06.08 16:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sākšu ar to, ka nu jau teju 6 gadus Māmiņu Klubs ir visa mana dzīve...patiešām. Citreiz tam pat tiek daudz vairāk laika, nekā maniem diviem burvīgajiem superīgajiem dēliem:)
Tāpēc man tiešām ir gods šeit šodien stāvēt visu jūsu priekšā, jo vienīgais, ko es tā pa īstam gribu pateikt - paldies jums! Paldies, ka kopā mēs visi varam izveidot tik lielisku lietu kā Māmiņu klubs!
Bet nu labi...sāksim!
Man ir 31 gads un es jūtos ļoti laimīga! Šī laime nav vienas dienas vai veiksmes nopelns. Ir bijuši daudz melnu brīžu, gan objektīvu apkārtējo apstākļu rezultātā, gan dvēselē un tāpēc ļoti novērtēju to, ka es varu atklāti pateikt, jā, esmu laimīga! Tas taču ir tik trausls mirklis! Bet es gribu, lai tas ir dzīves sajūtas pamatā...un ir!
{smallpic:1}
Manas laime, protams, ir ģimene - abi dēli un vīra kungs, kuru es mīlu vairāk par visu pasaulē. Bija laiki, kad šķita, visa mana mīlestība aiziet bērnu virzienā, bet tad es atkal atceros, ka tie bērni jau nāca pēc tam...kā ļoti lielas un karstas mīlestības rezultāts, tāpēc man jādod atpakaļ tas pats lielākais gods tomēr pirmajā vietā mīlēt vīru:) Un izrādās, tāpat esot pareizi:)
{pic:5}
Tētis ir daudz labāks auklētājs nekā mamma!
Par bērniem runājot, tie man ir ļoti trakulīgi, "izlaisti", ātri kā vējš un māju var apgriezt kājām gaisā burtiski pa dažām minūtēm, tāpēc esmu pieradusi pie mērena bardaka nemitīgi! Krišjānim ir 7 gadi, Jurītim - tūlīt 2 un viņi ir banda! Mēs ar vīru katru reizi ar izbrīnu viņus vērojam - nu kur tik "normāliem" vecākiem tāaadi bērni! Neskatoties ne uz ko, viņi ir ļoti feini - mīlīgi, gudri, un vislielākais prieks man ir par to, ka es redzu - viņi patiešām ir laimīgi!!! Atceroties savu bērnību - jā, varu teikt, tur bija laimīgas dienas, bet ne tāda konstanta laime. Mani vecāki šķīrās un ģimene izjuka, kad biju pusaudze, bet tas sabrukums jau bija sācies daudz agrāk, kad biju vēl mazā meitene, un es nebiju tā ļoooti laimīga...bet mani bērni ir. Un tas laikam man ir pats svarīgākais, neatkārtot savu vecāku kļūdas un radīt patiešām stipru un laimīgu ģimeni. Esmu ceļa sākumā.
{smallpic:6}
Neskatoties uz nemitīgo ārdīšanos pa māju, brālīši ļoti labi satiek! Krišjānis auklē dažas dienas veco Jurīti!
Manas intereses lielā mērā nosaka darbs, kuru ikdienā daru. Esmu Māmiņu kluba projektu producente un ikdienā pārraugu visu raidījumu gaitu - tie ir 3 TV raidījumi un arī ikdienas radio raidījumi, tāpat arī portāli un nu jau arī Sieviešu Klubs! Ja pirms 6 gadiem man kāds būtu teicis, ka tik daudz strādāšu un ka man būs šādi darba pienākumi, nekad neticētu, ka to varēšu paveikt, bet taisnība tiešām ir tajā - jo vairāk dari, jo vairāk māki un vari. Man patīk un aizrauj tieši radīšanas process. Tas, ka varu kaut ko izdomāt un pēc brīža jau redzēt savu ideju iemiesotu dzīvē. Tā nav vēlēšanās, kas piepildījusies uz burvju mājiena - es zinu, cik nerva šūnu, negulētu nakšu un darba ir katrā realizētā idejā, bet tas ir to vērts. Tieši darbs man deva milzīgu drošības sajūtu un pārliecību par sevi - vienalga kas notiks, es mācēšu izdzīvot, jo māku darīt dažādas lietas, neapstājoties pie vienas profesijas vai darbības.
Darbs ir mana mīlestība un arī traucēklis
Domāju, ka bērniem ne pārāk patīk strādājoša mamma. Mēs daudz esam runājuši, kāpēc vecāki strādā tik daudz un ceru, ka viņi saprot:)
Vispār diezgan interesanti man pašai būtu uzzināt, kā Māmiņu Klubs attīstīsies, jo tas sākās no mazumiņa. No maza sabiedriska projekta un izauga tāds palielāks:)! Tas ir pārkāpis pāri robežām un spītīgi iekaro arī citu zemju māmiņu sirdis! Kā lai to izskaidro? Katrā ziņā ne jau es esmu tā, kas to dara, bet visi vecāki, kas šajā lietā iesaistījušies un tā tam arī jābūt - mammas ir pār visu valdnieces!
{smallpic:2}
Māmiņas raksta apsveikumus Lietuvā!
{smallpic:3}
Krievu Mamin Klubam 1 gadiņš!
{smallpic:4}
Sieviešu Kluba pasākumā. Piektdienas vakari pieder tikai mums!
Es vispār uzskatu, ka māmiņas ir vissvarīgākās pasaulē! Iedomājieties, jūs esat tikko devušas dzīvību jaunam cilvēkam pasaulē. Tikai no jums ir atkarīgs, kāda būs pasaule nākotnē, jo mēs taču zinām, ka lielāko daļu no tā, kāds izveidosies cilvēks, personība, nosaka pirmie dzīves gadi - tad tiek ielikti pamati! Un māmiņa ir tā, kas to izdara. Tāpēc nav izprotama valdības arogantā attieksme pret mums...!! Bet tas jau ir cits stāsts, ko man jāpostē "Ratiņu revolūcijas" sadaļā šajā portālā.
Atcerēsimies, cik daudz tieši no mums - mammām, viss ir atkarīgs, tāpēc novēlu mums būt stiprām, mīlošām, neatkarīgām un pārliecinātām par sevi!
Sandija
***
Izmanto iespēju arī Tu un piesakies SAVAI DIENAI Māmiņu Klubā, iesūtot īsu pieteikumu, pāris fotogrāfijas šeit!
PAŠREIZ PIETEIKUŠIES
30.maijs - Ilze Brāzma (skukjeens)
31.maijs - Aiga Rikmane (seskuciene)
1.jūnijs - Dainis (viriskis)
2.jūnijs - Ieva Cīrule (cirulishi3)
3.jūnijs - ....
4.jūnijs - ....
5.jūnijs - ....
6.jūnijs - .....
Iesūti savu pieteikumu caur podziņu "Kļūsti par Māmiņu Kluba autoru!"
Pastāsti savu stāstu, pievieno dažas bildes, norādi dienu, kurā vari atbildēt uz jautājumiem, un tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ar Tevi sazināties!
jaysmelt - par dažādām manām lomām
Jā, man ir dažādas šīs lomas
Viena - tā pati mani īstākā būtība atklājas manam vīram. Viņš zina par mani visu, ar viņu es varu būt absolūti dabiska.
Tad ir ģimenes vide, kas ir uz āru - mana lielā ģimene- vecāki , vīra vecāki - tur es esmu arī savā elementā, jo zinu, ko šie cilvēki no manis sagaida, kādu vēlas redzēt
Tad ir darba vide, kur man paldies Dievam ir maan radošā būtība. Man ļoti patīk mans darba kolektīvs un es tur esmu atklājusi ļoti daudz savas personības šķautnes, arī ne tik labās😃
Tad ir manas draudzenes - viņām esmu laikam palikusi vidusskolas līmeņa ES stadijā. Tā ir smieklīga un viegla loma, un es atļaujos pāris reižu mēnesī šo lomu ieņemt
Un tad ir arī sabiedriskā loma, kas man ne visai patīk, bet tas ir mans pienākums
nu dažādi!😀
Mans rīta rituāls?
Jau 2 mēnešus tā ir skriešana. Es esmu sajūsmā par tādu soli, ka es iesāku skriet! Nav labākas rīta sajūtas, kā pilksten 6 no rīta pilna spara un enerģijas es atgriežos no skrējiena😀 Godīgi! Bet tā, man pirmā ir kafijastase gultā, tad rīta ziņu izčekošana (turpat gultā, ar kafiju rokās), tad skrējiens, tad bērni jāsataisa un jāizved uz skolu un tad darbs.
Man patīk ļoti tādi nesteidzīgie darba rīti, kad varam ar vīru izrunāties , apspriesties, bērniem arī patīk pavāļāties ar mums..
Vispār man ļoti patīk agri rīti. Es nevaru ilgāk par 7 nogulēt nekādos apstākļos
sieviešu klubs, māmiņu klubs un Tevis pašas ģimene. Kā Tev šķiet - vai visur Tu esi viena un tā pati Sandija, vai katrā no šīm, ja tā var teikt, sociālajām grupām, Tu esi cita? Respektīvi, vai Tev ir dažādas lomas (vai tu runā, izturies citādāk) dažādās sabiedrības grupās?
skujeen
Man ir mākslas bakalaurs. Esmu beigusi Kultūras akadēmiju, lai gan sākotnēji mērķēju uz Mākslas akadēmiju. Izglītība palīdz, jo Akadēmijā mācījos visu - visa veida vēstures, visāda veida mākslas priekšmetus, literatūru - faktiski tādu plašu humanitāro mācību spektru. Man ļoti tur patika! Kā tas palīdz? Saskarsmē, kaut kādā vispārējo zināšanu līmenī noteikti. Man liekas, ka tas ir tāds pamats, uz ko var būvēt jebko. Nenoderēja menedžmenta kurss, lai gan studēju it kā pamatspecialitātē tiešo to. Tas menedžments, ko māca augstskolā, ļoti atšķiras no reālās darba un uzņēmuma vai jebkura projekta organizēšanas. Ļoti daudz esmu iemācījusies tieši darot un kļūdoties. Ir bijuši zaudējumi, ir bijušas lietas,kam prasās papildu izglītība, bet pie mūsdienu iespējām man liekas, ka var apgūt jebko, ja vien ir prakses iespējas. Neuzskatu, ka obligāti būtu jāsēž augstskolas solā 4 gadus.
oi, tādi vislaik notiek😀
bet ne tik daudz pašā filmēšanas procesā, bet vēlāk montāžā. Jo tas, kas ir safilmēts, to jau var samontēt, bet ja kļūdas ir raidījuma salikšanas procesā, tad gan ir traki! Agrāk šausmīgi pārdzīvoju par katru kļūdiņu, bet tagad saprotu, ka vienkārš skatītājs jau to neredz😀
Interesanti, ka mūsu kaimiņi kādu laiku domāja, ka bērni tiek spīdzināti, jo montāžas telpā stāv vaļā logs un iek montēts materiāls, piemēram, kur bēbītis raud. Un tā kā viens kadrs jāmontē vairākas reizes, tā raudāšana ievelkas stundu garumā. Kaimiņi bija pārliecināti,ka ar bērnu notiek kas nelāgs, bet viņi jau nezināja, ka vienkārši tiek montēts raidījums!!😀
Doma radās pirms aptuveni 7 gadiem, kad bija jau piedzimis mans pirmais bērns. Tikai tad pamanīju, cik apkārtējā vide ir māmiņām ar bēbjiem nedraudzīga. Tā kā vīram toreiz bija reklāmas aģentūra, mēs domājām dažādus interesantus projektus un tad arī dzima doma iekārtot pārtinamos galdiņus pilsētas sabiedriskajās vietās, jo tādu vienkārši nebija NEKUR! Izņemot lidostu. Atceros, kad man vienreiz centrālajā stacijā vajadzēja pārmainīt bēbim autiņbiksītes, un nebija neviena vieta, izņemot poda vāku tualetē. Mēs samklējām sponsoru, starp citu , tas bija Johnson's Baby, kas pirmais sāka atbalstīt šādas iniciatīvas Latvijā
Pēc tam jau dzima doma, ka vajag ļoti daudz citu lietu māmiņām😀 Māmiņu kino, māmiņu pasākumus un maz pamazām nonācām arī pie idejas par TV raidījumu . Ar Huggies atbalstu tāds tapa un raidījums jau no pirmajiem darbības mēnešiem piesaistīja ļoti daudz mammu vēstules😀 Tās kādreiz rakstīja ar roku, ne e-pastos! Mēs saņēmām kastēm šo vēstuļu no visas Latvijas un tā no TV raidījuma izauga arī pats Klubs.