VIDEO: Vai bērnam obligāti jāvelk veloķivere?

Velosipēdistu vidū par ķiveres lietošanu ikdienā vienprātības nav.

«Ja būtu bijusi ķivere, tagad bērniem vēl būtu mamma,» tā par savas draudzenes traģēdiju Dienai stāsta Kate. Toreiz, kad noticis negadījums, viņa ar draugu grupu braukusi pa taciņu laukos. Ķiveres bijušas vienīgi pāris cilvēkiem, jo netika braukts pa autoceļu. Tomēr viena kļūda, akmens un ķiveres neesamība bija faktori, kas Kates draudzenei atņēma dzīvību. Šādi vai citādi pieredzes stāsti visbiežāk ir iemesls, kāpēc velobraucēji arī ikdienā izvēlas lietot aizsargķiveri. Tikmēr citi paliek pie sava – ķivere ikdienā nav vajadzīga, atzīmējot, ja ķiveres, tad arī glābšanas riņķus vannas istabā, jo ir iespēja noslīkt.

Šobrīd Latvijā noteikumi paredz, ka obligāti aizsargķivere, braucot ar divriteni, jālieto bērniem līdz 12 gadu vecumam. To viennozīmīgi atbalsta ārsti, norādot, ka šādai prasībai jābūt arī neatkarīgi no vecuma. Piemēram, pērn Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) vērsušies gandrīz 1000 bērnu, kuri traumas guvuši tieši aktīvās atpūtas laikā. Turklāt no šīm traumām ap 25% gadījumu bija galvas traumas un smadzeņu satricinājumi, Dienai pastāstīja BKUS ķirurgs Jānis Upenieks. Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka ķiverēm būtu jābūt obligātām vismaz līdz 18 gadu vecumam.

Pretinieki aizsargķiverēm visbiežāk ir tieši paši velosipēdisti, norādot, ka tas būtu tikai apgrūtinājums. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks Dienai kā piemēru min Austrāliju, kura ir viena no retajām valstīm, kur aizsargķiveres lietošana ir obligāta. Respektīvi, ieviešot šādu normu, aptuveni 30% no jau esošajiem velosipēdistiem atteicās braukt ar divriteni. Tāpat ķivere aizsargājot tikai retos gadījumos. Klasiskā riteņbraucēju ķivere ir izveidota tā, ka tā pasargā pret triecienu, kas ir tieši galvas virspusei. Šāda veida triecienu riteņbraucējs var iegūt, atrodoties tikai horizontālā stāvoklī, piemēram, krītot pāri stūrei. Tomēr uz ķiveres bieži vien ir rakstīts, ka tā pasargā pret triecienu, kas vidēji ir 20 km/h, taču, horizontāli lidojot, ātrums ir krietni lielāks.

Tieši fakts, ka ķivere ne vienmēr pasargā, ir arguments vairākiem Dienas aptaujātajiem velobraucējiem. Linda, kas ar velo brauc jau apmēram sešus gadus, no kuriem vairāk nekā četrus – pa Rīgas ielām, norāda, ka šajā laikā sanācis gan krist pāri stūrei, gan auto nogriezis ceļu, gan aizķēris autobuss, tomēr galva nekad nav bijusi sasista. Viņa gan piekrīt, ka ķiverei obligātai jābūt sacensību laikā, jo tad braukšanas ātrums ir lielāks. Arī cits velosipēdists, kurš šo transporta līdzekli izvēlas jau 30 gadu, stāsta, ka ir kritis daudz un dažādi, bet cilvēka refleksi ir aizsargāt galvu, tāpēc pat pēc ļoti smagiem kritieniem nekad viņam nav bijuši galvas sasitumi.

Vienprātības velobraucēju vidū par ķiveru lietošanu gan nav. Tomēr gandrīz visi uzskata, ka, attīstot velo infrastruktūru, iespējams, šāda diskusija pat nerastos. Kā piemērs tiek minēta Amsterdama, kur, lai gan velo ir pat vairāk nekā iedzīvotāju, ķiveri galvā gandrīz nevienam nemana.

***

Velo statistika

- Pērn reģistrētajos satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti velosipēdisti, 439 gadījumos velosipēdisti tikuši ievainoti, bet 45 gadījumos ievainoti smagi

- Pērn bojā gājuši 13, bet 2012. gadā – 18 velosipēdistu

- Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti iekļūst no maija līdz oktobrim

Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija