Zivju eļļas nozīme bērniņa attīstībā

Katram no mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu bērniņš augtu stiprs, un pilnvērtīgi attīstītos, tādēļ mēs cenšamies dot viņam visu to labāko.

Daudzi no mums ir dzirdējuši un lasījuši par omega-3 taukskābēm un to nozīmi mūsu veselībai. Šodien dabā ir zināmas vairāk kā 30 dažādas omega-3 taukskābes, kuras ikdienā mēs uzņemam ar uzturu. Ar zivju produktiem iespējams uzņemt divas mums īpaši svarīgas taukskābes – eikozapentaēnskābi (EPS) un dokozaheksaēnskābi (DHS). Šīs omega-3 taukskābes ir īpaši svarīgas mūsu organismam, tās atrodas katrā mūsu organisma šūnā, tādēļ tās ir vitāli nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai, augšanai un attīstībai. Ziemeļvalstu iedzīvotāji zivju eļļu veselības stiprināšanai lieto jau vairākus gadsimtus, un arī Latvijā tā ir palīdzējusi izaugt vairākām paaudzēm. Senāk uzskatīja, ka zivju eļļa jālieto galvenokārt rahīta profilaksei, jo tā satur D₃ vitamīnu. Vēlāk zinātnieki atklāja, cik liela nozīme mūsu organismam ir omega – 3 taukskābēm, tādēļ šodien Skandināvijā Veselības aprūpes speciālisti, lai organisms pietiekamā daudzumā uzņemtu šīs taukskābes, iesaka lietot zivju eļļu katru dienu no 4 nedēļu vecuma.

Abas šīs taukskābes ir nepieciešamas normālai sirds darbībai. Augošam bērniņam īpaši nepieciešama ir dokozaheksaēnskābe (DHS), jo tai ir ļoti svarīga loma acs tīklenes, smadzeņu un nervu šūnu pilnvērtīgai attīstībai, tādēļ gaidāmajam bērniņam šo taukskābju nedrīkst trūkt jau mammas grūtniecības laikā. Omega – 3 taukskābes ir galvenais smadzeņu būvmateriāls un ir neaizstājamas līdzsvarotai smadzeņu darbībai. Izpētīts, ka bērnam, kurš saņem pietiekami daudz DHS, ir mazāks uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) risks. Ir iegūti pārliecinoši zinātniski pierādījumi tam, ka mātes, kuru bērniem ir šī problēma, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā cietušas no DHS trūkuma. Norvēģu bērnu ārste Ingrida Bergliota Hellande 2005. gadā veica pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 150 māmiņas. Puse no viņām lietoja linsēklu eļļu, otra puse – zivju eļļu. Pusgada vecumā bērniem veica komplicētu testu, lai pārbaudītu viņu intelektuālās spējas. Atklājās, ka tiem mazuļiem, kuru māmiņas bija saņēmušas zivju eļļu, intelektuālās spējas ir lielākas. Norvēģijas Pediatru asociācija iesaka lietot zivju eļļu šķidrā formā, un pirmajā vizītē pie pediatra bērns jau saņem valsts apmaksātu zivju eļļas pudelīti.

Kopš seniem laikiem zināms, ka zivju eļļa stiprina organisma pretošanās spēju infekciju izraisītājiem un citiem nelabvēlīgiem vides faktoriem. Tas skaidrojams ar eļļā esošajiem A un D₃ vitamīniem. Mencu aknu eļļa ir A un D₃ vitamīnu avots. Te tie atrodas dabiskā, taukos šķīstošā formā un organisms tos uzņem labāk nekā ūdenī šķīstošā formā, kāda mēdz būt citos preparātos. A un D₃ vitamīni bērniņam ir vajadzīgi imunitātes veidošanai un nostiprināšanai. Ņujorkas acu un ausu slimnīcā veiktajā pētījumā ASV zinātnieki secinājuši, ka bērni, kuri regulāri lieto zivju eļļu, ziemā mazāk slimo ar saaukstēšanās slimībām. A vitamīns arī ir vajadzīgs bērniņa redzes attīstībai, savukārt bez D₃ vitamīna bērniņam nevar pilnvērtīgi attīstīties kauli, zobi un muskuļu funkcijas. D vitamīns palīdz kalcijam uzsūkties mūsu organismā.

 Par to, kādas zivju eļļas devas vajadzētu dot zīdainim, noteikti jāapspriežas ar bērnu ārstu vai ģimenes ārstu, kurš novēro bērna attīstību. Taču iegādājoties zivju eļļu ir jāatceras, ka omega-3 taukskābēm (EPS) un (DHS), lai panāktu labvēlīgo ietekmi uz mūsu organismu, ir jābūt vismaz 250 mg, savukārt pacientiem ar sirds-asinsvadu saslimšanām dienas devai ir jābūt vismaz 600 miligramu. Šo taukskābju daudzums zivju eļļas sastāvā nosaka zivju eļļas vērtību un to, cik lielu labumu tā dos mūsu veselībai.

Mazulim zivju eļļu visvieglāk iepilināt mutē, izmantojot pipeti vai šļircīti bez adatas, tāpat var lietot sasildītu plastmasas karotīti vai iejaukt zivju eļļu ēdienā, kad bērns sāk ēst arī cita veida pārtiku. Kvalitatīvu eļļu var dot zīdaiņiem jau no 4-6 nedēļu vecuma, par to jābūt ražotāja informācijai uz iepakojuma. Vislabāk zivju eļļa uzsūcas, ja tiek lietota ēšanas laikā. 

To, vai bērns būs ar mieru dzert zivju eļļu, lielā mērā nosaka vecāku attieksme, jo bērns sekos jūsu paraugam. Ja pieaugušie izrāda savu nepatiku vai bažas, arī bērns sāk izturēties pret produktu ar aizdomām. Ja kopīga zivju eļļas lietošana ģimenē kļūst par paradumu, arī mazajiem parasti nav iebildumu.