Vienmēr pieturos pie principa- kad bērni rotaļājas,
vecākiem uz pirkstgaliem jāstaigā. Nekad nekad neiztraucēju
rotaļāšanos. Un nav nekādas vajadzības man bērnus kaut kādi
izklaidēt, jo to viņi prot lieliski visi savā starpā.
Izņēmums ir visādas izglītojošas un attīstošas nodarbes, tur
gan es stāstu, rādu, esmu blakus.
Iedod atvilkni, kur stāv dakšas, karotes, mekšiņas u.c.
(nu nažus gan izņemt) un noliec uz grīdas, pati blakus
gatavo. Mums strādā ļoti efektīvi, kad ir kādas domstarpības
vakariņu garavošanas laikā.
Kā tad 😃 Un kā tad lai bērns attīsta savu kreativitāti,
ja mama visu laiku dīdās blakus? Bērnam ir jādarbojas
arī savā nodabā. manējais var ļoti ilgi ņemties ar kārbiņām,
bundžiņām, dzijām. Viņš pat negrib, ka es maisos. ja grib
paspēlēties ar mani, tad pats atnes visu un nokrauj man
priekšā - klučus, papīru un zīmuļus utt. ko nu ir sadomājis.
maziņš pats ilgi darbojās ar manis pašas gatavotajām
aktīvajām mantām - kuba - bumbu, lakatiņu, pogu un bumbiņu
virteni Spēļu lakatiņu viņš dabūja jau tad, kad spēja
fokusēt skatienu un kaut ko noturēt rociņās. manam bērnam
nekad nav garlaicīgi, viņš vai nu pats atrod sev
nodarbošanos, vai piedalās saimnieciskajā darbībā, nekad
nedzenu ārā no virtuves, vai arī atnes man mantas un tad mēs
kopā padarbojamies. Un lielā dauzīšanās jau ir ar lielo
brāli 😀
Bērni ir dažādi, viens prasa vairāk uzmanības, cits
mazāk. Par savu varu teikt, ka līdz gadam-pusotram
ļoti daudz darbojās pats, atlika tikai iedot piemērotas un
pietiekami interesantas mantas. Bumbas, bļodas, visādus
tādus krāmus, ko likt citu citam virsū, iekšā utt. Ļāvu
rāpot pa visu dzīvokli, novācu visu bīstamo. Protams, ik pa
laikam vajadzēja pievērsties, bet visā visumā tas bija
viegls laiks. Tagad 2 g vecumā gan vairāk prasa
iesaistīšanos - jāliek kopīgi puzle, jālasa grāmatiņas,
jāzīmē, jāpadauzās, jāpakomunicē. Tas ir normāli, manuprāt,
tādā vecumā vajadzīga komunikācija un rotaļbiedri, ko darīt,
ja citu mājās nav, tikai mamma un tētis? Turklāt vēl pa
dienu neredzēti. Kad galīgi nogurstu no tā, uztaisām nedēļas
nogali ar vecvecākiem, tad varu uzelpot, jo tad mammu viņam
savajagas tikai retu reizi 😀
20. Feb 2015, 11:44
ES RAKSTĪJU BLOGU, BET PAR ĀTRU PIEVIENOJĀS. TAD RAKSTĪJU
VĒLREIZ, VISU GANDRĪZ UZRAKSTĪJU, BET MEITA IZDZĒSA. TREŠO
REIZI SLINKUMS RAKSTĪT.🤣
Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
piekrītuUzzini vairāk
Vienmēr pieturos pie principa- kad bērni rotaļājas, vecākiem uz pirkstgaliem jāstaigā. Nekad nekad neiztraucēju rotaļāšanos. Un nav nekādas vajadzības man bērnus kaut kādi izklaidēt, jo to viņi prot lieliski visi savā starpā. Izņēmums ir visādas izglītojošas un attīstošas nodarbes, tur gan es stāstu, rādu, esmu blakus.
Iedod atvilkni, kur stāv dakšas, karotes, mekšiņas u.c. (nu nažus gan izņemt) un noliec uz grīdas, pati blakus gatavo. Mums strādā ļoti efektīvi, kad ir kādas domstarpības vakariņu garavošanas laikā.
Kā tad 😃 Un kā tad lai bērns attīsta savu kreativitāti, ja mama visu laiku dīdās blakus?
Bērnam ir jādarbojas arī savā nodabā. manējais var ļoti ilgi ņemties ar kārbiņām, bundžiņām, dzijām. Viņš pat negrib, ka es maisos. ja grib paspēlēties ar mani, tad pats atnes visu un nokrauj man priekšā - klučus, papīru un zīmuļus utt. ko nu ir sadomājis. maziņš pats ilgi darbojās ar manis pašas gatavotajām aktīvajām mantām - kuba - bumbu, lakatiņu, pogu un bumbiņu virteni Spēļu lakatiņu viņš dabūja jau tad, kad spēja fokusēt skatienu un kaut ko noturēt rociņās. manam bērnam nekad nav garlaicīgi, viņš vai nu pats atrod sev nodarbošanos, vai piedalās saimnieciskajā darbībā, nekad nedzenu ārā no virtuves, vai arī atnes man mantas un tad mēs kopā padarbojamies. Un lielā dauzīšanās jau ir ar lielo brāli 😀
blogu neuzrakstiju, jo otrreiz, kadrakstiju, izdzesas, un nerakstisu no jauna. bet redz, ka diskusija tapat ir...ari bez bloga🤣
Bērni ir dažādi, viens prasa vairāk uzmanības, cits mazāk.
Par savu varu teikt, ka līdz gadam-pusotram ļoti daudz darbojās pats, atlika tikai iedot piemērotas un pietiekami interesantas mantas. Bumbas, bļodas, visādus tādus krāmus, ko likt citu citam virsū, iekšā utt. Ļāvu rāpot pa visu dzīvokli, novācu visu bīstamo. Protams, ik pa laikam vajadzēja pievērsties, bet visā visumā tas bija viegls laiks.
Tagad 2 g vecumā gan vairāk prasa iesaistīšanos - jāliek kopīgi puzle, jālasa grāmatiņas, jāzīmē, jāpadauzās, jāpakomunicē. Tas ir normāli, manuprāt, tādā vecumā vajadzīga komunikācija un rotaļbiedri, ko darīt, ja citu mājās nav, tikai mamma un tētis? Turklāt vēl pa dienu neredzēti. Kad galīgi nogurstu no tā, uztaisām nedēļas nogali ar vecvecākiem, tad varu uzelpot, jo tad mammu viņam savajagas tikai retu reizi 😀
ES RAKSTĪJU BLOGU, BET PAR ĀTRU PIEVIENOJĀS. TAD RAKSTĪJU VĒLREIZ, VISU GANDRĪZ UZRAKSTĪJU, BET MEITA IZDZĒSA. TREŠO REIZI SLINKUMS RAKSTĪT.🤣