Vecāku ABC: Mazuļa attīstības posmi

Dienu pēc dienas varam novērot, kā attīstās mūsu bērni. Viens no labākajiem veidiem, kā sekot līdzi mazuļa attīstībai, ir grupu nodarbības kopā ar fizioterapeitu, kurās satiekas bērni, kas ir vienā vecumā.

Kā skaidro Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Kristīne Asonova, grupu nodarbībās mammām ir iespēja vērot, ko šajā vecuma dara citi bērni, kā arī saņemt konsultācijas un speciālista novērtējumu. “Nodarbībās kopā ar bērnu esam gandrīz gadu. Tāpēc ir prieks redzēt rezultātu, kā viņš attīstās, brīvi maina pozas,” stāsta fizioterapeite K. Asonova.

Viņa stāsta, ka bērnu attīstības grupās vienmēr vēro un aplaudē tiem bērniem, kuri istabas vidū paši pieceļas kājās. “Tā ir pirmā zīme, ka muskuļi tiešām tam ir gatavi un bērns labi saprot, ko viņš grib,” uzsver fizioterapeite, piebilstot, ka pēc tam, kad bērns ir piecēlies un var stabili nostāvēt, ir ļoti svarīgi, lai no šīs pozīcijas viņš atkal varētu tikt lejā, proti, būtu brīvs pozīciju maiņā.

“Biežāk bērni pierāpo, pieturās un ceļas kājās uz roku spēka rēķina, taču tas neskaitās. Tas vairāk saistīts ar augšdaļas muskuļu tonusa paaugstināšanos un nepareizu muskulatūras balansu. Bērns šādā gadījumā neatbalstās ar pēdām un neizmanto apakšējās ekstremitātes, lai atbalstītos un pieceltos,” skaidro K. Asonova.

Hendlinga nozīme

Ja pirmajos mēnešos māmiņas pievērš lielu uzmanību hendingam, tad nereti ap gada vecumu viss jau ir aizmirsies un varētu šķist, ka bērniņš, kurš jau pats staigā, vairs nav uzmanīgi jācilā. Tomēr tā nav!

Fizioterapeite Kristīne Asonova norāda, ka pieaugušajam nevajadzētu bērnu visur iecelt. Tā vietā ir jāpalīdz bērnam attīstīt patstāvību: “Ja viņš ir pietiekami stabils, pie izlietnes varam pielikt krēsliņu, lai vecāku uzmanības pavadīts viņš pats varētu nomazgāt rokas.”