Turpinām draudzēties ar Baha ziediem

Noteikti atceries, ka pirms nedēļas stāstīju, ka ir aizsākusies mūsu draudzība ar Baha ziediem. Toreiz bija pagājušas tikai dažas dienas no brīža, kad uzsākām to lietošanu, tādēļ vēl nevarēju dot galīgo spriedumu – vai Baha ziedi ir īsta manta vai tikai blefs.

Cetrutdien mazais Robītis pirmo reizi mūžā devās uz dārziņu. Biju pārnervozējusies, jo nebiju pārliecināta, kā tās divas stundas puika izturēs svešu cilvēku sabiedrībā. Pirms tam tam visu nedēļu bijām lietojuši Baha ziedus un, par spīti tam, ka dēls ir ļoti emocionāls un asi reaģē uz jebkurām pārmaiņām, dārziņu viņš uztvēra ļoti viegli. Nekādu asaru, niķu un raudāšanas pēc mammas. Kāds varbūt teiks, ka viņš vēl maziņš un neko daudz nesaprot, bet šoreiz nepriekritīšu. Domāju, ka sava deva pateicības jāvelta arī Baha ziediem, kurus pilināju klāt dzeramajam ūdentiņam, kā arī vanniņai.

Pēc tam, kad pati biju atguvusi sirdsmieru un arī mazāk stresoju par to, kā būs atgriezties darbā, ziedu esences pārstāju dzert gan pati, gan dot dēlēnam. Tā rezultātā pēdējās dienas ir kļuvušas ļoti nervozas, stresainas, bērns dienas otrajā pusē daudz raud. Pieļauju domu, ka tas no tā, ka mazais uzsūc no manis stresaino noskaņojumu, tādēļ nolēmu turpināt draudzēties ar Baha ziediem līdz brīdim, kad būšu atguvusi sirdsmieru un vairs nesatraukšos par atgriešanos darbā.