Zande: katram bērnam jābūt savām robežām

Vārdus “robežas” un “ierobežojumi” zina katrs no vecākiem, tieši tāpat kā bērni zina vārdus “nē” un “mans”.

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Bērniem pēc 1,5 gadu vecumam ir pavisam ierasti iemācīties vārdu “Nē” un kratīt galvu, kad viņi nevēlas ēst, doties vannoties vai iet gulēt.

Tieši pēc tam, kad ir apgūt vārdiņš “Nē”, bērni pavisam maģiskā veidā iemācās vārdu “mans” un šajā brīdī vecāku dzīve mainās par 180 grādiem. Tagad jaukais, mīļais, paklausīgais mazulis jūtas tik patstāvīgs un varens, ka ir tikai viņa pasaule.

“Laikā, kad bērns apgūst šos tik iemīļotos vārdiņus, vecākiem būtu jāsāk noteikt bērna vecumam atbilstošus ierobežojumus un robežas,jo bērni mēdz izaicināt” atklāj psiholoģe Diāna Zande. “Piemēram, mamma stāv ar bērnu rindā veikalā, lai samaksātu,bet bērns vienkārši skrien prom, pie sevis nodomājot: “Vai mamma mani ķers?” Tas ir kā bērnu mestais izaicinājums vecākiem- kas notiks tālāk.”

Robežu noteikšanai jābūt jau agrā vecumā, tomēr kā uzsver visi eksperti- vecumam atbilstošām robežām.

“Neviens no vecākiem nesagaidīs, ka trīs gadu vecs bērns rātni sēdēs pie galds divu stundu garumā ģimenes vakariņās glaunā restorānā vai sešus gadus vecs bērns būs uzmanīgs operas klausītājs par spīti tam,ka omīte domā,ka bērns to var izturēt,” piemērus min psiholoģe.

Diāna Zande uzsver, ka bez paraugstundas par ierobežojumiem un sekām, kas notiek, ja tie netiek ievēroti, vecāki nevar gaidīt paklausību no bērna, kurš turpina pārbaudīt savas un Tavas robežas.

Māmiņu Klubs

Kā ir jūsu mājās ar robežu noteikšanu? Vai vienmēr ievērojat konsekvenci bērna audzināšanā?