Māmiņas taisa puzurus!

Kamēr Lielais Māmiņu Kluba māmiņu pasākums tikai vēl domās un sapņos, mazās kopāsanākšanas jau notiek! Vienā jaukā sestdienā māmiņa Ilze Lipska sanāca kopā ar citām māmiņām atpūsties, papļāpāt un ko jauku pagatavot. Šoreiz tie bija puzuri.

Kamēr Lielais Māmiņu Kluba māmiņu pasākums tikai vēl domās un sapņos, mazās kopā-sanākšanas jau notiek! Vienā jaukā sestdienā sanācām kopā, atpūsties, papļāpāt, paspēlēties (tas gan vairāk attiecināms uz bērniem).. Sākumā bija doma, varbūt jātaisa adventes vainagi, bet tad sapratām, ka vēl tomēr par agru, un adventes vainagu taisīšanu atlikām uz vēlāku laiku, bet šoreiz jāievingrina roka puzuru taisīšanā. 

Kad Tu pēdējo reizi taisīji puzuri? Mēs.. nevarējām atcerēties, vai tas bija bērnudārzā, vai arī vēlāk kopā ar mammu, bet uz Ziemassvētkiem tradicionāls rotājums ir puzuris, skaists, dabīgs, mīlestības pildīts, ar ļoti spēcīgu auru, jo tā gatavošana ir vesels notikums! Un atzīšos, nebūt ne viegls pasākums, bet es nepadošos, ievingrināšu roku, lai uz ziemassvētkiem mums mājās būtu skaists puzuris. Tāds, kādu atceros no bērnības, taisīja mana mamma (un mēs bijām lielie palīgi), un kas pēc tam tika piekabināts istabas vidū pie griestiem, un tik skaisti griezās... Es zinu, ka arī es varu tādu uztaisīt, tikai jāatceras un jāizdomā savs piegājiens tai lietai... (Būšu godīga un atzīšos, ka man puzurs nesanāca, tika pielaista kāda kļūda konstrukcijā, un līdz ar to defekts formā, bet puzurim forma ir svarīga, bet es visu esmu pārdomājusi, savas kļūdas sapratusi, un pats galvenais - apņēmība man ir!)

Kas īsti ir puzuris? Te palīgā saucu virtuālos plašumus..

 {smallpic:1}

"Kas ir puzuri? Tie ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem, kas latviešu sētas rotājuši jau sen pirms eglītes. Vārdam „puzurs" ir ļoti sena izcelsme. Bet šis rotājums ir viens no retajiem, ko nav iespējams izpētīt līdz galam, jo nav nemaz tik daudz ticējumu un citu vēstījumu. Toties paliek vaļa iztēlei!

 Salmu un niedru pakaramie pušķojumi - puzuri, ko citos novados sauc par lukturiem, krīģiem vai spurguļiem, pazīstami visā Latvijā. Līdzīgus senāk veidojuši arī citur Ziemeļeiropā. Materiāli ir vienkārši un viegli pieejami: niedru vai salmu posmiņu savērumi, papildinot ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Vienkāršākais rotājums ir „saulīte", ko gatavo, sadurot kartupelī dažādus stiebrus, spalvas un kaltētus ziedus. No smilgām sanākot visizturīgākie rotājumi. Toties visskaistākie ir no zeltainajiem labības stiebriem, no niedrēm var veidot lielākas konstrukcijas un aizpildīt lielāku telpu.

Puzurus pakar pie griestiem lina vai vilnas diegā, lai gaisa strāvas iedarbībā tie lēni grieztos. Ir ticējums: ja puzurs negriežas, mājās kāds mirs. Patiesībā puzurs dzīvo, griežas un šūpojas mājās, kur ir dzīvība, cilvēki rosās, telpā cirkulē gaisa strāvas. Puzuru jau groza nevis laba aura, bet gan laba gaisa plūsma! Tā tas bija senāk, vecajās mājās, kur bija silti sakurināta krāsns un svaiga gaisa padeve pa visām durvju un logu šķirbām. Lai cilvēki neslimotu un mājā viss notiktu svētīgi, gaisa cirkulācijai jābūt 20 - 30 kubikmetru uz cilvēku stundā. Tieši tik, lai puzuris grieztos, ne šūpotos caurvējā. Vai mūsu senči saprata svaigā gaisa nozīmi veselības saglabāšanā, vai vienkārši novēroja, ka pārāk rūpīgi nosiltinātās mājās puzuris negriežas un bērni slimo? 

 Senāk puzurus, lai aizbaidītu sliktos garus, kāra arī virs bērnu gultiņām, kāzās piekāra virs galda, tieši pretī jaunajam pārim. Kad rotājums bija veicis savu pienākumu, to sadedzināja. Ir ticējumi, ka tas darīts pavasara vai vasaras saulgriežos. 
Vēl daži vārdi par filozofisko aspektu. Puzura savdabīgo ģeometrisko - kristālisko struktūru un formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram meistaram un katram, kas salmu posmiņus  ver pirmo reizi, ir sava teorija. Puzuris var būt kā kosmosa telpas, kā pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās - pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās - debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem. Varbūt tieši tāpēc puzurus veido ziemas saulgriežu laikā?" (www.edruva.lv)

{pic:10}

No rīta mums pirmais darbs bija braukt pakaļ niedrēm, galvenajam izejmateriālam! Ernests mums bija liels palīgs.  

{pic:17}

Tad niedres bija jāsagriež vienādos gabaliņos, un kas bērniem bija par priekiem - viņi, mūsu lielākie palīgi, tā priecājās, ka istabā uz grīdas valda tāda nekārtība, sevišķi jau pats mazākais ķipars, kuram labpatīk visu nogaršot.

{smallpic:9081}

Itin nekādas mantas nevajadzēja, pietika katram ar niedres kātu! :D

{pic:9084}

Bērniem ļoti interesēja, ko mamma tur dara, līdz ar to mūsu puzurs vairāk bija kopdarbs, ar visām no tā izrietošajām sekām.

{pic:9091}

Ernests ar puzuriem, dikti priecīgs par viņam uzticētajiem mākslas darbiem! :)

{pic:9074}

{pic:9078}

 Kamēr mammas taisa saldas kanēļ-ananās-maizītes un magoņu-zemeņ-maizītes, bērni mielojas ar picu.

{pic:26}

Pēc darba jāatpūšas.. Kurš ieņems viskārotāko vietu?

Vienu es sapratu noteikti - puzuri ir jāiemācās taisīt, un es to gribu iemācīties. Ne tikai puzuri, bet arī citus rotājumus, ko var taisīt kopā ar bērniem, un izpušķot eglīti. Fantāzija man darbojas, un bērniem taču tik ļoti patīk palīdzēt, gatavot!

Kādus rotājumus Jūs taisīsiet? Pastāstiet!