Sveicieni pūpolsvētdienā! Lai spīd saule!

Šodien visā Rietumu kristīgajā Baznīcā tiek svinēta Palmu jeb Pūpolsvētdiena. Tas ir īpašs laiks, lai piedotu un atbrīvotos no grēkiem. Arī mūsu senči šajā dienā izpildīja īpašu pēršanas rituālu un cēla galdā «apaļus» ēdienus.

Ja esi pamodies pirmais, steidzies meklēt pūpoliņus, tā dāvājot saviem mājiniekiem veselību, un, ja pa ceļam gadās strauts, - mazgā muti, tad būsi smuks bez gala! Un galvenais, lai šorīt spīd saule, jo tad arī Lieldienas būs saulītes mīļotas.

Kristīgā nozīme. Palmu vietā pūpoli

Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet gan šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu.

Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa.  Šis ir īpaši labvēlīgs laiks, lai nožēlotu grēkus, saņemtu piedošanu, svētību un stiprinājumu ticībā.

No sentēvu paražām - pūpolu pēriens

Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu. 

 Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem.

Es nopēru bāleliņu ar baltiem pūpoliem, 

Lai aug mans bāleliņš kā apaļš pūpoliņš.

Vajagot tam cilvēkam, kurš pirmais mājās pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu slotiņu, kura izveidota agrā saullēktā, tad tai piemītot maģiskas īpašības. Tad doties  pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus:

• «Pūpolīt, pūpolīt, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!»
• «Pūpolī, pūpolī, slimība ārā, veselība iekšā!»
• «Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!»
• «Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!»  

Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani. 

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, jo, ja uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Ar pūpoliem nedrīkst pērt pa kājām, tad tās kļūst resnas. Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.

Ticējumi

• Labi, ja Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
• Pūpolsvēdienā jāvāra zirņi, lai zirņi padodas mīksti.
• Rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
• Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
• Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
• Pūpolu svētdienā ļaudis baznīcā tīšām kāsē, lai aitām būtu jēri pa pāriem.
• Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus, kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.
• Ja pūpolzaros maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas.
• Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelni vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
• Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi.
• Pūpolsvētdienā vajag visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.