cimmermane.

Runājot par nākotnes vīzijām Ilmārs Mežs atzīst, ka „ mums vajagg lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, jo Latvijas mērķis, tātad tas,  kāpēc tā pastāv kā neatkarīga valsts, līdzīgi kā Igaunijā, ir – pēc iespējas tālākā nākotnē saglabāt latviešu valodu, kultūru, tradīcijas, labklāību un pārējo, kas saistās ar valsti, un tieši zemā dzimstība to visu apdraud.”

„Ja mēs turpinām tieši tā, kā šie 20 gadi neatkarības laikā ir iesākti, bērnu skaits jau tagad ir puse no viņu aptuveno vecāku paaudzes, attiecīgi – divreiz lielāka, nekā viņiem piedzimošo bērnu skaits, tātad – katra paaudze ir par pusi mazāka, līdzīgi kā minoritāte, kas pietuvināta lībiešiem. Mums šobrīt liekas neiedomājami, ka kaut kas tāds ar Latviju var notikt – ka mēs izmirsim, bet būtībā pēc 100 vai 200 gadiem tā var domāt arī par latviešiem, kam šajā laikā šķitīs tas viss nesvarīgi, jo jau tagad būsim retums. To pierāda Igaunija, jo - mēs bijām kā dvīņubrāļi, saistībā ar dzimstību, bet pirms 10 gadiem, Igaunija uzgāja ar dzimstības rādītāju augšā, bet mēs nē. Viņi palielināja valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tas kopējais atbalsts bija krietni lielāks. Par pirmo un otro bērnu Igaunijā saņēma tolaik 13Ls, bet tagad jau 20Ls, un ģimenēm ar trešo un nākošo bērnu tie jau ir 54Ls par trešo bērnu un katru nākamo. Tātad, par 3 bērniem tie ir – 164Ls, atšķirībā no mums. Viņi cīnās par nabadzības samazināšanu ģimenēs ar maziem bērniem. Tur ir mazākas arī bērnudārzu rindas.”viņš atzīst.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use – Cimmermane vien piebilst, ka „Latvijā tiešām ir ļoti plašs sniegto pakalpojumu klāsts, bet tie ir minimāli, labi ir tas, ka ir ilgs māmiņas apmaksātā atvaļinājuma laiks, jo Lietuvā vecāki jau tagad var izvēlēties, vai viņi būs 1 vai 2 gadus ilgā atviņājumā, un tad attiecīgi mainās arī tas pabalsta lielums atkarībā no izvēlētā laika”.

Minimālā māmiņalga, kuru neietekmē bērnu skaits

No 2015.gada tiks noteikti atšķirīgi ģimenes valsts pabalsti, atkarībā no tā vai ģimenē ir 3 vai vairāki bērni.

„Sākot no trešā bērna 8Ls pabalstam vajadzētu būt vismaz trīskāršam”,  - to uzsver tieši demogrāfs Ilmārs Mežs.

Ģimenēm, kurām ir ļoti daudz bērnu, Igaunijā ir papildus pabalsts, tiek kompensēts pilna laika māmiņas darbs ar papildus pabalstu 110-115Ls lielu pabalstu par to, ka māmiņa nestrādā un ir kopā ar bērniem.

Demogrāfs Ilmārs Mežs apzinās - „Izdevumu ziņā, ģimenē ienākot bērniņam, pienāk klāt gan izdevumi par apģērbiem, gan par transportu, sevišķi, ja runājam par daudzbērnu ģimenēm. To nevar pat salīdzināt ar ģimeni, kam ir viens bērns.”

• „Tādā ziņā ir labi, ka parlaments ir izdomājis, ka vajag ieviest tādu ģimenes karti, kas būtu izdevīga tieši daudzbērnu ģimenēm, kam bērni jāved, teiksim bērni  no citām Latvijas pilsētām uz Zoodārzu Rīgā.”viņš piebilst.
• Ir spēkā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 50% apmērā tiem, kas ir īpašuma īpašnieki, un ar nosacījumu, ka viņiem ir vismaz 3 bērni.

Bet arī demogrāfs Ilmārs Mežs uzver: „Te vajadzētu paplašināt noteikumu ar to, ka, ja ģimene dzīvo vecvecāku mājā, arī viņiem būtu jāpienākas šai atlaidei.”

• Katrā ziņā, šobrīd 296 bērnu pabalsts tiek maksāts par katru piedzimušo bērniņu, un jā – ļoti bieži arī pašvaldības atbalsta ar pabalstu naudas izteiksmē katru piedzimušo bērniņu.

Reālā situācija pret to, kā patiesībā būtu jābūt

„Tajā brīdī, kad piedzimst ģimenē bērniņš, ģimene rēķinās ar izdevumiem, kas būs, bet pirmajā bērna dzīves gadā, ģimenē ienākumi ir par 10-11% augstāki par ienākumiem, kādi bija strādājot abiem vecākiem ģimeē, un tas mainās tieši pateicoties šim vienreizējam ģimenes pabalstam. Bet tieši bērniņa dzīves otrajā gadā šis ienākumu līmenis var mainīties pat līdz 30%. Tāpēc ir daudz saprātīgāk novirzīt valsts atbalstu tajā otrajā bērna dzīves gadā, kur ģimenei vajadzīgs lielāks valsts atbalsts, lai spētu nodrošināt dārziņu vai auklīti bērniņam, kas sasniedzis tikko pusotra gada vecumu. „- stāsta Ieva Use – Cimmermane.

„Tāpat svarīga ir arī bezmaksas izglītība, bezmaksas pusdienas, bērnu sagatavošana skolai.  Tas ļautu tālākā vecumā vecākiem rēķināties arī ar valsts atbalstu, jo ir vajadzīgas lietas, kas darbojas ilgtermiņā, nevis uz nelielu, īslaicīgu periodu. „ viņa turpina.

„Kad gaidi pirmo bērniņu, ir viena situācija, jo jāpērk lietas, kas nekad ģimenē nav bijušas, bet, kad gaidi jau otro, šis tas mājās jau ir, tātad – māmiņas un tēti jau pieprot mainīšanās/atdošanās trikus, un tāda dalīšanās ļauj ietaupīt.”uzsver Ilmārs Mežs.

„Mēs, kā sabiedrība, varam vērst situāciju par labu, tieši mēs, kā ģimenes, kā atsevišķi cilvēki varam mainīt apkārtējās sabiedrības viedokli. Jāpadomā biežāk par šiem jautājumiem, nevajadzētu kautrēties rakstīt politiķiem pat e-pastus. Tam jābūt kā lavīnveida efektam. Mums jābūt daudz iejūtīgākiem, arī, ja situācija uzlabojas valstī. Ja sabiedriskajā transportā iekāpj sieviete ar ratiņiem vai mazu zīdainīti, jaunajiem vīriešiem nebūtu jānovērš skatiens, bet būtu jāpalīdz.  Mums jābūt pretimnākošākiem.”iesaka demogrāfs Ilmārs Mežs.

Būsim atbalstoši, mīlēsim savus bērnus un ģimeni!

Māmiņu Klubs