Citas valstis, citi tikumi – citādas Lieldienas?

Latvijā sīpolu mizās krāsotas olas ir neatņemama Lieldienu tradīcija, tāpat kā Lieldienu zaķis, kurš dārzā noslēpj krāsainās olas. Tā darām mēs, bet ir interesanti uzzināt, kā gan šos Augšāmcelšanās svētkus svin citās valstīs? Meklējot paražas, kā cilvēki sagaida pavasara svētkus citās valstīs, nācās atklāt dažus pavisam dīvainus paradumus, tomēr būsim godīgi – vai zaķis, kurš dēj un slēpj dārzā olas, nav kaut kas pavisam dīvains?

ASV

ASV tradicionāla Lieldienu maltītes sastāvdaļa ir cepts šķiņķis, kas bieži vien tiek pasniegts ar svaigiem, zaļiem sparģeļiem. Ģimenēs, kurās ir bērni, tāpat kā daudz kur Eiropā, Lieldienu svētdienā tiek meklētas olas un saldumi.

Kopš 1878. gada Baltā nama zālienā bērniem notiek olu ripināšana. Tas norisinās tad, ja laika apstākļi ir labi. Namamāte ir Pirmā Lēdija. Spēles būtība ir pēc iespējas ātrāk pie mērķa aizripināt  cieti vārītas olas.

Daudzos reģionos notiek Lieldienu parādes. Lieldienu svētdienā Ņujorkā neskaitāmi mākslinieki dodas gājienā pa Piekto avēniju. Viņi ir pārģērbušies un pārvērš pazīstamo iepirkšanās ielu par mākslas pasākumu. Īpaši iemīļoti ir zaķu kostīmi, bet visvairāk pašdarinātas milzu cepures – puķu jūra ar ligzdu, kurā sēž īsti putni vai gigantisks turbāns no simtiem papīra krūzīšu.

Kalifornija

Kalifornijā uz Lieldienām uzstāda 2 metrus augstu koka krustu, kas ir izgrebts no Ziemassvētku eglītes. Pirms Lieldienu dievkalpojuma bērni rotā krustu ar ziediem. Pāri palikušie ziedi tie likti uz altāri vai baznīcas logiem.

Kalifornijas pilsētā Mersedā jau nedēļu pirms Pūpolsvētdienas (citviet: Palmu svētdienas) tiek griezti un uzkrāti palmu zari. Galu galā zarus paņem iedzīvotāji un ar tiem rotā vai nu baznīcas, vai no tiem izgatavo nelielus krustus.

Mehiko

Mehiko Lieldienu laiku svin ļoti krāšņi. Ielas tiek rotātas ar raibām kreppapīra un papīra lentēm. Caur ielām dodas reālistiski atainotas Lielās piektdienas procesijas.

Sestdienā tiek sadedzinātas raibas papjē – mašjē vai salmu lelles, kuras attēlo Jūdasu, velnu vai netīkamus politiķus. Tādejādi tiek nosvinēta labā uzvara pār ļauno. Dažos rajonos ielās dejo vīrieši ar indiāņu galvas rotām, flautu un bungu pavadībā.

Austrālija

Lieldienās saderināti pāri iesmeļ tekošu ūdeni un uzglabā līdz kāzu dienai. Kāzu ceremonijas laikā viņi viens otru apšļaksta ar šo ūdeni. Tam vajadzētu nest laulībai laimi un ilgu mūžu.

Somija

Pūpolsvētdienā Somijā viens otru viegli ieper ar slotu! Šis rituāls simbolizē Jēzus ierašanos Jeruzalemē un nesot laimi. Lieldienu svētdienā bērni ar visām mājās atrodamajām lietām var taisīt tik skaļu troksni, cik vien vēlās. Ar šo paražu somi izbeidz kluso laiku starp Lielo piektdienu un Lieldienu svētdienu.

Čehija

Arī Čehijā Lieldienās ir lielas izdarības. Populārākās tradīcijas nosaukums ir „pomlazka”, tās laikā, līdzīgi kā Somijā, puiši ar pašizgatavotām slotām Lieldienu pirmdienā ieper  sievietes. Šī paraža sakņojas vecā pagānu rituālā, kur koka augšanas spēks pāriet uz cilvēku, ja viņam iesit ar šī koka zaru bunti. Katrā gadījumā ir jāievēro, lai pēriens ar slotu nesanāktu pārāk stiprs!

Filipīnas

Tiklīdz Lieldienu svētdienā sāk skanēt baznīcu zvani, vecāki savus bērnus paceļ aiz galvām, cerot, ka ar šī rituāla palīdzību mazais varētu ātrāk augt.

Zviedrija

Zviedrijā svin tā saucamo „Garo sestdienu”. Tradīcijas piekopēji aptin ap galvu lakatus un kā „Lieldienu sievas”  pie citu cilvēku durvīm diedelē saldumus.

Lielbritānija

Britiem Lieldienu zaķis un Lieldienu olas arī ir auglības simbols. Lielā piektdiena, kad baznīcā tiek pieminēta Jēzus krustā sišana, Lielbritānijā tiek dēvēta par labo piektdienu (Good Friday). Daži valodnieki domā, ka kādreiz tā ir tikusi dēvēta par „Dieva piektdienu” («God's Friday»). Agrāk šajā dienā bija ierasts izmazgāt sniegbaltas visas Lieldienu svētdienas drēbes.

Lieldienu piektdienā daudzi briti iestiprinās ēdot tradicionālos Lieldienu gardumus – „Hot Cross Burns” – rozīņu maizītes. Pirms cepšanas maizītē tiek ievilkts krusts, ko pēc cepšanas piepilda ar cukura glazūru. Krusts simbolizē Jēzus krustā sišanu.

Senāk, lai netraucētu zemi, Lielajā piektdienā cilvēki Velsā staigāja tikai ar plikām kājām. Pašlaik velsieši Lieldienu svētdienā īsi pirms saullēkta piedalās procesijā, kuras laikā viņi kāpj pakalnā, lai sveiktu saules gaismu un ar to saistīto dzīvību. Tas, kurš ir spējīgs to paveikt, apmet arī trīs kūleņus.

Francija, Itālija, Portugāle

Eiropas romāņu pilsētās Lielās piektdienas vakarā pa ielām iet svinīgas procesijas. Dalībnieki, ģērbušies tumšās drēbēs, lēni soļo pa ielām, apgaismojums ir izslēgts un visapkārt var redzēt cilvēkus ar svecēm rokās.

Skaista tradīcija ir saglabājusies Dienviditālijā. Tur, Lieldienu dievkalpojuma laikā, sievietes palaiž gaisā līdzpaņemtos putnus.

Itālijā olu meklēšana ir pavisam sveša tradīcija. Tur cilvēki priecājās par milzīgām šokolādes Lieldienu olām raibās, spīdīgās folijās, kas gadu no gada kļūst lielākas un ir pildītas ar dažādiem pārsteigumiem. Lieldienu svētdienā un Lieldienu pirmdienā uz galda obligāti jābūt tā sauktā „Colomba Pasquale”-  Lieldienu balodim, kas gan ir īstenībā salda kūka no vieglas rauga mīklas ar cukuru un mandelēm.

Lieldienu pirmdienā, kas arī tiek  saukta par „Pasquetta» ( mazās Lieldienas), itālieši brokasto pamatīgi. Parasti brokastīs viņi apēd saldu kruasānu un izdzer kapučīno, bet svētku dienā ēd daudz dažādas salami šķirnes, «Torta Rustica» , kas ir kūkas paveids, un ir pildīts ar dažādām dārzeņu šķirnēm un olām, un klāt tiek piedzerta glāzīte vermuta.

Spānija

Arī Spānijā neviens nepazīst ne Lieldienu olas, ne Lieldienu zaķus. Slavenas ir lielas, reliģiskas procesijas, it īpaši Andalūzijas pilsētās – Seviljā, Malagā vai Granādā. Vīrieši ar basām kājā un spicām cepurēm, bieži vien apjozušies ar ķēdēm, dodas Golgātas ceļa inscinējumā. Skan bungu ritmi un sieviešu dziedātās gaudu dziesmas.

Uz saviem pleciem šie grēku nožēlotāji bieži vien nesa tonnām smagas Marijas vai Jēzus statujas. Lieldienās Spānijas valdība brīvībā palaiž apžēlotos notiesātos. Šī tradīcija nāk jau no Vidusslaikiem, kad mēra dēļ procesiju rindas bija tik izretinājušās, ka bija nepieciešams iesaistīties ieslodzītajiem.

Grieķija

Arī Grieķijā pēc garā gavēņa laika ļoti iecienītas ir dažādas gastronomiskas izpriecas . Ēsta tiek jēra gaļa uz iesma, piedzerts sarkanvīns. Daži grieķu tipiskie Lieldienu ēdieni gan nešķiet pārāk apetīti rosinoši – piemēram, «Kokoretsi» ēdiens no jēra iekšējiem orgāniem un zarnām, vai «Mageiritsa» - jēra iekšu zupa ar olām.

Ķīna

Arī Ķīnā aizvien vairāk cilvēku svin Lieldienas, ievērojot kristiešu tradīcijas. Oficiāli ateistiskajā Tautas Republikā dzīvo apmēram 40 miljonu kristiešu. Pārējie 1,3 miljoni iedzīvotāju gan neko par Lieldienu tradīcijām nezina:” Mēs ķīnieši nezinām, kas par svētkiem ir Lieldienas”, saka kāda dāma no Pekinas. „Es domāju, ka šajos svētkos daudz ēd, piemēram, raibas olas”.

Māmiņu Klubs