Māmiņu Klubs: “Demogrāfijas ultimāta” prasību īstenošana uzlabotu ģimeņu stāvokli Latvijā

Latvijā ir viens no zemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē un pēdējos piecos gados dzimušo bērnu skaits ir samazinājies vēl par 20%. No 2009. gada iedzīvotāju ienākumi kritušies par aptuveni trešo daļu darba algu samazinājuma un nodokļu pieauguma dēļ. Valsts atbalsts topošajiem un jaunajiem vecākiem ir vidēji par 11% mazāks, kāds tas bija 2008. gadā.

Samazinoties ienākumiem, vecāki nespēj pilnībā segt izdevumu pieaugumu, ģimenē ienākot bērnam, tāpēc valsts atbalsta palielināšana dzimstības veicināšanai Latvijā ir kritiski nozīmīga, skaidrojot nepieciešamību atbalstīt tā dēvētā “demogrāfijas ultimāta” prasības, pamato jomas eksperti organizācijas “Māmiņu Klubs” rīkotajā prese konferencē. 

“Politiķu lēmumi, pabalstu reformas - tas viss pēdējo gadu laikā ir nostrādājis pret ģimenēm ar bērniem. To mēs redzam šodienas dzimstības rādītājos un arī nākotnē situācija prognozējama kā negatīva Latvijai. Mēs, eksperti un ģimeņu organizāciju pārstāvji, esam piedalījušies darba grupās, lai izstrādātu virkni priekšlikumu situācijas uzlabošanai. Šīs prasības ir iestrādātas “demogrāfijas ultimātā”, un tās nav tikai politisko partiju, bet gan ģimeņu prasības”, norāda Sandija Salaka, “Māmiņu Kluba” vadītāja. 

Demogrāfs Ilmārs Mežs brīdina, “ja jau tuvākā laikā netiek būtiski uzlabota demogrāfiskā situācija, tad Latvijas iedzīvotāju skaits nokritīsies līdz 1,2 miljoniem 2060. gadā un tuvosies 0,5 miljoniem 2110. gadā. Šādu tendenci apstiprina arī Eurostat statistikas prognoze, ja tajā izmanto tautas skaitīšanas datus Latvijā”. Viņš arī norāda, ka “Latvijas iedzīvotāju izmiršanu var apturēt mērķēta un atbilstoši finansēta valsts demogrāfijas politika un veiksmīgs piemērs tam ir Igaunija”.

Starptautiski pētījumi liecina, ka dzimstības līmenis ir augstāks valstīs, kurās vecākiem ir viegli savienot profesionālo un ģimenes dzīvi. Latvijā no bērna gada vecuma aptuveni par trešdaļu samazinās ģimenes ienākumi, samazinoties valsts sniegto pabalstu apjomam, savukārt bērnudārzs ir pieejams ( faktiski - no 2013.gada septembra) tikai no  bērna 1,5 gadu vecuma.

Finanšu eksperte un sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane norāda: “Raugoties no finansiālā aspekta, vecāki bērna gada vecumā tiek mudināti izšķirties -māmiņai vai tētim atgriezties darbā un ģimenes atvases pieskatīšanai turpmāk algot auklīti vai arī atgriešanos profesionālajā dzīvē atlikt līdz laikam, kad bērns sāks iet bērnudārzā”. Vienlaikus Use-Cimmermane vērš uzmanību aprēķinam: “Auklīte ģimenei izmaksā aptuveni 176 līdz 264 lati mēnesī. Ģimenes ar zemu un vidēju ienākumu līmeni visdrīzāk nevarēs atļauties šādus izdevumus savā budžetā. Līdz ar to vecāki nespēs veiksmīgi savienot darba un ģimenes dzīvi un tas ilgtermiņā palielina viņu risku zaudēt profesionālās kompetences un konkurētspēju darba tirgū.”

Pēteris Leiškalns, sociālo lietu eksperts vērš uzmanību, ka “pašreizējā vecāku pabalstu sistēma ir diskriminējoša un no 2009. gada, kopš tā darbojas, radījusi tikai negatīvu ietekmi, jo šobrīd vecāku pabalstu maksā tikai tām personām, kas atrodas bērna kopšanā un nestrādā”. Eksperts norāda uz problēmu: “Ja vecāks atgriežas darbā līdz bērna viena gada vecumam, pabalsta maksāšana tiek pārtraukta neskatoties uz faktu, ka vecākam tiek atņemta arī bērna aprūpei nepieciešamie līdzekļi un netiek nodrošināti bērna pieskatīšanas pakalpojumi.”

Arī daudzbērnu ģimeņu organizācijas ir satrauktas par vājo valsts atbalstu kuplajām ģimenēm. Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks norāda, ka pēc starptautiskiem datiem Latvija ir vissliktākajā situācijā Eiropā, kur nabadzības risks ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem, salīdzinot ar citām sabiedrības grupām, ir visaugstākais: “Tas nozīmē, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem Latvijā nav gaidīts ģimenes modelis, drīzāk pretēji - valsts politika liek izvēlēties pēc iespējas mazāku bērnu skaitu, jo nekāda progresīva atbalsta par katru nākamo bērnu, kā tas, piemēram, ir Igaunijā, netiek plānots. Arī centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem kļūst arvien mazāk.”

Politiķu izšķiršanās atbalstīt “demogrāfijas ultimātā” iekļautos priekšlikumus un īstenot tos 2014. gadā būtu nozīmīgs solis valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem nodrošināšanā un tas veicinātu vecāku viglāku izšķiršanos jau tuvākā laikā pieņemt lēmumu radīt vienu vai vairākus bērnus ģimenē.