Rūpējoties par bērnu drošību, vecākiem uzmanība jāpievērš slīkšanas risku novēršanai, sevišķi gada siltajā laikā, kad daudz brīvā laika tiek pavadīts pie dažādām ūdenstilpnēm, aicina Veselības ministrija. Jāuzmanās ne tikai atklātu ūdenstilpju tuvumā, bet arī no mājās un piemājas teritorijā esošajām ūdens tilpēm, piemēram, akām, ūdens strūklakām, baseiniem, dīķiem, grāvjiem. Arī vannasistabā esošie ūdens avoti un tilpes var apdraudēt bērna dzīvību. Dzīvojamās telpās vai dārzā neatstājiet uz zemes traukus – spaiņus, bļodas un citus priekšmetus -, kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas.

Neapšaubāmi, bērnam ļoti patīk rotaļāties pie ūdens un ūdenī. Vienmēr jāatceras, ka ūdens tuvumā bez uzraudzības bērnu nedrīkst atstāt ne uz mirkli.

Analizējot statistikas datus, redzams, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs - Somijā vai Zviedrijā, norādīts Veslības ministrijas mājaslapā. Slīkšanas gadījumi Latvijā notiek tik bieži tikai tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Tāpēc vecākiem savi bērni jau kopš agrīna vecuma ir jāmāca peldēt un tiem jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi. Tomēr arī bērna labā peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.

Pie atklātām ūdens tilpēm

• Ūdens vilina visus bērnus un tas vecākiem ir jāņem vērā. Ir jāseko līdzi, ko bērns dara, vai nepastāv draudi bērna dzīvībai - bērnus nedrīkst izlaist no redzes loka. Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai tā radītu risku mazam bērnam. Ir gadījumi, kad pietiek ar 10-15 centimetrus dziļu peļķi, lai bērns aizrītos un rastos bērna dzīvībai bīstama situācija
• Atklātās ūdenstilpēs vienmēr jāpārbauda vai ūdenstilpes dibens ir pietiekoši drošs – nav slidens, dūņains, ar bedrēm, bez stikla lauskām un citiem apdraudējumiem - vai nav kādas zemūdens straumes, kas var apdraudēt bērna dzīvību.

Mazuļiem līdz divu gadu vecumam sēdus stāvoklī plunčāšanās vietā ūdenslīmenis var būt līdz krūtīm. Lielākiem bērniem, kas prot peldēt, ūdens var būt līdz krūtīm, kad stāv kājās, bet peldētnepratējiem – līdz viduklim. Lielāks dziļums nav nepieciešams, jo bērni galvenokārt ūdenī spēlējas.

• Nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem – uzrocīšiem, peldriņķiem –, jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām. Ja tie tiek izmantoti, bērnus tāpat ne sekundi nedrīkst atstāt bez uzraudzības.
• Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Kamēr viens pieaugušais peld, otram pieaugušajam bērns ir jāuzrauga. Ja abi pieaugušie peldas vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!

Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī. Lūdzot kādam pieskatīt bērnu, ir jāuzrunā konkrēta persona, nevis jāuzsauc visiem klātesošajiem, lai pieskata.

Piemājas dīķi un baseini

Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins. Ja mājās ir piemājas dīķis vai baseins, ieteicams norobežot to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Vannasistabā

Maziem bērniem patīk plunčāties ūdenī, bet jāatceras, ka arī vannas istaba ir telpa, kurā bērni var saskarties ar slīkšanas riskiem. Bērnus nedrīkst atstāt vannā bez uzraudzības, ne kad tā ir piepildīta ar ūdeni, ne arī tad, ja tajā nav ūdens. Vanna jebkurā gadījumā ir bīstama bērnam, jo tā ir ļoti slidena. Vannošanās brīdī tētim vai māmiņai, vai abiem vecākiem ir jābūt klāt un rūpīgi jāuzrauga savs mazulis.

Pirmās palīdzības sniegšanas ABC bērnam