Turpinām rakstīt dienasgrāmatu, jeb tā norit diena mūsu mājā.

Alise, viens gad un 4 mēneši.

Laiks iet, pa laikam jau šķiet ka joņo, jo šķiet ka nesen bija pirmdiena, bet īstenībā jau svētdiena klāt.

Laika ātrais darbinātājs jau ir pašas bērns, un ja citreizšķiet ka tas par skaļu uzvedās vai par maz guļ, vienalga tas ir lielākāis dārgums uz Zemes.

Ar Alises panākumiem es jau padalos diezgan sen, jeb kopš janvāra mēneša, un man ir prieks ja kāds tam seko.

Tā kā staigā, skien un joņo viņa jau man sen, zobiņi jau padaudzi ir izauguši, tad nu tagad blakus podiņskolai mums jau gribas, lai sāk jau mazliet kaut ko runāt saprotamā valodā, bet nē, uz to laikam jāpagaida vēl, viņa daudz ko parāda un izrāda emocijās, spiedzienos un kliedzienos, nu pa reizei arī raudienos, bet mēs jau saprotam kā uz ko ir jāreaģē.

Tā kā Alise jau ir diezgan prātīga, tad citreiz viņa mūs pat pārsteidz- vakar pat, redzēdama ka mana krūzīte tukša, paņēma to un aiznes uz virtuvi, tad aizgāja pie tēta sniedz roku, it kā prasīdama- atdot tukšo krūzi arī tu.

BET, šīs nedēļas uzdevums ir dienas režīms. Tad nu labprāt es pastāstīšu kāds tas ir izveidojies manai meitai.

No rīta pamostās viņa ap pl.8.00, tad sadzirdu uz reiz cis, cis, un diena var sākties, pārģērbju uz dienas drēbēm, autiņbiksi uzlieku gan, jo man ne īpaši vilina piečurātās mēbeles, ja nu gadās.

Tad mēs uzvāram kādu rīta putru, un pie sava galdiņa apsēžas viņa un ieēd, tik cik grib, es nemanot pielavos, un kādu karotīti iemānu viņai mutē, lai puncī tiek, kas vairāk.

Pēc brokastiņas viņa izlūdzas, jeb izprasa mammas pienu, tad nu diena var uzņemt savu gaitu.

Ieslēdzam TV, jo gribas viņai padejot, Latvijas Šlāgerkanāls ir pats labākais tādai nodarbei.

Ikdienā es ar viņu daudz ņemos, viņai patīk ietrausties klēpī, un tad mēs Vāram putriņu, vai Cepam kukulīti, vai Sitam plaukstiņas, un ķeram mušiņas. Kaut pareizi runāt viņa jau neprot, bet viņa māk iestāstīt, ar skaņu un kustību palīdzību ko un kad vajag.

Kad klēpju spēles apnīk, tad spēlējamies ar mantām, izgatavojam kādu piramīdu, vai arī izmīojam visas mantas, kas ir atrodamas, katrai iedodot buču.

Tā kā dzīvojam laikos, tad mums ir krāsns un plīts, tagad tās vēl kurinam, tad nu Alise man ir palīgs- padod malciņu, vai skaliņu, pie reizes arī papūš uguntiņu, tad mums seko ēst gatavošana, cik nu varu atļauju viņai līdzi darboties, jo viņai gribas palīdzēt itvisā - kartupeli padot, vai miziņu pacelt no zemes.

Ir reizes, kad viņa pati nolien savā skapītī un spēlējas.

Pods stāv viņai redzamā vietā, tad nu to es pa reizei atgādinu, bet viņa pati apzināti to man atnes, un lieta tiek izdarīta, reizēm jau ir tā ka kāda pile, vai mazs kakucis ir ticis biksē, bet kārtīgi to izdara gan podā, ja ir iznākusi laža, tad meklē kā no tā tikt vaļā, ja uz grīda ir pietecējis, tad zina grīdas drānu paņemt un slaucīt.

Kad pusdienu reize ir paēsta, tad viņa labprāt raugās uz ārdurvju pusi, tad nu ņemu drēbes, apavus un ejam arī ārā, ja vien atļauj to laika apstākļi, pagājušajā nedēļā tik vienu dieniņu negājām ārā, jo bija dikti nejauks vējš.

Parasti padzīvojam pa pagalmu, es ņemu viņu pie rokas, un staigājam, vai arī iesēdinu ragaviņās un viņa sēž tajās un ļaujas vizināties.

Uz āra pastaigu es tomēr lieku autiņu, jo man nepatiktu, ka gadītos sačurāties, un tad tur būtu slapjš un auksts, kad ieejam no pastaigas, tad uz poda uzlieku un podiņš nav sauss.

Pēc pastaigas acis pašas no sevis verās ciet, tad nu mājās var iestāties diendusa laiks, ja nav nekādu eksta lietu, tad kādas 2 stundas viņa saldi noguļ, un pēdējā laikā bez autiņa, un pēc miega lieku uz poda.

Pēcpusdienā, jau sākam runāt ka māsa atgriezīsies mājās, un sākam to gaidīt, paskatamies pa logu, vai jau nenāk, un ja nu nāk, tad spiedzini jautri ir garantēti.

Māsa tad viņai stāsta dienas notikumus skolā, un abas tad paspēlējas, es tikmēr sarūpēju vakariņu tiesu, apdaru mājas soli.

Neskatoties uz to, kas viņu pieskata, Alise vienalga rāda savu podiņa lietu, un tas manuprāt ir ļoti labi, vai nu tā ir ome, vai tētis visu dabūj viņu uzlikt uz poda.

Lūk tā nu nemanot diena ir pagājusi, vakarā visi ģimeniski pasēžam, kaut kur fonā iet TV aparāts, bet visa centrā ir Alise, jo viņa ar katru dienu izstrādā, kaut ko jaunu.

Tad nu taisamies uz gulēt iešanu, nokārtojamies uz podiņa, pārģērbjamies autiņu es nelieku jau ļoti sen, jo izguļ nakti sausu, nakts pieniņu padzer un pl.22.00 istabā var dzirdēt tik divu bērnu šņākuļošanu miegā.

ar labu nakti, un lai krāsaini sapņi.

Trešā nedēļa Huggies® Pull-Ups® podiņmācības skolā: dienas režīms

Huggies® Pull-Ups® autiņbiksītes- biksītes ir ideāls palīgs podiņmācības apgūšanai!