Mazajam cilveciņam, kurš atklāj lielo un brīnišķīgo pasauli, krāsai netiek piešķirta atsevišķa nozīme. Tā saistās ar konkrētiem priekšmetiem.
Vecāki mēdz teikt: “sarkans tomāts, zaļa zāle”, bet ne vienmēr tomāti ir sarkani un zāle – zaļa. Tad nu jautājums ir: Vai vajag bērnam uzspiest šos krāsu stereotipus un maldināt viņu? Varbūt labāk uzzīmēt sarkanu tomātu un teikt: “Tas ir tomāts. Viņš ir sarkans!” ? Tas pats attiecas arī uz rotaļlietām. Dodot mazulim bumbu, mēdzam teikt: “re, zila bumba!”. Mazulis to var uztvert kā konkrētā priekšmeta nosaukumu: “zilabumba”. Tāpēc efektīvāk būtu formulēt tā: “Redzi, bumba! Tā ir zila!”. Tā pamazām, uzkrājot dzīves pieredzi, mazulis iemācīsies atšķirt priekšmetus un to īpašības. Viņš sapratīs, ka sarkans var būt gan tomāts, gan mašīna, gan bumba. Jo biežāk mēs pievērsīsim mazuļa uzmanību priekšmetu krāsām, jo agrāk viņš tās atklās.
Šis ir tikai viens neliels piemērs, kā pareizi veidot bērna sapratni par krāsām.
- Cik vecs ir Tavs mazulis?
- Vai viņš jau atšķir krāsas? Ja, jā, kādā vecumā Tu sāki viņam mācīt krāsas?
- Kādas metodes Tu izmantoji, lai iemācītu savam mazulim atšķirt krāsas?