Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Ceturtdien Māmiņu klubā uz niķu un stiķu lekciju pulcējās gan māmiņas, gan tēti, lai uzzinātu, kas ir niķu iemesls un kā tikt ar to galā! Viena no māmiņām, kura apmeklēja šo lekciju bija Baiba!
Tad nu arī es devos uz Māmiņu Klubu kopā ar savu mazo meitiņu Keitu. Tā nu nonākot galā, gaidot lekcijas sākumu, mēs parādījām savu raksturiņu. Tuvojoties lekcijas sākumam, kopā pulcējās mammas un tēti, kuriem bija šāda paša problēma.
Lekcijas sākumā mēs visi iepazināmies viens ar otru un īsumā pastāstījām par savu bērnu niķīšiem. Citam tie bija lielāki, citam mazāki. Tad nu es sapratu, ka ne man vienai ir šī problēma ar mazo.
Man ļoti patika, ka mums katram bija iedoti materiāli, kur īsumā bija pastāstīts par šīs lekcijas tēmām. Pavisam bija 22 tēmas, kurās varēja rast atbildes uz saviem jautājumiem. Arī man tas izdevās un secināju, ka pie Keitas dažiem niķīšiem esmu vainojama es pati. Bet esmu apņēmusies to visu vērst par labu jau pēc iespējas ātrāk.
Tā nu īsumā par katru tēmu. Pirmā tēma bija par ikdienišķākiem niķiem. Protams, ka mums daži šie niķi bija, piemēram, ģērbšanās niķi, gulētiešanas niķi, publiskie niķi, jeb veikala un citu vietu apmeklējumi. No šiem minētajiem niķiem, mums visgrūtāk iet ar gulētiešanu, un pie šī niķa vairāk vai mazāk esmu vainīga es. Mums ir tā, ka citreiz gulēt liek tētis, bet citreiz es, un katrs mēs darām savādāk, un beigās sanāk lieli niķi. Bet esam apņēmušies laboties un sākām jau šovakar - es liku mazo gulēt pēc tēta metodes.
Lekcijas turpinājumā mēs runājām par stiķu iemesliem, mums šis stiķis ir uzmanība. Nenoliegšu, ka to viņa cenšas panākt vienmēr. Mums vislielākie niķi parādas tad, kad esam ciemos un kad jāiet gulēt vai arī ir ļoti liels nogurums.
Lekcijā uzzinājām arī nedaudz par bērnudārza niķiem. Lai gan mums pagaidām tas nav aktuāli. Man ļoti svarīgi likā tas, ka sarunās daudz pieminēja neredzamo nabas saiti ar bērnu, kas rodas jau no dzimšanas un eksitē vēl ilgu laiku pēc tam. Šis man lika aizdomāties. Tāpēc pirms es sākšu uztraukties vai ko citu,padomāšu par savu mazo.
Mums pastāstīja arī par podiņa mācību, tas man daudz noderēs, jo drīz jau sāksim iet uz podiņu. Beigās arī uzzinājām, kā atpazīt un kā risināt maza berna niķīšus.
Tas bija neliels ieskats no manis par lekciju, kuru apmeklēju un kādas jaunas zināšanas ieguvu bērnu audzināšanā. Lielu paldies es gribu pateikt Sanitai Aišpurei par to, ka viņa mums sniedza visas šīs jaunās zināšanas un deva cerību, ka ar to visu var cīnīties.
Viennozīmīgi esmu ieguvusi spēku un cerību, un es nepadošos, bet gan cīnīšos un parādīšu, ka pēdējais vārds piederēs man.
Tiekamies arī citās Vecāku skolas nodarbībās!