19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Es apbrīnoju ārstus un esmu ļoti pateicīga katram, kurš ir palīdzējis Klintai! Es labprāt maksātu vairāk par medicīnas pakalpojumiem, ja kāds man varētu apliecināt, ka saņemšu labāku pakalpojumu. Un es labprāt nerakstītu šādus ierakstus blogā, ja vien ārsti tik bieži nekļūdītos...
Šoreiz par sirdi. Jau tad, kad Stradiņos sūdzējos, ka nejūtu Klintas kustības, lūdzot pēc USG, dzirdēju no ārstes, ka Klintai ir palielināta sirsniņa. Dažas stundas pēc meitiņas dzimšanas pieaugušo kardiologs paziņoja, ka bērna sirsniņai ir defekts, tā ir nepareizi veidota. Vīrs bija satriekts, es nesatiku Intensīvajā terapijā guļošo meitu, kurai ārsti cītīgi eva antibiotikas pret nezināmas izcelsmes infekciju, kas esot skārusi viņas sirdi.
Pēc dažām dienām BKUS bērnu kardiologs pateica, ka Klintai ir tāda pati sirsniņa kā visiem citiem bērniem.
Mēs ar vīru starojām, aizmirstot drausmīgās 2 dienas, ko pavadījām uztraucoties par meitas sirds problēmām, taču pirms dažām dienām zvanīja ārste, kura jau atkal apgalvoja, ka Klintai esot sirds patoloģija, aritmija un citas kaites, uz ko norādīja kardiogramma (tā tapa vienkārši pārbaudoties, ne tāpēc, ka mums būtu sūdzības), ārste, kurai māsiņa bija atnesusi rezultātus, izklausījās noraizējusies, iesakot uztaisīt sirds EHO pēc iespējas ātrāk.
Raudāju, kārtējo reizi nesaprotot, kāpēc manam bērniņam tik daudz jācieš, jo viņai jau tāpat nav nedēļas bez kāda ārsta un sliktām ziņām. Raudāju arī tāpēc, ka daudzām ģenētiskām slimībām, par kurām ārstiem bija radušās aizdomas, sirds bojājumi ir vieni no tiem simptomiem, kuru mums vēl nebija...
Vakar pārbaudījām sirsniņu, jau otrreiz ārste apstiprināja, ka tā meitiņai ir pilnīgi vesela, bez patoloģijām, viss atbilst normai. Kad jautāju par kardiogrammu, ārste apskatījās lentes izdruku un atzina, ka iepriekšējais ārsts ir kļūdījies.
Ar prieku zvanīju vīram un mammai, stāstot priecīgos jaunumus, sabučoju Klintu un pateicos pasaulei par brīnumu, taču tā arī nesapratu, kāpēc ārsti tik viegli pieļauj kļūdas, nebaidoties sāpināt bērnu vecākus. Vienmēr taču var pajautāt un pārbaudīt vēlreiz, ja šķiet, ka kaut ko nezini, jo arī tad, ja beigās viss ir labi, šie sliktie vārdi neizplēn gaisā, bet iecērt robu vecāku sirdīs un ticībā ārstiem.
Attēls no www.pexels.com
Nedaudz gribētos domāt, ka blakus diagnozei jāņem vērā fakts, kādas specialitātes ārsts to izteicis. Es uzticos savam ģimenes ārstam, taču tikai tiktāl, kad pie simptomiem viņa ir izvēlējusies kaut kur nosūtīt.
Es esmu sapratusi, ka lai cīnītos par sava bērna veselību ir jākļūst gandrīz vai par ārstu t.i. jāmeklē visa veida info par aizdomām vai diagnozi, pašai visur neatlaidīgi jāiet vairākkārt, jāmeklē pašai speciālisti,jājautā papildus nevis tikai to,ko stāsta un pats grūtākais, pašai jāpieņem nopietni lēmumi,kas balstīti uz visu kopumu.
Lai gan mums ( tfu tfu tfu) ar ārstiem ir bijusi maza darīšana, bet saprotu to, ka vienam dakterim nevar līdz galam ticēt, jādodas pie vairākiem speciālistiem!
Skaties no gaišās puses - labāk sabiedēt un pārliecināties, ka tomēr viss labi, nekā domāt, ka viss labi, bet dzīvē ir citādāk!
Bez tam, aparatūras ir stipri atšķirīgas, parasti gan ir tā, ka uz sliktas aparatūras, kaut kas var paslīdēt garām....
Nekreņķējies!
Paldies, mēs tikko tieši bijām pie ļoti laba kardiologa, kura apgalvo, ka viss ir kārtībā+es tam ticu, tikai sāp tas, ka mūs jau 2.reizi sabiedē kāds, kurš līdz galam nesaprot, ko redz.
Domāju, ka ārstiem nebūt nesagādā prieku kādu sāpināt. Cilvēks nav iekārta, kur čik- čik diagnosticē un gatavs. Tāpēc īpaši svarīgi ir atrast (ģimenes) ārstu, kuram uzticies un nebaidīties no tā, ka izmeklējumus nākas atkārtot un meklēt papildus alternatīvu (otro) viedokli par vienu un to pašu problēmu.
Tavā gadījumā es sameklētu iespēju tikt pie laba bērnu kardiologa, tā teikt saprast ir problēma vai nav, ja uz rokas ir atšķirīgi viedokļi.