Arvien apkārt var dzirdēt stāstus, kad sieviete palikusi stāvoklī, bet "ar draugu izšķīrās".
Protams, attiecības var būt ļoti dažādas - un bērns gadījies šķiršanās laikā pa ceļam, bet tā notiek un tad nu vīrietis ir neizpratnē - ja viņu ar šo sievieti saista pusjukušas attiecības vai nereģistrēta kopdzīve, vai tas ir viņa pienākums uzņemties atbildību par bērnu, jeb nekāds svētais pienākums tas tomēr nav?
Citreiz tas ir bijis īslaicīgs sakars, kas noslēdzies ar grūtniecību un "tētis" nemaz tā arī par šī sakara sekām neuzzina.
Bet ko jūs domājat tieši par vīrieša pienākumiem šajā sakarā, ja bērna paturēšana ir bijusi tieši sievietes izvēle un viņš nav vēlējies bērnu?
Protams, mēs visas vienā balsī varam apgalvot, ka bērna tēvam ir jārūpējās par savām atvasēm, vienalga, kādas ir attiecības ar māti, bet realitātē tā taču nav.
"Draugs" var vienkārši pacelt asti un aiziet, viņu nesaista nekādi solījumi - viņš var pateikt, ka šobrīd nav gatavs bērnam, un ko tad?
Padiskutējam par šo tēmu un neaizmirsīsim, ka arī vīrieši ir tikai cilvēki!