Māmiņu Kluba viedoklis par ģimenes valsts pabalstu

Šobrīd esošais ģimenes valsts pabalsts 8 latu vērtībā ir nepietiekams, tomēr diskutējot par šo tomēr vienīgo valsts pabalstu mērķētu bērnam līdz 18 gadiem, jāizvairās no subjektīviem vērtējumiem cik “daudz” vai “maz” ģimenes budžetā ir 8 lati. Kas vienai ģimenei “maz”, otrai, piemēram, ar vairākiem bērniem, tā ir vērā ņemama summa.

Jau vairākus gadus ik pa laikam labklājības un finanšu ministri paceļ jautājumu par iespējamo šī pabalsta reformu vai likvidāciju (2010.gadā Finanšu ministrija jau ierosināja likvidēt un mērķēt tikai trūcīgajiem), tomēr līdz šim risinājums, kas apmierinātu ikvienas ģimenes intereses, nav atrasts.

Tā kā vidēji viena ministra rīcības laiks ir pāris gadu, neizbrīna, ka tā arī reformas nav īstenojušās. Pabalstu likvidēt var ātri -tā jau ir noticis, krīzes laikā vecāku pabalstus (t.s. “māmiņalgas”) reformēja pat neievērojot tiesiskās paļāvības principu. Likvidēt vai pārsaukt pabalstu nebūs problēmu, tomēr jāsaprot, ka ģimenes ar bērniem būs tās, kas cietīs no nepārdomātām, sabiedrībā neizdiskutētām reformām.

Kādas ieceres šobrīd briest Labklājības ministrijā, mēs nezinām, jo par šiem jautājumiem nopietnas diskusijas ar vecāku nevalstisko sektoru pēdējā laikā nav bijušas. Ir tikai izskanējušas ziņas, ka, iespējams, daļai ģimeņu šis pabalsts nemaz nav vajadzīgs, un, ka to varētu mērķētāk novirzīt tieši trūcīgāko ģimeņu atbalstam vai sadalīt bērnu vajadzībām, piemēram, brīvpusdienām skolās utml. Tā kā nav konkrētu risinājumu piedāvājumu, ir ļoti grūti spriest,kā tas reāli notiks. Vai tiešām daļai vecāku atsakotiesno saviem 8 latiem, šī nauda nonāks trūcīgajiem? Katrā ziņā, vecākos šie paziņojumi ir izraisījuši satraukumu un pamatotas bažas - vai atkal netiek plānota reforma, lai pabalstu izmainītu pēc būtības vai likvidētu pavisam?

Arī Labklājības ministrijai ir jāsaprot, ka vecāku auditorija ir “traumēta” pēdējo gadu laikā sastopoties ar sociālo pabalstu maiņām un tas parasti ir noticis, neprasot viņu viedokli, neinformējot, bet nostādot fakta priekšā. Tāpēc uz šādiem Ministrijas paziņojumiem ir gaidāmas un būs asas reakcijas.

Mēs arī saprotam, ka bija krīzes periods un bija nepieciešama strauja rīcība, lai glābtu valsts finansiālo pastāvēšanu, arī uz bērnu rēķina. Taču šodien sagaidām izsvērtu un sabiedrībā apspriestu rīcību un risinājumus.

Turklāt, jāņem vērā arī satraucošais bērnu nabadzības un sociālās atstumtības riska procents. (Pēc “Eurostat” 43,6 % avots)

Par ko uztraucas vecāki?

Ja tiktu likts priekšā variants, ka daļai vecāku jāatsakās no 8 latu pabalsta par labu trūcīgajām ģimenēm, pēc Māmiņu Kluba vecāku aptaujas 54% vecāku šobrīd nebūtu gatavi to darīt, jo katrs lats ģimenes budžetā ir no svara. Tikai 13% piekrīt, ka viņu ģimenē šim “mazajam” pabalstam nav izšķirošas nozīmes, tāpēc to varētu ziedot trūcīgajām ģimenēm. 23% pieļautu pabalsta reformu, ja vien būtu risinājums, ka šī nauda seko bērnam - no valsts puses piedāvāti citi atbalsta pasākumi. Interesanti, ka ģimenes, kam šie 8 lati nav izšķiroši bērna ikdienas vajadzību apmierināšanai, to uzkrāj bērna krājkontā, bērna nākotnei. Arī tas ir labs ieguldījums, kas nesīs lielākus augļus un reālu atbalstu bērnam sasniedzot 18 gadus. Valsts taču ir aicinājusi vecākus krāt un domāt par rītdienu!

Pēc mūsu aptaujas, 63% vecāku atzīst, ka pabalsta summa 8 lati ir daudz par mazu, lai tam būtu kāda jēga, 22% vēlētos par katru nākamo bērnu ģimenē proporcionāli lielāku šo pabalstu - tāda ideja tika apspriesta vēl pērn arī Labklājības ministrijā, tomēr šogad jau ir pazudusi no diskusijām. Latvijā šobrīd netiek atbalstītas vairāku bērnu ģimenes, kā tas piemēram, ir Igaunijā, kur ģimenes valsts pabalsts par pirmo un otro bērnu ir 19 eiro, bet par trešo un ceturto bērnu tie jau ir 57 eiro par katru bērnu. Igaunijā šo valsts pabalstu maksā par bērnu līdz 16 gadu vecumam, ja bērns turpina mācības skolā un turpina maksāt līdz pat 19 gadu vecumam, ja vien bērns mācās. Igaunijas Māmiņu Kluba organizācijas filiāles “Emmedeklubi.ee” vadītāja Grētela Lī gan stāsta, ka vecāki vēljoprojām nav apmierināti ar šo pabalstu, jo pēc pievienošanās Eirozonai, ievērojami pieaugušas cenas ikdienas patēriņa precēm, līdz ar to kopējais ģimenes budžets cieta. Arī Igaunijā bērnu nabadzība ir nopietna problēma, tāpēc turpinās diskusijas par šī pabalsta reformu.

Arī Lietuvā krīzes periodā ģimenes valsts pabalsts piedzīvoja reformu. Māmiņu Kluba Lietuvas organizācijas filiāles  Mamyciuklubas.lt sniegtā informācija par vecāku noskaņojumu vēsta, ka līdz 2010.gadam tā sauktā “bērnu nauda” (“Vaiko pinigai”) bērniem no 0-3 gadiem bija 97 liti (aptuveni 20 lati), bet no 3-18 gadiem 52 liti (vidēji 10 lati). 2010.gada janvārī šo pabalstu krīzes dēļ atcēla, bet šobrīd spēkā ir likums, kas nosaka, ka šo valsts pabalstu saņem tikai tie bērni, kuru vecāki nesaņem vecāku pabalstu jeb nav veikuši sociālās iemaksas līdz bērna piedzimšanai, vai arī ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 525 litus. Tad ģimenei jāpierāda zemie ienākumi un tad šo pabalstu 97 litu (20 latu) apmērā saņem bērns no 0-2 gadiem, bet 52 litus (10 latus) no 2-7 (!) gadu vecumam. Kāpēc tikai līdz 7 gadu vecumam? Jo skolās mazturīgajiem bērniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas un atbalsts mācību materiālu iegādei.

Vecāku diskusijās Latvijā gan parādās sarūgtinājums -  ja gadījumā šo valsts pabalstu turpmāk piešķirs tikai mazturīgajām ģimenēm, kurām arī šo statusu iegūt ir salīdzinoši grūti, tas nozīmē, ka ģimene ar trim vai četriem bērniem, kur vecāki strādā un maksā valstij nodokļus, nav pelnījusi nekādu atbalstu, jo atbalstīti ir tikai trūcīgie iedzīvotāji, nevis ģimenes ar vairākiem bērniem. Arī pašvaldībās atbalsts pārsvarā ir tikai maznodrošinātajiem, nestimulējot un negodājot daudzbērnu ģimenes.

Tā kā valsts nevar ilgstoši nodrošināt arī bērnudārzu rindu likvidāciju un nodrošināt vecākiem iespējas atgriesties darba tirgū, runas par pabalsta maksāšanu tikai formāli trūcīgām ģimenēm, ir negodīgi attiecībā pret citiem vecākiem. Daudzas ģimenes faktiski ir trūcīgas, bet nevar to pierādīt un arī nevēlas ciest pazemojumus, stāvot rindās sociālajos dienestos. Māmiņu Kluba organizācija ir saņēmusi arī daudzas sūdzības par to, kā pret ģimenēm ar bērniem izturas pašvaldību sociālo dienestu ierēdņi (kliedzoši gadījumi Rīgas pašvaldībā) nostādot tās vienā pozīcijā ar bomžiem un dzērājiem.Vai tādu mēs vēlamies redzēt Latviju? Ar ģimenēm, kas ir spiestas doties trūcīgo statusā, jo tas ir vienīgais veids, kā saņemt valsts atbalstu?

Reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem,lai stimulētu strādāt un maksāt valstij nodokļus, ir palielināt neapliekamo minimumu par katru apgādībā esošo bērnu, vismaz līdz  165 latiem, kas ir neapliekamais minimums otrai sociāli aizsargājamajai grupai - pensionāriem. Viens bērns vecākiem vidēji gadā izmaksā 2000 latu - tā ir minimālā summa, ko valstij vecākiem vajadzētu neaplikt ar nodokļiem. Šobrīd nodokļa atvieglojums apgādniekiem par apgādājamiem noteikts 70 latu mēnesī. Savukārt no 2013. gada 1. jūlija tas tiek palielināts par 10 latiem un būs 80 lati mēnesī.

Diemžēl tieši Labklājības ministrija ir bijusi pretiniece šai idejai piesaistīt neapliekamo minimumu vecākiem ar bērniem, norādot uz nevienlīdzību ar citiem sabiedrības locekļiem (nav diferencēts neapliekamais minimums tieši uz bērniem, bērnu skaitu). Līdz ar to nav atšķirības, vai nodokļu atvieglojumus saņem ar vai bez bērniem apgādībā. Jāatgādina, ka tikai ar ultimātu tika parakstīts memorands demogrāfijas atbalsta pasākumiem pērn rudenī.

Māmiņu Kluba organizācijas vārdā uzskatām, ka nevis jālikvidē ģimenes valsts pabalsts, bet nekavējoties jāuzsāk tā indeksācija un ilgtermiņā iespēju robežās jārod iespēja palielināt tā bāzi.

Māmiņu Klubs