Svētdienu aicinām pavadīt dienu kopā, iepazīstoties ar vienu tikko dzimušu bēbīti un uzzinot, kā kopjama nabassaite, kā arī noskaidrojot, kā veidojas uzticēšanās dažādām lietām, tai skaitā- bankām.
Gaidot mazulīti, mēs ar viņu esam saistīti ne tikai emocionāli, bet arī fiziski, jo visas barības vielas mazulis saņem caur nabassaiti. Kad bērniņš piedzimst, viņam jāmācās dzīvot patstāvīgi, tomēr par mūsu saikni bēbītim visu mūžu atgādinās mazā nabiņa
Vecmāte p'ec piedzimšanas nabassaiti nosien vai uzliek klemmi un dažus centimetrus virs nabas nogriež. Bērns to nejūt, jo griezuma vietā nav nervu, taču šai griezuma vietai vēl ilgāku laiku jāpievērš īpaša rūpība.
Pēdējā laikā aktuāls ir jautājums vai nabiņas kopšanā nepieciešams lietot briljantzaļo šķīdumu. Kamēr vienā dzemdību nodaļā to joprojām lieto un iesaka tā darīt arī saviem pacientiem, citur no tā lietošanas atturas.
Tomēr der atcerēties- ja dzemdību nodaļā nabiņas apkopē tika izmantots briljantzaļais šķīdums, to vajadzētu turpināt darīt arī mājās, jo, visticamāk, ārsti tā lietošanu uzsāka kāda medicīniska iemesla dēļ. Un arī otrādi – ja slimnīcā briljantzaļais šķīdums lietots netika, arī mājās no tā lietošanas jāatturas.
Par bērnu slimībām mēdz saukt visas tās saslimšanas, ar kurām slimo galvenokārt tikai bērni un kuras tieši bērnu vecumā izslimot ir visvieglāk. Populārākās un zināmākās no šīm slimībām ir masalas un masaliņas, kā arī vējbakas.
Inficēšanās risks pieaug brīdī, kad bērns sāk apmeklēt kādu bērnu kolektīvu, piemēram, bērnudārzu – tur vējbakas visbiežāk izplatās uzliesmojumu veidā. Iegūt imunitāti pret vējbakām ir iespējams tikai pārslimojot slimību vai vakcinējoties pret to, jo profilakse, piemēram, roku mazgāšana vai organisma stiprināšana praktiski nesamazina infekcijas izplatīšanos.
Kopš 2008. gada Latvijas vakcinācijas kalendārā ir iekļauta kombinētā pote pret visām populārākajām bērnu slimībām, tajā skaitā arī vējbakām 12 līdz 15 mēnešu vecumu sasniegušajiem bērniem, taču ir daudzi vecāki, kuri no šīs vakcīnas pilnībā atsakās vai arī ļauj potēt it kā atviegloto vakcīnas devu, kura nerada aizsardzību tieši pret vējbakām.
Saslimstot ar vējbakām pieaugušo vecumā, slimība var noritēt smagāk nekā bērnībā un ir iespējamas arī nopietnākas komplikācijas.
Ja bērniem slimošana ar vējbakām parasti ilgst aptuveni 2 nedēļas, tad pieaugušajiem slimošana var būt pat 3 līdz 4 reizes ilgāka. Bez tam atšķirībā no bērniem, kur tikai retais nokļūst slimnīcā ar vējbakām, teju katrs sestais sasirgušais pieaugušais spiests ārstēties stacionārā. Un ja saslimst grūtniece, tad ir liela iespējamība, ka gaidāmais bērniņš var piedzimt ar smagiem iedzimtiem defektiem vai miris. Tieši tādēļ pret vējbakām nevar izturēties vieglprātīgi!
Pēdējo gadu laikā finanšu pasaule piedzīvojusi ne vienu vien satracinājumu, kas nav gājis secen arī Latvijai, tādēļ mēs aizvien biežāk aizdomājamies par to, cik droša ir mūsu finansiālā situācija un mūsu finansiālie darījumi.
Ir lietas, bez kurām mūsu ikdiena nav iedomājama un lai kā reizumis to negribētos atzīt, tomēr nauda ir viena no šīm lietām. Un tur, kur ir nauda, protams, ir arī bankas, kuru ietekme uz mūsu dzīvi nu kļuvusi milzīga.
Pēdējo mēnešu laikā gan šī uzticēšanās bankām ir sašķobījusies, jo daudz ir runāts par un ap banku drošību un finansiālo stabilitāti. Māmiņu Kluba aptaujātās māmiņas gan stāsta, ka viņas par savu finanšu drošību ir absolūti pārliecinātas un nekādām provokācijām neļaujas.
Taču arī šobrīd ņemt kredītus vai dibināt cita veida sadarbību ar banku esot droši, vienīgi gan mums pašiem jāuzticas bankām, gan arī jāpierāda, ka bankas var uzticēties mums. Jo gluži tāpat kā partnerattiecībās, arī sadarbībā ar finanšu iestādēm, tieši savstarpējā uzticēšanās ir labu attiecību pamatā.
Tiekamies jau šajā svētdienā,lai uzzinātu par šīm tēmām vairāk!