30.06 11:00-17:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 14
Jau vairākas dienas nespēju rimties. Domas tā vien atgriežas pie jautājuma – vai tiešām mūsdienās pērienu vēl kāds uzskata par argumentu?
Labi, labi, es neesmu eņģelis un arī man ir gadījies uzšaut bērnam pa pakaļu ar plaukstu emociju uzplūdā, bet nekad nav nācis prātā meklēt kādu sitamo instrumentu – siksnu vai žagaru! Tomēr mana cieša pārliecība - fiziska ietekmēšana ir savas bezspēcības un nespējas argumentēt atzīšana.
Kāpēc mēs neizmantojam siksnu un pletnīti argumentiem ar kolēģiem un dzīvesdraugu? Kāpēc dzīvesdrauga fiziska ietekmēšana ir vardarbība, nevis arguments savam viedoklim, bet tajā pašā laikā bērna fiziska ietekmēšana ir uzskatāma par argumentu bērna audzināšanā?
Bet varbūt jūs izmantojat pletnītes argumentu diskusijās ar vīru un uzskatāt to par normālu? Vai varbūt vīrs izmanto siksnas argumentu diskusijā ar jums un tas ir normāli?
Un galu galā, varbūt kāda man tomēr pastāstīs, ko ir jāizdara pirmsskolas vecuma bērnam, lai argumentā izmantotu siksnu? Un ko darīsiet ar skolēniem – siesiet pie staba un klopēsiet? Vai jūsu vēlme ir panākt to, ka bērns klausa, jo saprot cēloņu un seku sakarību, vai klausa tāpēc, ka viņam ir bail no mīļās mammas smagās rokas un sitamajiem instrumentiem?
kā jau teicu, ja pusgada laikā šie Tavi piedāvātie risinājumi nenostrādā, ko tad?
😃 😃 kāda vecuma bērnam šis darbojas???
Tas ko es darītu - meti ar akmeni, ejam atvainoties un ejam mājās, sēdi uz vietas un domā, kamēr saproti kāpēc tas ir slikti un nekādas rotaļas citā vietā (tas tikai norāda šite nedrīkst, bet ņem dari tur), vai rotaļas mājās - vispims apdomā! Un izturēt apdomāšanu 1-2-3-5 minūtes atkarībā no vecuma. Ja bērns sapratīs, ka nebūs cita rotaļa tāpēc, ka dara citiem pāri, mainīsies attieksme un gana ātri.
vo vo... labs piemērs...
Manam puikam ir draugs, vēl aktīvāks par manējo. Abi vienā sekundē apskaujas un teju bučas, nākošā jau viens otram gatavi seju skrāpēt, sist vai spert dēļ kautkāda nereāla sīkuma. Un vari Tu skaidrot 24h diennaktī- nekas no tā nemainās līdz nākošai tikšanās reizei. Mēs abas mammas jau nesaprotam, ko darīt- viens bez otra viņi nevar, bet kopā arī nevar laist.
Un tā "runāšana"- vnk uzdzen nereālu dusmu ieteikums. Šo gadu laiku diendienā sausu muti izrunāju- nelīdz. Visās tās pārgudrās runas... Pat neizteikšos.
Iesaku paņemt un padzīvot kādu laiku ar patiešām aktīvu bērnu. Un argumentēt par visu un visiem- kas, ko, kāpēc, ar ko, kur utt!!!!! Kkad tie nervi diemžēl beidzas. Tā nav nekāda mana problēma, bet realitāte- nu nav man dāvāti bezizmēra nervi (kas jau ar bērna dzimšanu "pastiepušies garāki") !!! Ir reizes, kad dabū savu pērienu. Reti, bet ir. Un zinu, ka nekas nemainīsies, kamēr cilvēks paaugsies un reāli fiškos, ko viņam saka, mācēs un sapratīs, ka ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību un sekām.
piedāvāju Tev piedāvāt man risinājumu situācijai: divgadnieks met rotaļbiedram ar akmeni. nepalīdz skaidrošana, ka tas ir slikti, ka var pārsist galvu un būs jāved uz slimnīcu. nepalīdz aiznešana uz citu rotaļu vietu vai pat mājām, jo atgriežoties un satiekot kādu citu rotaļbiedru, kā notiek rīcības ap rotaļlietām vai rotaļām, pie dusmām tiek ieraudzīts un paņemts akmens. pusgadu ņem un skaidro, nes prom, bet nekas nemainās. un tad tu, vecāks, sāc domāt - nu kas tam manam bērnam ir par vainu, ka viņš nesaprot, kad runā mierīgā, skaidrojošā tonī. un kad jau bērnam ir 3 gadi un viņš tāpat mēdz to akmeni ņemt un mest (bet nu jau precīzāk, jo taču ir lielāks), vienkārši aiz bezspēka ņem un uzšauj pa dibenu.
man vīramāte uz vārdiem, ka pēršana ar roku ir vardarbība arī saka, ka pērt vajagot ar žagaru, jo tad tā esot audzināšana 😃 nu labi, ne tādā pat teikuma formulēšanā, bet doma ir šāda. vēl labākais, ka uzzināju, ka viņai par mazdēlu ir viedoklis, kas slēpjas vārdu savienojumā "žagaru bērns" - tas laikam arī kāds īpaši pedagoģisks padomju laika termins 😀
piekrītu, es tikai norādu ka morāle te nepalīdzēs. Vajag saprast cēloņus, kāpēc daži vecāki izvēlas bērnus fiziski sodīt. Ja iet pie psihoterapeita, var to izvilkt apziņā
Man šķiet, ka pēriens un vispār bērna sišana norāda par vecāka stresu un arī krīzi nervos. Lielākoties jau zina,ka sist bērnu nedrīkst, kur nu vēl ar siksnu, taču fiziska vardarbība notiek ar prātu nekontrolēti.