Nedēļas nogale SPA Druskininkos

Ceļojumu konkursā sevi piesaka arī māmiņa Aiva Zvirbule. Lūkosim, kādu piedzīvojumu maršrutu viņa ir izveidojusi!

Rīga-Paņeveža-Trakai-Druskininki-Viļņa-Rīga

Divu dienu ceļojums uz kaimiņvalsti Lietuvu. Latviešiem iecienītākais maršruts ir uz Palangu, Klaipēdu un Kuršu kāpu, bet šoreiz ceļojuma mērķis ir pašos Lietuvas dienvidos esošā kūrortpilsēta – Druskininki.

{pic:1}

Ceļā dodamies no Rīgas caur Jelgavu Šauļu virzienā, kur pirmais pieturas punkts ir Krustu kalns. 12 km attālumā no Šauļiem. Uzskatīts par katoļu dvēseles svētnīcu, cerību un skumju kalnu.

Šī ir unikāla vieta, kas dziļi emocionāli skar ikvienu, gan ticīgu, gan neticīgu. Krustu kalns ar katru dienu kļūst arvien plašāks un krustiem bagātāks. Nav iespējams sarēķināt, cik tūkstošu to ir, bet lēš, ka vairāk par 100 tūkstošiem. Gigantiski, lieli, mazi uz lielajiem, koka, metāla. Krustiņu un lūgšanu kreļļu ķekari, krustiņu gūzmas uz lielajiem krustiem. Īsti meistardarbi un pavisam vienkārši. Pa kalna šaurajām taciņām, malu neredzot, var maldīties kā krustu mežā, savādu noskaņu pārņemts. Brīžiem rodas sajūta kā kapsētā, jo ne mazums ir krustu ar cilvēku dzīves datiem. Tie atvesti arī bezvēsts pazudušo piemiņai. Leģendas stāstot, ka naktīs kalnā staigājot nenomirušās dvēseles.

{pic:2}

Krustu kalnam ir ļoti sena vēsture. Senos laikos šeit bijusi zemgaļu koka pils, kuru nodedzinājuši krustneši. Nav skaidri zināms kā šeit parādījies pirmais krusts, taču uzskata, ka tas ir saistīts ar Lietuvā izplatīto tradīciju tos uzlikt ceļa malās un skaistajās vietās. Krusti šai vietā pirmoreiz arhīvu avotos pieminēti 1850.gadā. Padomju laikos Krusta kalnu mēģināja iznīcināt, taču veltīgi. Lai arī to vairākus gadus stingri apsargāja, cilvēki vienalga naktīs atkal un atkal sanesa jaunus krustus. Arī 2007.gada janvārī kalnā notikušais ugunsgrēks neko nespēja nodarīt - jau vasarā izdegusī vieta bija "aizaudzēta" ar jauniem krustiem. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993.gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.

No Šauļiem dodamies uz Traķiem. Jā, garām Viļņai, tās apskati atstājot nākamajai dienai.

Traķi ir Lietuvas otrā galvaspilsēta. To 1316.gadā dibināja dižais kņazs Ģedimins, kurš pēc veiksmīgām medībām ieraudzījis gleznainu vietu. Tas bijis netālu no galvaspilsētas Kernavas.

Šodien no vecās Trakai pils ir palikušas tikai drupas, bet cita, kas tika uzcelta uz vienas no nedaudzajām Galves ezera salām, tagad ir vienīgā pils Austrumeiropā, kas atrodas uz ūdens. Pils sākotnēji celta kā aizsargcietoksnis, kam apkārt sev mājas būvēja amatnieki. Pēc kaujām cietoksnis gan zaudēja savu tiešo nozīmi un kļuva par lielkunigaiša rezidenci. Pēc tam pili piemeklēja smags liktenis, jo tā kalpoja par cietumu, kamēr XVII gadsimtā tā tika pamesta pavisam. Kopš 1962.gada salas pilī ir vēstures muzejs. Tur notiek dažāda mēroga sarīkojumi, festivāli un koncerti.

Darba laiks:

Maijs – Septembris 10.00- 19.00
Oktobris – Aprīlis 10.00- 17.00 (pirmdienās slēgts)

Ieejas maksa:
10 Lt (2 LVL) – pieaugušiem
5 Lt (1 LVL) – bērniem, studentiem

{pic:3}

Traķi no citām Lietuvas pilsētām atšķiras ar iedzīvotāju tautību dažādību. Šeit dzīvo karaīmi, tatāri, krievi, poļi un, protams, lietuvieši. Karaīmus uz Traķiem XIV gadsimtā no karagājiena uz Krimas pussalu atveda lielkņazs Vitauts kā savu sardzes karaspēku. Līdz pat šim laikam viņi – cilvēku 60 – ir saglabājuši savu valodu, rakstību, kultūru un tradīcijas. Traķos redzamie Baltijai neraksturīgie košie koka namiņi ir karaīmu mājas. Tās var pazīt arī pēc trim logiem mājas gala sienā, kas vērsti pret ielu. Viens logs esot veltījums Dievam, otrs pašam, bet trešais Vītautam, kurš tautai ierādījis jauno mājvietu. Šīs mājas netiek pārdodas pat, ja tās īpašnieks pārvācas dzīvot citur. Mūsdienās Traķos dzīvo ap 60 šai mazajai tautai piederīgo, Lietuvā viņu ir 250, bet visā pasaulē – 2000. Karaīmu kopiena vienmēr ir bijusi ļoti noslēgta, laulājušies stingri savā starpā, un par karaīmu varējis skaitīties tikai tādā laulībā dzimušais. Traķu pilī karaīmiem veltīta neliela ekspozīcija, bet viņi paši pilsētā ierīkojuši pāris restorānus un kafejnīcas, kur bez citiem ēdieniem var dabūt slavenos kibini – pīrādziņus ar jēra vai cūkas gaļu, biezpienu, kāpostiem. Nesen esot parādījušies arī kibini ar šokolādi. Savu virtuvi karaīmi uzskata par kultūras mantojumu, kas sargājams tāpat kā valoda. Vietējie stāsta, ka kibini noteikti jāpērkot tieši pie karaīmiem, nevis tie atdarinājumi, ko pat Maxima mēģinot tirgot. Tie esot jāēd svaigi, karsti – tikai tad tiem esot īstā garša. Vasarā Traķos notirgojot ap 10 tūkstošus kibinu.

Pie pils iespējams iznomāt katamarānu vai izbraukt ar jahtu.

Tālāk mūsu ceļš ved uz Druskininkiem, bet pirms tam vēl iegriežamies Grūtas parkā.

Grūtas purvos netālu no Druskininkiem 2001.gada 1.aprīlī atvērto padomju skulptūru un pieminekļu parku Lietuvā jau paspējuši nodēvēt par lietuviešu disnejlendu. Egļu un priežu pavēnī tur izvietoti 1989.gadā demontētie padomju laika pieminekļi, ko vietējais uzņēmējs Viļums Maļinausks pēc savas iniciatīvas savedis no dažādām Lietuvas pilsētām un ciemiem.

Gandrīz 20 ha plašā laukā izveidots unikāls parks – brīvdabas muzejs, kura eksponāti ir padomju ēras elki un simboli, Ļeņina pieminekļi un krūšutēli, monumenti sarkanarmiešiem, partizāniem, pionieriem un pat mākslīgi veidotiem varoņiem, kurus kādreiz rūpīgi atspoguļoja vēstures mācību grāmatās.

{pic:4}

Nu emocijas rimušas un Grūtas parks ir viens no tūrista visvairāk apmeklētajiem objektiem Lietuvā. Purvā un mežā apmaldīties nav iespējams – ar koku klātie celiņi izvietoti tā, ka, ejot pa jebkuru no tiem, galu galā nonāk pie vietējās kafejnīcas, kuras ēdienkarte ir gluži kā padomjlaikā – kotletes, ķīselis, ķilavmaizes utt.

{pic:5}

Ieejas maksa – pieaugušie 20 Lt (4 LVL), bērniem līdz 6 gadiem bez maksas, 6-16 gadi – 10 Lt (2 LVL).

Darba laiks- ziemā 9:00 – 17:00, vasaras sezonā 9:00-22:00

Iekoduši padomju laika stilā dodamies uz Druskininkiem, kur gaida atpūta ūdensatrakciju parkā.

Druskininki (16,9 tūkst. iedzīvot.) - starp priedēm ieniris un pie Nemunas upes loka piekļāvies viens no vecākajiem Lietuvas kūrortiem. XVIII gs. šeit bija atrasts minerālūdens, taču nedaudz vēlāk – arī minerālie ārstnieciskie dubļi, kurš ar savām ārstnieciskajām īpašībām ir piemērojams labākajiem Eiropas ārstnieciskajiem kūrortu dubļiem.  

XX gs. sākumā Druskininki bija moderns bagātnieku kūrorts, kurā pulcējās Maskavas, Pēterburgas, Varšavas un Viļņas lielmaņi. Druskoņa ezera krastā arī šodien stāv atjaunotās tā laika posma skaistā villas.

 Druskininkos darbojas 9 sanatorijas un viena balneoloģiskā ārstnieciskā iestāde, kuras vienlaicīgi var apkalpot aptuveni 6000 cilvēkus. Sanatorijās tiek piemērotas jaunākās diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģijas, plašs procedūru spektrs – zemūdens masāža, džiakuzi, minerālās, pērļu, skābekļa, vertikālās, ārstniecisko zāļu ārstējošās un dubļu vannas. Visās ārstnieciskā iestādēs ir baseini, saunas, trenažieru zāles un skaistuma kabineti. Pilsētā ir veselības uzlabošanas centrs, kurā spurdz 7 minerālūdens avoti.

Druskininki – divu pasaules slavenu mākslinieku M.K.Čiurļoņa un kubisma aizsācēja Ž. Lipšica dzimtene. Pilsētā tiek saglabāta viņu piemiņa. Ik gadus noris Čiurļoņa mūzikas festivāli. Kūrortā koncertē klasiskās un vieglās mūzikas kolektīvi, noris dzejas vakari, mainās izstādes mākslas galerijā.

2006. g. beigās Druskininkos durvis atvēra Ūdens atrakciju parks, kurš ir lielākais un modernākais visā Baltijas reģionā. Šeit ir plaša programmu izvēle gan pieaugušajiem, gan bērniem; dažādas nomierinošās procedūras.

Iekārtojamies viesnīcā „AquaMeduna”, kas ir daļa no Druskininku akvaparka kompleksa. Nakšņošana šajā viesnīcā ģimenei ar 2 bērniem izmaksā 126 EUR (88 LVL, cenā iekļauts akvaparka neierobežots apmeklējums, kā arī brokastis un vakariņas). Sīkāk par viesnīcu un cenām – www.aquameduna.lt

Var izvēlēties arī lētākas naktsmītnes (http://info.druskininkai.lt/accommodation/) un akvaparku apmeklēt uz dažām stundām (www.akvapark.lt, 2 stundas vienam pieaugušajam parkā izmaksā 40 Lt (8 LVL) darba dienā, 59 Lt (12 LVL) brīvdienā, bērniem aptuveni uz pusi lētāk).

{pic:6}

Nākamajā dienā dodamies iepazīt Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, kas man ilgu laiku asociējās ar lēto Viļņas tirgu.

Gluži kā Rīgas valdzinājums meklējams vecpilsētā, tā arī Viļņas atklāsme sākas no līkumainajām vecpilsētas ieliņām, kas satiekas laukumos un pēc tam uzved Ģedimina kalnā. Pirmo reizi vēstures avotos Viļņa minēta 1323.gadā. Vēsturiskais centrs ir viens no lielākajiem Austrumeiropā. Vecpilsēta ierakstīta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Šaurajās ieliņās var redzēt visu arhitektūras vēsturi. Tikpat interesanti ir arī Viļņas jaunie mikrorajoni, kur starp padomju standarta celtnēm uzceltas iespaidīgas banku un biroju ēkas, lielveikali un izklaides centri.

Viļņas centrā no XIII gadsimta ir saglabājies Ģedimina pils tornis. To dižais Lietuvas lielkņazs Ģedimins vispirms redzēja sapnī un tad uzcēla – stipru kā dzelzs. Pils torņa ekspozīcijā ir ne tikai stāsts par sendienām, par Lietuvas vēsturi, no torņa paveras lielisks skats uz vecpilsētu, Neres ieleju, Viļņas centru.

{pic:7}

Tornis apmeklētājiem atvērts:
Maijs–Septembris, Pirmd.- Svētd. 10.00–19.00
Oktobris–Aprīlis, Otrd.-Svētd. 10.00–17.00

Ieejas maksa:

Pieaugušie – 5 Lt (1 LVL);
Bērni, studenti, pensionāri – 2 Lt (0,40 LVL).
 

Kalna galā, kur atrodas Ģedimina tornis, var nokļūt arī izmantojot funikulieri.

Darba laiks:

Aprīlis–Oktobris, Pirmd.- Svētd. 10.00–19.00

Novembris–Marts, Otrd.-Svētd.10.00–18.00

Maksa:

Pieaugušie – 2 Lt (0,40 LVL);

Bērni, studenti – 1 Lt (0,20 LVL).

Ja uz Viļņu lūkojas no augšas, no Ģedimina pils torņa vai 165 metrus augstā skatu laukuma Viļņas televīzijas tornī, tad pārsteidz baznīcas torņu blīvums. To Viļņā ir vairāk nekā piecdesmit!

{pic:8}

Ģedimina kalna pakājē atrodas Viļņas katedrāle – Lietuvas garīgais centrs. Katedrāles interjers ir ļoti bagāts, tajā ir XVI-XIX gadsimta freskas un gleznas. Katedrāles muzeja ekspozīcijā ir atspoguļota tās vēsture.

Katedrāles laukumā ir piemineklis dižajam Lietuvas kunigaitim Viļņas dibinātājam Ģediminam. Ģedimina prospekts ir Viļņas centrālā iela, kas savieno četrus pilsētas laukumus. Te arī ir sākums tradicionālajam tūristu maršrutam, kas no Katedrāles laukuma ved līdz Aušras vārtiem.

Annas baznīca ir viena no skaistākajām un ievērojamākām Viļņas celtnēm. Senākās vēsturiskās ziņas par baznīcu ir no 1394.gada, kad tā bija koka celtne. Pēc diviem gadsimtiem ar franciskāņu palīdzību tā pārtapa par unikālu gotikas šedevru. Ne velti leģenda vēsta, ka Napoleons, apstulbis no tās skaistuma, gribējis to pārcelt uz Parīzi. Ēka būvēta no 33 veidu ķieģeļiem. Pilastri, arkas, ažūri tornīši, krusti…

{pic:9}

Lietuvieši pamatoti lepojas ar savu Viļņas universitāti, kas ir viena no senākajām un arī ievērojamākām Austrumeiropas augstskolām. Tā dibināta 1579.gadā. Klejojot pa universitāte ēku pagalmiņiem, katrs var izfantazēt, ko gan vairāk nekā 400 gadu ilgajā mūžā ēkas sienas redzējušas un dzirdējušas. Augstskola tikusi gan slēgta, gan atkal vaļā vērta un pārkārtota.

Neres upes labajā krastā ir Viļņas jaunais centrs ar 33 stāvus augsto darījumu centru, plašu 21 tūkstoti kvadrātmetru lielu lielveikalu un 20 stāvu augsto pilsētas padomes domes ēku. Viļņas ziemeļu daļā, kur agrāk atradās armijas pilsētiņa, top moderni veikali, interesantas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

{pic:10}

Užupe – XVI gadsimta rakstos šis rajons pieminēts kā nabagu apdzīvota vieta, ko ar pilsētu saistīja trīs tilti. Tur bija klosteris bez baznīcas. Nu nekā īpaša. Bet kopš 90.gadu vidus Užupes vārds tiek skandināts arvien biežāk. Nolaistajā un kriminālajā rajonā, ko varētu salīdzināt ar Rīgas maskačku, sāka pārcelties uz dzīvi mākslinieki, studenti, jauniešu grupas. Dzīvot nabadzīgajā rajonā nu jau kļuvis populāri un prestiži. Zaļajā pussalā Viļņas centrā notiek “eiro remonts” ar neiztrūkstošiem pakešu logiem. Kazas, kas tur vēl nesen ganījās, nomainījuši mersedesi. Lai neizbrīna uzraksts Užupio Respublika. Viņiem – 66 mājām ar aptuveni pieciem tūkstošiem cilvēku – ir pašiem savi savdabīgi likumi. 1.aprīlī tiek svinēta Užupes Republikas neatkarības diena, un konstitūcijas pirmais pants skan: “Jums ir tiesības dzīvot pie Viļņas upītes, bet upe plūdīs garām.”

{pic:11}

Viļņas skaistākās vietas esam apskatījuši – laiks doties mājup, bet vēl iegriežamies Eiropas parkā, kas atrodas 25 km attālumā no Viļņas, braucot uz Molētas pusi.
Ja parku salīdzina ar latvietim zināmajām vietām, tad Eiropas parks ir kas līdzīgs mūsu Pedvālei. Eiropas parkā ir izteiksmīgs parka reljefs, pauguri un gravas, nelielas ūdenskrātuves, kas ir savdabīgs fons skulptūrām un instalācijām.
Eiropas parks pēc skulptora Ģintara Karosas ieteikuma tika dibināts jau 1991.gadā. projekta autors gribējis mākslas valodā dot jēgu Eiropas ģeogrāfiskajam centram, kuru 1989.gadā noteica Francijas Nacionālais ģeogrāfijas institūts. Līdz tam šī vieta ne ar ko īpašu neizcēlās.
Parks aizņem 55 ha, un tajā izstādīti patiesi skaisti skulptoru darbi no visas pasaules. Kopumā parkā apskatāmi vairāk nekā 90 darbi, kas ietver ne tikai mūsdienu Eiropas simbolus, bet arī autoru fantāzijas. Tieši Eiropas parkā tika uzbūvēta grandiozā skulpturālā kompozīcija no televizoriem LNK Infokoks. Šis veidojums ir reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā. Tā radīšanā izmantoti vairāk nekā 3000 televizoru, kopīgais svars 150 tonnu un skulptūra aizņem 3 ha platību.

{pic:12}

Darba laiks: katru dienu no plkst. 10.00 līdz saulrietam.
Kā nokļūt. No Viļņas brauciet pa Kalvariju ielu līdz Santarišķu aplim, pagriezieties Zaļo Ezeru virzienā un sekojiet ceļa norādēm uz Eiropas parku.
Adrese: Eiropas Parks, Joneikišķu ciems, LT-15148 Viļņas raj., Lietuva
Ieejas maksa: pieaugušie - 21 Lt (4,20 LVL), studenti - 14 Lt (2,80 LVL), bērni - 7 Lt (1,40 LVL).


Vēl dažas skulptūras no Eiropas parka:
{pic:13}

Jauku ceļojumu!


Informācijas avoti:
Dienas ceļvedis „Igaunija. Lietuva”, 2005
www.vilnius-tourism.lt
www.trakai.lt
www.europosparkas.lt
http://www.grutoparkas.lt/
www.druskininkai.lt

Izstrādā savu maršrutu arī TU un laimē atpūtu ESPA Rīga SPA centrā 100,-Ls vērtībā vai kādu no veicināšanas balvām.

Vairāk par konkursu lasi ŠEIT!