Mediķi iesaka: Ģērbieties silti!

 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) arvien vairāk izsaukumu tiek saņemts sakarā ar apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu, taču, ņemot vērā laika prognozi nedēļas nogalei, mediķi atgādina, ka jāģērbjas un jāuzvedas attiecīgi laika apstākļiem.

Mediķi skaidro, ka hipotermija jeb ķermeņa atdzišana var iestāties, pazeminoties ķermeņa temperatūrai, iegremdējoties aukstā ūdenī vai ilgstoši atrodoties aukstumā. Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk, nekā spēj to atjaunot. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Turklāt arī alkohola lietošana palielina nosalšanas risku. Alkohola ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Hipotermijas attīstību var veicināt arī dažādas saslimšanas - cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas un citas kaites. Hipotermijas risku palielina arī stiprs vējš.

Lai sevi pasargātu no aukstuma ietekmes, dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus, kuri nav cieši pieguloši, un vilnas vai kokvilnas zeķes, kā arī neaizmirst cepuri un šalli. Jāvalkā dūraiņi, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi, kā arī jāizvēlas mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Ir ieteicams uzvilkt vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti. Vilnas, zīda vai polipropilēna audumi ķermeņa siltumu saglabās labāk nekā kokvilna. Nav ieteicams vilkt kustības ierobežojošu apģērbu.

Mediķi uzsver, ka ķermeņa drebēšana un trīcēšana ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka tas zaudē siltumu, tāpēc šādos gadījumos jādodas iekštelpās sasildīties.

Vieglas hipotermijas pazīmes ir drebuļi/trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa, bet bērniem kļūst sarkana, auksta āda.

Smagas hipotermijas gadījumā cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, tiek novērota asinsspiediena pazemināšanās, paplašinās acu zīlītes, pavājinās ķermeņa refleksi, pulss un elpošana ir vāja, kā arī var būt samaņas zudums.

Ja cietušais ir pie samaņas, viņš jānogādā siltās telpās, pārvietošanas laikā pēc iespējas mazāk viņu kustinot. Cilvēks saudzīgi jāatbrīvo no mitrām vai slapjām drēbēm un apaviem, jāapsedz ar siltām segām, drēbēm, dvieļiem vai jebkādiem citiem pārklājiem, kas nodrošina siltumu, jādod silts šķidrums, kas nesatur kofeīnu un alkoholu, jāizsauc ātrā palīdzība.

Ja cietušais ir bezsamaņā, jāsauc ātrā palīdzība, bet, gaidot mediķus, jāveic iepriekš minētās darbības.

Tāpat mediķi stāsta, ka ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldējumu gadījumā apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums un var veidoties pūšļi.

Apsaldējumu gadījumā mediķi iesaka izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nogādāt cietušo uz tuvāko medicīniskās palīdzības iestādi. Līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, viņš jānogādā siltumā un jānovelk mitrās un/vai cieši piegulošās drēbes un apavi, jādod dzert siltu dzērienu, kas nesatur alkoholu. Apsaldētās ķermeņa daļas jāietin tīrā sausā apsējā, apsaldētos pirkstus nedrīkst sasaitēt kopā. Apsaldētās daļas nedrīkst masēt un berzēt.

Lai no dažādām problēmām, kas saistītas ar aukstumu, izvairītos, gadījumā, ja cilvēkam ir augsts asinsspiediens vai kāda cita sirds saslimšana, viņam nevajadzētu aukstā laikā strādāt ārā, bet, ja tomēr tiek veikts darbs, tad galvenais ir nepārpūlēties, saģērbties silti un strādāt lēnām. Aukstā laikā, atrodoties ārā ar kailām rokām, nevajag pieskarties metāla virsmām.

Tāpat mediķi aicina uzmanīties un nepakrist uz apledojušām kāpnēm un ietvēm. Tās jānokaisa ar sāli, smiltīm, pelniem vai citām vielām, kas nodrošina drošu pārvietošanos. Augstpapēžu apavi rada nestabilitāti un lielāku krišanas, kā arī traumu iegūšanas risku.

Dodoties slēpot, slidot vai plānojot citas sportiskas aktivitātes ārā, jāpaņem līdzi sauss drēbju komplekts un silts dzēriens termosā.

Aizsalušas upes, dīķi un citas ūdenskrātuves nav droša virsma, lai pārvietotos, slidotu, spēlētu hokeju, tāpēc mediķi aicina neatstāt bērnus bez uzraudzības to tuvumā.

Rūpējoties par mājokļa apsildīšanu, svarīgi ir nepārkurināt krāsnis un kamīnus, bet sildītājus novietot drošā attālumā no mēbelēm, aizkariem un cietiem priekšmetiem, kas var aizdegties, kā arī nekad neapklāt sildītāju ar drēbēm.