Trūcīgie dodas strādāt uz ārzemēm. Vai arī jūsu ģimeni, radus, draugus tas skar?

Pagājušajā gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies gan trūcīgo iedzīvotāju, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmēju skaits, liecina gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan pašvaldību dati. Šī tendence turpinās arī šajā gadā. Tā, piemēram, ja 2013. gada janvārī GMI saņēmēju īpatsvars starp iedzīvotājiem bija 1,91%, tad 2014. gada janvārī tas samazinājās līdz 1,31%, bet 2015. gada janvārī - līdz 1,07%, liecina Labklājības ministrijas informācija.

To, ka sarūk trūcīgo iedzīvotāju un GMI saņēmēju skaits, apliecina arī Dienas aptaujāto pašvaldību sociālajos dienestos. Tiesa, iemesli tam ir atšķirīgi. Ja Rīgā minētais sarukums ir skaidrojams ar bezdarba samazināšanos un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tad Ludzas un Pļaviņu novados to skaidro ar iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm.

Valstī noteiktais GMI ir 49,80 eiro, taču pašvaldības pēc saviem ieskatiem var noteikt arī lielāku GMI. To saņem personas, kuru ienākumi nepārsniedz valsts vai pašvaldības noteikto GMI līmeni. Tas nozīmē, ka ne visām trūcīgajām personām (ar ienākumiem līdz 128 eiro mēnesī) šis pabalsts pienākas. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkam, kura vienīgais ienākums ir, piemēram, ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu - 11,38 eiro mēnesī, pienākošais GMI tiek rēķināts no tā apmēra - 49,80 eiro - atskaitot minēto pabalstu par bērnu. Tādējādi arī skaidrojams tas, ka šā gada janvārī vidējais GMI pabalsta lielums uz vienu saņēmēju bija 37,13 eiro, lai gan minimālais GMI apmērs ir 48,90 eiro. Kā apliecina pašvaldību sociālie darbinieki, absolūtais vairums GMI saņēmēju ir cilvēki darbspējas vecumā, kuri ir bez darba.

Jāteic, ka bezdarba iemesli galvaspilsētā un reģionos ir gana atšķirīgi, tāpat kā pašvaldības piešķirto pabalstu apjoms. Tā, piemēram, Ludzas novada sociālā darbiniece Inga Gailiša stāsta, ka viņas klientu lielākā daļa būtu iekļaujama darba tirgū, ja vien būtu darba vietas. «Daudzi mūsu GMI saņēmēji aizbrauc peļņā uz ārzemēm, jo Ludzā darba vienkārši nav. Mūsu iedzīvotāji īpaši nealkst pārcelties uz citām Latvijas pilsētām, piemēram, Rīgu, bet vislielākā un grūtāk risināmā problēma ir atkarības,» stāsta I. Gailiša. Arī Beverīnas novada sociālajā dienestā uzsver, ka divas lielākās problēmas, kādēļ bezdarbnieku skaits nemazinās, ir darba vietu trūkums un cilvēku atkarības problēmas. Sociālie darbinieki norāda, ka objektīvi visgrūtākā situācija ir vientuļajām māmiņām ar maziem bērniem, jo viņām nereti ir sarežģīti savienot darbu ar bērna izvadāšanu uz bērnudārzu.

Lai uzlabotu GMI saņēmēju situāciju, Labklājības ministrija izstrādājusi koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, kas būtu vienāds visās pašvaldībās. Plānots, ka ar 2017. gadu tas būtu 40% apmērā no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem, kas aprēķināti, atmetot galējības - pašus lielākos un pašus mazākos ienākumus.

Plašāk lasiet rakstā Trūcīgie dodas strādāt uz ārzemēm trešdienas, 29. jūlija, laikrtakstā Diena (8.-9. lpp.)!

AVOTS: db.lv

Vai arī jūsu ģimeni, radus, draugus tas skar?

Māmiņu Klubs