Mūsu cīņa ar govs piena nepanesamību

Pastāstīšu, kā mums gāja un mēs tikām galā ar govs piena nepanesamību.

Kad mazajam ritēja otrā nedēļa, man sāka nepatikt bērniņa vēdera izeja. Vēdera izeja kļuva arvien biežāka, šķidrāka, gļotaina, klāt vēl nāca stipra atgrūšana, atgrūda ar strūklaku, likās, ka izvemj pilnīgi visu laukā. Tajā laikā mēs vēl atradāmies slimnīcā (pēc dzimšanas mēs slimnīcā pavadījām divas nedēļas, kāpēc pastāstīšu varbūt citreiz), daktere teica, ka tas varot būt no procedūrām kuras mazajam veica, viņam bija jaundzimušo dzelte un vajadzēja sauļoties. Baroju pati ar krūti.

Kad mums palika divas nedēļas mēs beidzot devāmies mājās, lai gan bērniņa vēdera izeja man joprojām nepatika. 

Atbraucot mājās tūlīt sazinājos ar savu ģimenes dakteri, kura ieradās pie mums vizītē un teica, ka nav pamata uztraukumam (mazais kakāja 9 - 12 reizes diennaktī, bieži atgrūda, es biju ļoti satraukusies), pēc divām nedēļām nosvēršot un tad arī skatīsies, ja svarā pieņemsies, tad viss kārtībā.

Tā nu mēs gaidījām, kad varēsim braukt svērties, vēdera izeja neuzlabojās.

Kad mums paliek mēnesis braucam svērties, esam pieņēmušies svarā nepilnus 500g (no dzimšanas svara), daktere saka, ka tas esot normāli, ņemot vērā, ka pēc piedzimšanas mēs ļoti nokritāmies svarā. Divu nedēļu vecumā mēs svērām tik cik svērām piedzimstot. Paiet vēl divas nedēļa bez izmaiņām, pati ļoti skatos ko ēdu (rodas aizdoma vai tik mazajam nav govs piena alerģija).

Kādu nakti mainot autiņbiksītes ieraudzīju, ka šķidrajai kakai pievienojušās asins stīdziņas, tad gan ļoti nobijos un zvanīju dakterei nakts vidū. Daktere nomierināja, ka nekas traks tas neesot, bet otrā rītā, lai aizbraucot uz konsultāciju pie viņas un nosvērties.

Otrā rītā ieradāmies pie dakteres un nosvērāmies, šoreiz ar visu savu briesmīgo kakāšanu un atgrūšanu, divu nedēļu laikā bijām pieņēmušies svarā 500g. Daktere beidzot uzstāda diagnozi, ka tā esot govs piena nepanesamība, tas nozīmē, ka man no savas ēdienkartes jāizslēdz pilnīgi visi piena produkti un ēdieni, kur varētu būt govs piens, tai skaitā arī liellopu gaļa. Piebildīšu, ka nosakot diagnozi nekādas analīzes netika veiktas.

Tā nu es sāku ievērot pilnīgu bez piena diētu. Pārējie gan ģimenē turpināja lietot piena produktus, jo piena produkti ir ļoti vērtīgi un vajadzīgi. 

Mazajam vēdera izeja kļuva nedaudz retāka, bet atgrūšana palika, daktere teica, ka pāries, kad sākšu mazo piebarot.

Kad mazajam palika 3 mēneši pēc dakteres ieteikumu sāku dot maisījumu Friso PEP, bērniem ar govs piena alerģiju, pati vairs nevarēju barot veselības stāvokļa dēļ.

Kad mazajam palika 4,5 mēneši sāku mazo piebarot. Sākumā devu Friso biezputras bez piena, kad mazais bija pieradis, biezputras sāku vārīt pati. Gatavai biezputrai vienmēr pievienoju speciālo maisījumu. Vēdera izeja pamazām uzlabojās.

Kad mazajam bija nepilni 8 mēneši daktere ieteica pamēģināt Lakto. Pamēģinājām un mazajam ļoti iegaršojās. Vairā neko no piena produktiem nemēģinājām. Dzērām speciālo maisījumu, ēdām dažādas putras, augļus un dārzeņus.

10 mēnešu vecumā zupiņām sāku pielikt krējumu, sākām ēst liesākus sierus. Liekas, ka viss ir labi. Mazais svarā pieņemās labi. Atgrūšana arī praktiski bija beigusies.

Kad mazais bija 11 mēnešus vecs, pakonsultējoties ar dakteri nolēmu viņam iedot pamēģināt parasto Friso maisījumu (speciālie maisījumi ir ļoti dārgi). Mazais pamēģināja, viņam garšoja un arī ar vēderiņu viss bija kārtībā. 

No gada vecuma sāku pamazām mazajam piedāvāt biezputras, kurām vārot pievienots piens, dot  ēst biezpienu, jogurtu, biezpiena sieriņus.

Tagad mums ir 1,4 gadiņi, lietojam visus piena produktus izņemot tīru pienu. Piena vietā mēs dzeram parasto piena maisījumu, un pagaidām pienu tīrā veidā es mazajam vēl nedomāju piedāvāt.

Mēs savu alerģiju uzveicām, lai veicas arī Jums!

PASTĀSTI, KĀ TAVĀ ĢIMENĒ TIKĀT GALĀ AR KĀDU ALERĢIJU VAI VARBŪT PAŠREIC CĪNATIES, IESŪTOT ZIŅU BLOGU KONKURSAM ŠEIT!