Vai bērns nozīmē krīzi attiecībās?

Speciālisti atzīst-  bērns gribot vai negribot nozīmē pārmaiņas un zināmu krīzi attiecībās. Kādu ģimeni tas skar vairāk, kādu – mazāk. Kādēļ? To skaidro seksologs un pārmaiņu treneris Artūrs Šulcs un psihoterapeite Inta Zīle.

Bērniņa ienākšana ģimenē ir skaists brīdis – tā apgalvo gandrīz visi un tā tam būtu jābūt. Tomēr, ko iesākt, ja tā nemaz nav? Ja pēc bērna pietiekšanās šķiet – attiecības brūk un jūk?

Kā skaidro seksologs Artūrs Šulcs, tikai šķietami bērni dzimst pieaugušiem cilvēkiem.  Jā, fiziski un juridiski taču mēs visi skaitāmies pieaugušie, taču kas notiek mūsu ķermeņa „iekšpusē”? Izrādās, ka ir daudz gadījumu, kad aiz pieauguša cilvēka maskas slēpjas pusaudzis vai pat bērns. Tad tas vairs nav nekāds pieaugušais, bet gan cilvēks, kurš iestrēdzis pusaudža gados vai bērnībā un tāda arī būs viņa uzvedība.

Šādās ģimenēs, kur vai nu viens vai abi vecāki neatbilst pieaugušā statusam arī garīgi, bērns var būt liela trauma, jo ko gan nozīmē kļūt par mammu vai tēti „pusaudzim”, vai pat „bērnam”?!

„Bērnam” bērns?

Ja kāds no pāra ir iestrēdzis emocionāli un garīgi bērnībā, arī attiecības ar partneri tiek veidotas tā, ka viņš izturas kā bērns, bet partneris spēlē vecāka lomu. Pasaulē nākot jau pāra mazulim, pieaugušais „bērns” izjūt konkurenci ar paša radīto mazuli.

Ja cilvēki to neapzinās un nemeklē palīdzību, attiecības nevar būt pozitīvas.

Kādā gadījumā pārim bērns neradīs problēmas?

Laba prognoze attiecībām ir tad, ja abi pārī ir ar pieaugušā identitāti, kā arī, ja viņi grūtniecības laikā daudz runā un gatavojas mazuļa ienākšanai ģimenē.

Grūtniecības laiks ir jāizmanto pareizi, lai stiprinātu pāra attiecības. Tas notiek sarunājoties par savu ģimeni, bērnības atmiņām, attiecībām ar vecākiem, par partnera ģimeni, viņa attiecībām tajā. Ja nav iespējas izrunāties ar partneri, sieviete noteikti jau grūtniecības laikā var doties pie psihoterapeita un gatavoties šādā veidā gan dzemdībām, gan laikam pēc tam, jo kā zināms – pat ja tikai viens no pāra sāk sevi mainīt, otrs ar laiku tīri automātiski mainīsies līdzi.

Gribēts bērns – mazāk raižu?

Ja pāra attiecībās viss ir kārtībā, bērns ir tikai loģisks šo attiecību turpinājums. Parasti ģimenē bērniņš ienāk līdz pāra 5 gadu kopā būšanas „jubilejai”. Protams, ir izņēmumi. Ja bērniņš ir gribēts, pozitīvā gadījumā to ir vēlējušas cilvēku pieaugušās „daļas”, un, ja pārim ir labas attiecības ar saviem vecākiem, īpaši sievietei ar mammu un vīrietim ar tēti, kā arī sievietei ir sakārtota sievišķā, bet vīrietim – vīrišķā identitāte, šāds pāris daudz vieglāk spēs piemēroties trešā ienākšanai ģimenē.

Gribēts bērns, bet kādēļ?

Bieži vien bērniņš ģimenē ir gan gribēts, tomēr finālā attiecībās tā vai tā ir krīze. Tas notiek tādēļ, ka ne vienmēr tie motīvi, kāpēc cilvēki grib bērnu, ir pareizi.  Bērnu grib ne tikai tādēļ, ka cilvēki viens otru mīl, grib viens otra turpinājumu, grib priecāties par kopējo iznākumu, bet brīžiem ir slēptie motīvi:

–        bērns ir garantija, ka esmu pieaugušais,

–        bērns ir iespēja tikt ārā no attiecībām kas ir pataloģiskas, piemēram, ar ģimenes locekļiem,

–         bērns ir „biļete” uz vīrieti un tā tālāk.

Tās visas ir ilūzijas, ka ar vienu „šāvienu nošaus vairākus zaķus”, tomēr tā tas nekad dzīvē nav.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

Ko Tu domā par šo tēmu? Kā Tu uztver bērnu savās attiecībās?

Pāra attiecības mazuļa pirmajā dzīves gadā