26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Šodien Saeimas demogrāfijas apakškomisijā vecāku apvienība “Māmiņu Klubs” prezentē vecāku aptauju ar mērķi noskaidrot, kādu atbalstu ģimenes ar bērniem izjūt savā pašvaldībā? Laikā, kad tuvojas pašvaldību vēlēšanas, svarīgi apzināt solījumus un reāli veicamos darbus, kas nepieciešami dzimstības veicināšanai un bērnu dzīves apstākļu uzlabošanai. Pašvaldībām ir liela loma sociālās palīdzības un bērniem draudzīgas apkārtējās vides realizēšanā, tāpēc “Māmiņu Klubs” vēlējās noskaidrot, kā līdz šim ir veicies un kas vēl būtu jāuzlabo pašvaldību darbā.
Aptaujā piedalījās 500 ģimenes, latviešu un krievvalodīgie vecāki ar bērniem no 0 līdz sākumskolas vecumam. Aptaujā tika pārstāvēti viedokļi par visu Latviju.
Vai ģimenes ar bērniem izjūt atbalstu no savas pašvaldības?
20% ir sajūta, ka viņu pašvaldība nemaz nerūpējas par ģimeņu labklājību un dzīves vidi, taču lielākajai daļai vienkārši trūkst informācijas. Māmiņu Klubs arī novērojis, ka reta pašvaldība savu pakalpojumu klāstā īpaši atzīmē un izceļ atbalstu un iniciatīvas ģimenēm ar bērniem. Tā nav prioritāra sabiedrības grupa, ar ko pašvaldība veido komunikāciju.
|
Sajūta tāda, ka nerūpējas nemaz 20% Varbūt ir kas paredzēts, bet es to nezinu, pietrūkst informācijas 44% Ir dažas atbalsta programmas, pabalsti, kas noder(-ēja) arī mums 18% Ir daudz dažādu iespēju, mērķēti pabalsti, mums ir laba dzīve mūsu pašvaldībā 3% Pašvaldība rūpējas par ģimenēm ar bērniem, rīkojot dažādus noderīgus pasākumus, labiekārtojot vidi 9% Tava versija 6%
|
Salīdzinoši, krievvalodīgās ģimenes 19 % izjūt, ka pašvaldība sniedz atbalstu, bet lielākajai daļai - 63% trūkst informācijas par atbalsta iespējām. Tikai 3% vecāku uzskata, ka ir “laba dzīve pašvaldībā”.
Jāmin, ka ģimenes lielākoties nešķiro, kurš ir valsts atbalsts, kurš- pašvaldības. Pietrūkst mērķētas informācijas par abiem.
Pie lielākajiem trūkumiem respondenti min:
- lielu birokrātiju, lai tiktu pie sociālās palīdzības vai pašvaldības atbalsta
- nievājošu attieksmi pret ģimenēm ar maziem bērniem, kas vēršas sociālajā dienestā - ir konkrēti gadījumi, ko fiksējis “Māmiņu Klubs”, kad attieksme no ierēdņiem ir bijusi rupja pret māmiņām krīzes situācijās (par šo jau ir bijušas pārrunas ar Rīgas Domes labklājības departamentu).
- netaisnīgi šķiet, ka atbalstu izjūt tikai trūcīgās ģimenes ar speciālu statusu, bet par pārējām netiek domāts vai kā īpaši pašvaldībās atzīmēts atbalsts ģimenēm un bērniem.
Respondenti no "Māmiņu kluba" aptaujas min:
“Ir pabalstu sistēma trūcīgām ģimenēm, bet neredzam, ka būtu kādi atbalsta mehānismi ne tik trūcīgām, bet arī daudzbērnu ģimenēm.”
“Nav nekādu atvieglojumu un pasākumu, ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.”
- maz speciālu projektu ģimeņu atbalstam. Bieži ir sajūta, ka pašvaldība ir “bērniem nedraudzīga” attieksmes un maz realizēto aktivitāšu dēļ.
Kādus trūkumus ģimenes saskata savas pašvaldības darbībā?
|
maz vai nemaz pabalstu, atvieglojumu 9% trūkst informācijas par to, kas ģimenēm ar bērniem pienākas no pašvaldības 35% trūkst vietu bērnudārzos 20% nav vai ir sliktas skolas 1% nav ģimenisku pasākumu, atpūtas iespēju 12% nav labiekārtotu bērnu rotaļlaukumu 10% nav atbalsta iespēju ģimenēm krīzes situācijās 9% citi trūkumi 4%
|
- Nav vienlīdzīgas iespējas dažādās pašvaldībās vai rajonos dzīvojošiem bērniem, piemēram, bērnu rotaļu laukumu pieejamība var atšķirties dažādos dzīvojamos rajonos;
- Lauku skolas un transporta pieejamība var būt problēma, kas ierobežo bērna tiesības uz izglītību;
- Nesakārtota infrastruktūra, lai sabiedriskās vietas būtu pieejamas ar bērnu ratiņiem.
Ģimenes krīzes situācijās. Cik liela ir problēma?
Ja pašvaldībā dzīvo liels procents nabadzīgu bērnu vai ģimenes krīzes situācijās, šo problēmu risināšanai jākļūst par prioritāti.
32% aptaujāto zina kādu ģimeni krīzes situācijā savā pašvaldībā; 18% aptaujāto paši ir bijuši krīzes situācijā, kad pēc būtības būtu bijis jāmeklē sociālā dienesta palīdzība.
|
jā, pazīstu vai zinu pat par vairākām šādām ģimenēm un krīzes situācijām 32% paši esam bijuši krīzes situācijās 18% mani tuvinieki ir krīzes situācijā, trūkst līdzekļu izdzīvošanai 13% zinu, bet neesmu iedziļinājusies(ies) 14% nezinu nevienu šādu gadījumu 22% Tava versija 2%
|
Kādi ir vidējie jauno ģimeņu ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli?
|
līdz 50 latiem 9% 50-75 lati 12% 75-100 lati 16% 100-125 lati 13% 125-150 lati 8% 150-175 lati 10% 175-200 lati 5% 200-225 lati 4% 225-250 lati 4% 250-275 lati 3% 275-300 lati 3% 300-350 lati 4% 350-400 lati 2% 400-450 lati 1% 450-500 lati 2% 500-550 lati 1% 550-600 lati 2% 600-650 lati 1% 650-700 lati 0% 750-800 lati 1% 800-850 lati 0% vairāk kā 850 lati 0%
|
Vai ar šiem ienākumiem pietiek, lai izdzīvotu?
34% aptaujāto ģimeņu nepietiek līdzekļu un arī nesaskata nākotnes izredzes,lai šos ienākumus palielinātu! 23% atzīmē, ka pašreiz pietiek, bet arī māc bažas par nākotnes izredzēm. 8% atzīmē, ka nepietiekamo ienākumu dēļ apsver iespēju pārcelties uz citu valsti.
|
jā, pietiek 10% dzīvojam pieticīgi, tāpēc pietiek 18% pašreiz pietiek, bet ir bail par nākotni 23% nepietiek, bet neredzu iespēju, kā pagaidām palielināt ģimenes ienākumus 34% nepietiek, tāpēc plānojam pārcelties uz citu valsti 8% esam jau pārcēlušies uz citu valsti labākas dzīves meklējumos 1% Tava versija 7%
|
Lai gan tieši pašvaldības organizē atbalstu krīzē nonākušajiem, ģimenes neizjūt to kā mērķētu tieši viņām/bērniem, jo atbalsta sistēma ir organizēta visiem kopēja, neizdalot kā īpaši bērnu intereses.
“Māmiņu Klubs” ierosina iniciēt pašvaldībās īpašu ģimenēm ar bērniem atbalsta programmu, kurā:
- Tiktu veidota vienota informatīva bāze visām pašvaldībām pēc vienotas formulas, kādi pabalsti, sociālā palīdzība pieejama tieši ģimenēm ar bērniem katrā pašvaldībā? Obligāta jauno ģimeņu informēšana caur dzimtssarakstu nodaļām (piemēram, pie bērna reģistrēšanas) vai caur ārstniecības un izglītības iestādēm.
- Katrai pašvaldībai ir pienākums izstrādāt ilgtermiņa plānu kā kļūt ģimenei ar bērniem draudzīgai, sniedzot atskaites par katrā gadā izdarīto - a) infrastruktūras iekārtošanā (rotaļu laukumi, pieejamība) b) veselības aprūpe ģimenēm ar bērniem, profilakses iespējas, veselīga dzīvesveida popularizēšana skolās un ārpus c) ģimeņu pasākumi d) bērnudārzu pieejamība e) bērna brīvā laika pavadīšanas iespējas, pulciņi u.c. f) sadarbības modeļi ar nevalstiskajām organizācijām, māmiņu klubiem (vecāku centriem), komerciestādēm, kas arī ieinteresētas ģimeņu auditorijā - lai kopīgiem spēkiem padarītu pašvaldību ģimenēm draudzīgu.
- Atbalsts krīzē nonākušām ģimenēm ar bērniem - izveidot sociālajos dienestos īpašu kabinetu vai “bērnu rindu”, kur inspektori atsevišķi strādā ar šo mērķauditoriju.
Sandija Salaka, Māmiņu Kluba vadītāja, tālr: 29395519; sandija@maminuklubs.lv