Ķermeņa masāža
12.12 10:00-16:00
Izpārdots
Audzināt vienu bērniņu nav viegli, tas nu ir skaidrs. Bet audzināt vismaz trīs atvases - vēl grūtāk, tāpēc daudzbērnu ģimeņu vecāki uzsver, ka lietderīga būtu arī palīdzība ar bērna aprūpi saistītos jautājumos.
Vecāki iesaka:
- „Ieviest atbalstu daudzbērnu ģimenēm - pusdienu izmaksu, pulciņu vai dienas pieskatīšanas centru veidā, lai vecāki bērnu audzināšanu varētu apvienot gan ar darbu, gan ar retu atpūtas reizi. Tad mazāk būs jārisina problēmas ar finansēm. Strādājoši un izglītoti vecāki paši var nodrošināt bērnu vajadzības.”
- „Dot iespēju daudzbērnu ģimenes 1 bērnam pavadīt brīvo laiku vasaras vai ziemas nometnē (bērns pats izvēlas vietu, kur doties, bet pašvaldība sedz konkrētu summu; gadījumā, ja bērns izvēlas dārgāku nometni, lai vecāki nosedz atlikumu) gadā reizi nodrošinot iespēju apmeklēt nometni pēc savas izvēles, saņemot Ls70 finansējumu. Jo, ja man nometne 1 bērnam izmaksā Ls70, tad sareizinot ar 4 bērniem, kuri gribētu un varētu braukt, tas ir ļoti daudz Ls 280 (+vēl degviela, jo katrs uz nometnes vietu ir jānogādā un jāatved mājās.) Un, ja nav iespējas atpūsties laukos, tad nometne ir ļoti laba alternatīva. Katrreiz ir sāpīgi pateikt kādam bērnam, ka šoreiz tu nevarēsi tikt uz nometni, bet brālis vai māsa tiks.”
- „Piedāvāt iespējas vasaras periodam, kad ir slēgti bērnu dārzi un ir skolas brīvlaiks.”
- „Ieteikums būtu palīdzēt strādājošiem daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kuriem bērni ir mazi, nodrošināt kādu aukli, kas varētu palīdzēt izvadāt bērnus pa interešu nodarbībām, kaut vai nedaudz subsidējot izmaksas. Visi bērni grib kaut ko darīt, un tas viņiem arī ir vajadzīgs, bet nav iespējams pārrauties uz pusēm, turklāt atbrīvoties no darba jau plkst.16.30, lai plkst.17.00 varētu bērnus aizvest uz dejošanu vai futbolu, kas notiek vienā dienā, vienā laikā, bet dažādās vietās.”
Ko par to domā speciālisti?
“Swedbank” privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimermane norādīja, ka valsts mērogā ir jāpadomā par bērnudārziem, to pieejamību, silītēm, pieskatīšanas grupiņām, auklītēm. Un šajā gadījumā atbalstu varētu sniegt tieši valsts - gan pie pirmā, gan pie katra nākamā bērna piedzimšanas. Jo ģimenē ir vairāk bērnu, jo lielāka varbūtība paliek, ka viens no vecākiem nolemj palikt mājās, lai uzņemtos pilnas slodzes darbu tieši bērnu auklēšanā. Īpaši, ja nav pieejams dārziņš. Vēl ir aktuāls jautājums par izdevīgumu – dažkārt viena vecāka būšana mājās ir ģimenei finansiāli izdevīgāka, nekā maksāšana auklītei vai bērnu vešana uz dārziņu.
Bērnu interešu aizstāvības speciāliste “SOS Bērnu ciematu asociācijas” pārstāve Kristīne Veispale intervijā ar pētījuma veicējiem izvirzīja ideju par ģimenes asistenta institūta nepieciešamību un ģimenes asistenta pakalpojumu izmantošanas iespējām, jo pēc viņas novērojumiem, iespējams secināt, ka vecāki ar minēto problēmu nereti netiek galā. Daudz bērnu ir liels slogs, it īpaši, ja ir tikai viena aprūpes persona. Būtu svarīgi, ja valsts vai pašvaldība varētu piedāvāt ģimenes asistenta pakalpojumu, kas daudzbērnu ģimenēm būtiski atvieglotu mājas soli. Ģimenes asistenti šobrīd strādā Rīgā, bet pašreiz tas ir ļoti minimāls atbalsts. Rīgas pašvaldība to plāno vairāk attīstīt.
PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā
Virsraksts neatbilst saturam.