17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
„Tikko noslēdzās Demogrāfijas padomes lietu sēde, kurā izskatījām jautājumus par esošo valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Uzklausījām arī Labklājības ministrijas ziņojumu par šo tēmu, kā arī jaunās politikas iniciatīvas uz nākošo gadu budžetu un demogrāfisko lietu padomē vienojāmies, ka ir jāizvērtē pašreiz tās iniciatīvas, kas ir demogrāfijas atbalstam, cik lielā mērā tās sakrīt ar tām prioritātēm, kas ir saistībā ar nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Tātad, lai nodrošinātu mērķētāku atbalstu tieši tām sabiedrības grupām, kam tas ir nepieciešams.”informē premjers Valdis Dombrovskis.
Detalizētāk komentē Labklājības ministre Ilze Viņķele.
Ir dažas iniciatīvas, ko Demogrāfijas darba grupa īpaši uzsver, un tā ir pabalstu palielināšana, kas notikšot „pēc pazīmes - vecāki ar bērniem; kas neņem vērā ģimenes ienākumus”. Savukārt, šī pieeja ir pretrunā ar nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas stratēģijām, kas ir akceptētas visā pasaulē. Un līdz ar to, acīmredzot, nākamā gada budžeta kontekstā būs jāliek virsū arī šis režģis vērtējumam, jo budžeta līdzekļi ir ierobežoti, un tātad pienākums ir liela un atbildīga, rūpīga izvēle. Jāizvēlas tos pasākumus, kas sniedz lielāku labumu tieši mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. „viņa uzsver.
Par cik lielām summām budžetā varam runāt jau tagad?
„Attiecībā uz summām var teikt, ka, protams, summas būs jāskata kontekstā ar pārējo ministriju pieprasījumu, tad, kad mēs lemsim par budžetu. Tā faktiskā debate, visticamāk, būs augusta beigās. Tad, redzot visu ministriju pieprasījumus, tajā skaitā arī Labklājības ministrijas pieprasījumus plus vēl to darbu, ko Labklājības ministrija tagad darīs, izvērtējot Pasaules Banku pētījumu rezultātus un arī mēģināt sasaistīt šo demogrāfijas atbalsta paketi ar prioritātēm saistībā ar nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Tad mēs pie šī te jautājuma varēsim atgriezties. Tas, tātad, arī būs tas laiks, kad lemsim par budžetu.”paskaidro premjers Valdis Dombrovskis.
Pabalstus kādam samazinās, vai palielinās?
Kā paskaidroja Labklājības ministre Ilze Viņķele, par samazināšanu šobrīd netiek runāts, bet „labās prakses piemērs, ko visu laiku piesauc arī daži eksperti Latvijā, proti – Igaunijas atbalsts ģimenēm ar bērniem, Igaunija ir dabūjusi gana kritiskas Eiropas Komisijas rekomendācijas, kas paredz, ka naudā izmaksājamo pabalstu klāsts ir tik liels, apjomīgs un nosedz visu sabiedrību, arī tos, kam tas objektīvi nav vajadzīgs. Eiropas Komisijas rekomendācija tieši Igaunijai, kaimiņu paraugvalstij, ir tāda, ka jāpārskata šis atbalsts naudā par labu atbalstam pakalpojumos. Šī pieeja ir arī Latvijas izvēles ceļš. Tātad, naudā – tiem, kam to vajag objektīvi, patiešām vairāk ģimenēm ar zemiem ienākumiem, un pakalpojumos visiem bērniem, neatkarīgi no viņu ģimenes situācijas.”
Kādas ir konkrētās izmaiņas?
„Šobrīd, ja runājam kategorijās: ņem nost, vai neņem nost, tad – vienīgais diskusiju objekts ir ģimenes valsts pabalsts, tie slavenie 8Ls, kuriem nekādi netiek pāri ne politiķi, ne sabiedrība kopumā. Šobrīd svarīgi ir atrast tos mehānismus, kas palīdzētu noteikt tās ģimenes, kurām šie 8Ls ar lielāku pieaugumu par katru nākošo bērnu, ir atstājami, un tās ģimenes, kurām būtu svarīgi dažādi piedāvājumi. Piemēram, brīvpusdienas bērnam. Šie ir jautājumi, kas pa vasaru ir jāatrisina.”uzsver Ilze Viņķele.
Par kādiem pakalpojumiem vēl ir runa?
„Tie ir bērnudārzi, nodarbinātības veicināšana tieši sievietēm, jaunajām mammām, lai viņas varētu atgriezties darbā, jo, ja bērnu nav, kur likt, nevar arī iet strādāt. Savukārt, auklīte ir dārga un tā tas aplis griežas nebeidzami. Vēl runa ir par ārpusskolas izglītību, interešu izglītību. Darāmā ir gana daudz.”atzīst ministre.
Ierosinājumi no ekspertu puses
„Gribētu atzīmēt Dzidriņa kunga teikto, ka mēs joprojām pārlieku šauri skatamies demogrāfiju, proti, tikai dzimstību un tikai pabalstus. Dzidriņa kunga ierosinājums bija rīkot plašāku forumu, kur šo tēmu skatīt jau citā kontekstā: stabilitāte, visa pamatu pamats – darbs. Jo ja ģimene var uzturēt savus bērnus un sevi pašus, tad pārējie politikas elementi ir tikai pakārtoti, tātad – tad demogrāfija iet uz augšu. Darba iespējas ir ierobežotas, bet ar pabalstiem vien situāciju nav iespējams uzlabot. „viedokli pauž Labklājības ministre Ilze Viņķele.
Cik ētiski ir pretnostatīt pensionārus un bērnus?
„Manuprāt, ir samērā liekulīgi runāt par to, kas ir ētiski vai neētiski. Naudas ir tik, cik ir, un ētiski ir sniegt palīdzību tiem, kam tā ir visvairāk nepieciešama, nevis apsolīt indeksāciju visiem pensionāriem, zinot, ka tas ir neiespējami, jo tas nepieļauj nākamgad neapliekamā minimuma palielinājumu. Arī tas attiecas uz ģimenēm. Atkārtojot – naudas ir tik, cik ir, un tiek nosegtas tās vajadzības, kas ir akūtākās. Mazo pensiju indeksācija,neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamo palielinājums. Tas viss ir nākamā gadā iespējams, tikai – samērīgi to savietojot. „uz jautājumu atbild ministre.