Zaļā gaisma vēl negarantē, ka var droši šķērsot ielu

„Lops tāds,” šodien skaļi iesaucos, kad ar guļošu bērnu ratos pie zaļās gaismas grasījos šķērsot ielu, bet gar pašu degungalu aiztraucās BMW markas džips. Lieki piebilst, ka viņam tobrīd dega sarkanā gaisma un vispār... konkrētajā ielas posmā atrodas divi bērnudārzi un divas skolas, tādēļ ir 30km/h ātruma ierobežojums. Bet kā gan pamanīsi ātruma ierobežojumu un sarkano gaismu, ja tieši tajā momentā spaidi sava telefona pogas.

Manī nav naida ne pret autobraucējiem, jo pati dažkārt sēžos pie auto stūres, ne pret BMW vai džipu īpašniekiem. Nē, nebūt. Mani tikai izbrīna fakts, cik bieži tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, vēl jo vairāk tādēļ, ka šajā vietā atrodas skola, dārziņi un bieži vien redzu, kā vecāki savus bērnus māca, ka iesākumā luksoforam vajag nospiest pogu, sagaidīt zaļo gaismu un tikai tad šķērsot ielu. Bet ko gan tas dos, ja bērni, kā mācīts, sagaidīs zaļo signālu, dosies pāri ielai, bet tajā pašā brīdī kāds šoferis, kurš būs iegrimis savā telefonā, trauksies pāri gājēju pārejai pie aizliedzošās gaismas. Var sanākt bēdīgi...

Jāteic, ka, pārvietojoties pa Hipokrāta ielu, šādas situācijas gadījušās ne reizi vien. Arī vasarā, kad ar dzīvesbiedru pie zaļās gaismas šķērsojām ielu, bet kāda Škoda ar nelaimīgās Maximas uzrakstu uz sāniem, lielā ātrumā turpināja braukt pa ielu. Labi, ka paguvām paraut atpakaļ ratiņus. Vislielāko apmulsumu attiecīgajā brīdī raisīja fakts, ka cilvēki, kuri tobrīd atradās uz ielas, sāka skaļi kliegt, nesaprotot, kādēļ mašīna nestājas, bet auto vadītāja vēl nekaunīgi ņēma un mums taurēja, lai vācamies nost no pārejas. Var jau būt, ka viņas auto bija sabojājušās bremzes un vienkārši nebija iesējams pie sarkanās gaismas nobremzēt, taču tas ir maz ticams fakts....