Kurai paaudzei piederi Tu, kurai - Tavi bērni? Uzzini vairāk par X, Y, Z un Alfa paaudzēm

11. Oct, 10:44 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Vai esi piefiksējusi, ka vecāka gadagājuma cilvēki dažkārt sliktāk saprotas ar bērniem, jo neizprot viņu vēlmi būt aktīviem un nekautrēties uzdot jautājumus? Izrādās, ka lielu lomu šeit spēlē Paaudžu teorija, kas aptvert informāciju par to, kā un ar ko atšķiras dažādos laikos dzimuši cilvēki.

Paaudžu teorija radusies 1991.gadā, par iemeslu tās attīstībai kalpojot faktam, ka bērni un jaunieši kļūst vecākajām paaudzēm aizvien neizprotamāki.

Latvijas universitātes profesore Zanda Rubene stāsta, ka mūsdienās, kad cilvēku dzīves ir kļuvušas daudz garākas, vienlaikus dzīvo sešas dažādas paaudzes, no kurām īpaši tiek pētītas četras:

  • Dumpinieku paaudze, kura apvieno 40to gadu vidū dzimušos;
  • X paaudze – dzimuši no 1960. līdz 1981.gadam;
  • Y paaudze jeb Millenium paaudze – dzimuši no 1982. Līdz 2000.gadam;
  • Z paaudze – dzimuši no 2000. līdz 2013.gadam.

Profesore norāda, ka patlaban starp mums jau dzīvo arī jaunā Alfa paaudze jeb tā dēvētie digitālie mazuļi, kuri dzimuši sākot ar 2013.gadu.

Ar ko atšķiras dažādās paaudzes?

X paaudze

X paaudze savulaik tika audzināta pēc kanādiešu pediatra Bendžamina Spoka grāmatas priekšrakstiem, paredzot, ka bērna audzinēšanā svarīgākās ir nevis viņa vajadzības, bet gan disciplīna. Piemēram, jaundzimušais ēdienu saņēma nevis pēc pieprasījuma, bet gan pēc stingra režīma. Tāpat arī gulētiešanas laiks bija noteikts pēc stingra režīma. Z. Rubene: “Audzinot pēc šī principa, izauga paklausīga paaudze, kuriem galvenais bija disciplīna. Ņemot vērā, ka mūsdienās bērni tiek audzināti daudz savādāk, loģiski, ka paaudžu starpā rodas nesaprašanās.” Profesore norāda, ka būtu neiespējami prasīt no mūsdienu mazuļiem, kuri ir zīdīti pēc pieprasījuma un jau no pirmajām dienām apzinājušies, ka viņu vajadzības ir primārās, tādu pašu bezierunu disciplīnu kā no X paaudzes.

Profesore kā piemēru min situāciju, kad bērnudārza audzinātāja ar bērniem iekāpj sabiedriskajā transportā, kur pārējie pasažieri kļūst neapmierināti, jo bērni izjaukuši viņu nodibināto sociālo kārtību. Tikmēr, kamēr bērni uzvedas kā jau viņa vecuma bērniem tas ir ierasts, pārējie pasažieri vai nu klusībā cieš, vai arī aiziet sēdēt citur, izkāpj no transporta, vai sliktākajā gadījumā pat sāk bērnus pamācīt.

Ar šo piemēru Z. Rubene atgādina, ka nevaram vecos audzināšanas paņēmienus  attiecināt uz bērniem, kuri aug mūsdienu pasaulē, jo šie audzināšanas principi nedarbosies.

“Ja kādreiz bērnam, pasakot, ka viņam ir jāmācās, viņš arī bez ierunām mācījās, tad mūsdienu bērns pavaicās, kāpēc tas jādara, kur šīs zināšanas viņam dzīvē noderēs un varbūt pat pavaicās, cik viņš dienās pelnīs,” paaudžu atšķirības skaidro Z. Rubene.

Y paaudze

Y jeb Millenium paaudzes pārstāvji, kuri dzimuši laika posmā no 1982.gada līdz 2000.gadam, ir ļoti atvērti pārmaiņām, kas var par viņiem radīt iespaidu kā par bezatbildīgiem, sekliem un varbūt pat neieinteresētiem un pārlieku optimistiskiem cilvēkiem.

 LU profesore norāda, ka patiesība slēpjas apstāklī, ka šīs paaudzes cilvēku skatījums uz dzīvi atšķiras. “Y paaudzes cilvēki nekautrējas pavaicāt algas pielikumu, viņiem ir lielāka savu tiesību izjūta nekā vecākām paaudzēm, kas ir pieradušas pie pašaizliedzīga darba,” stāsta Z. Rubene.

Alfa paaudze jeb digitālie mazuļi

Šobrīd tiek strādāts pie pirmajām vadlīnijām vecākiem par Alfas paaudzes bērniem – 2018.gada vasarā ir nācis klajā Eiropas Komisijas pētījums “Mazuļi un digitālās tehnoloģijas”, kas īstenots 21 valstī, tostarp arī Latvijā.

“Eiropas dienvidos dominē noliedzošā pieeja, jo vecāki uzskata tehnoloģijas par draudiem un ļoti nelabprāt ļauj bērniem tām piekļūt. Turpretī Skandināvijā un Eiropas ziemeļos iedzīvotāji ir noskaņoti pretēji, ar ļoti atbalstošu pieeju tehnoloģiju pielietošanai, tostarp arī skolās, gan ar piebildi, ka vecāki aktīvi ņem dalību bērnu sociālo un mediju paradumu attīstīšanā,” atšķirības viedokļos par tehnoloģiju izmantošanu skaidro profesore.

“Ir mērķtiecīgi jādomā par bērnu mediju pratības mērķtiecīgu attīstību,” atgādina Z. Rubene, piekodinot, ka nevaram tikai koncentrēties uz bezsaistes pasauli, atstājot novārtā tiešsaistes pasauli, kas ir būtiska bērna ikdienas dzīves daļa. “Šobrīd bieži ir situācijas, kad mēs nezinām, kas notiek digitālajā pasaulē, tāpēc vecākiem būtu ne tikai pašiem jāatīsta sava mediju pratība, bet arī mērķtiecīgi jāvirza bērnu mediju pratība,” dod padomu profesore Z. Rubene.

Eiropas Komisija iesaka vecākiem vienmēr aktīvi iesaistīties situācijās, kad bērns līdz 8 gadu vecumam izmanto tehnoloģijas, neatstājot viņu vienu. Līdz 2 gadu vecumam nevajadzētu lietot tehnoloģijas, taču, ja vecāki tomēr vēlas ļaut tās bērniem izmantot, tad ne ilgāk par 15 minūtēm un ne biežāk kā divas reizes dienā un tikai vecāku klātbūtnē.