Trīs populārākie Latvijas iedzīvotāju ēšanas netikumi un kā tos uzveikt

Trīs populārākie Latvijas iedzīvotāju ēšanas netikumi un kā tos uzveikt

17. May 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzmanības velta savam uzturam, un šobrīd jau 65% sabiedrības uzskata, ka ēd veselīgi, liecina Rimi Labākai dzīvei pētījums.* Vienlaikus gandrīz puse atzīst, ka ceļā uz veselīgu ikdienu stājas kāds no trim izplatītākajiem ēšanas netikumiem – ēšana pirms gulētiešanas, pārāk liels saldumu patēriņš vai pārēšanās. Kāpēc no šiem paradumiem grūti atbrīvoties un kā spert īstos soļus pretī veselīgākai ēšanai ikdienā, stāsta Rimi Labākai dzīvei eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Pandēmijas dēļ ilgstoši esam uzturējušies četrās sienās, ēdiens nereti ir bijis mierinājums un izklaide, tāpēc aizvadītais gads daudziem ir izrādījies gana izaicinošs. To apliecina arī pētījuma dati – lai gan 24% iedzīvotāju pandēmija mudinājusi sākt dzīvot veselīgāk, 13% atzīst, ka šis laiks ir veicinājis neveselīgāku dzīvesveidu.

“Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ēd veselīgi. Ja šie dati būtu pilnīgi precīzi, tas uztura speciālistus, protams, iepriecinātu. Gribētos gan atgādināt, ka censties ēst veselīgi un patiešām ēst veselīgi ir divas dažādas lietas. Sabiedrībā ir gana plaši izplatītas dažādas klišejas, piemēram, ka veselīgs uzturs nozīmē tikai dārzeņus ar vistas fileju un atteikšanos no našķiem, taču šāda ēdienkarte ilgtermiņā ir vienmuļa, nesniedz daudz prieka un nenodrošina sabalansētu uzturu. Pozitīvi, ka iedzīvotāji arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko liek uz sava šķīvja, vienlaikus arī esot samērā paškritiski par savām vājībām,” stāsta Rimi Labākai dzīvei eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Kopumā uztura paradumu pētījumā  minēti trīs galvenie neveselīga uztura ieradumi: ēšana pirms gulētiešanas (55%), pārāk liels saldumu patēriņš (48%) un pārēšanās (47%). Vairums cilvēku, kuri apzinās, ka mēdz pārēsties, gribētu no šī ieraduma atbrīvoties, un līdzīgi ir ar saldumu patēriņu. Tomēr tikai puse no tiem, kuri ēd pirms gulētiešanas, gribētu izskaust šo ieradumu. Sevišķi labi ar šo netikumu sadzīvo vīrieši un iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Kāpēc tomēr no sātīgas maltītes vēlā vakara stundā vajadzētu atturēties?

“Ēšana pirms gulētiešanas veicina liekā svara pieaugumu, jo apēstā enerģija netiek iztērēta, bet veido organismā krājumus – taukaudus. Turklāt tas noslogo gremošanas traktu. Ja apguļamies ar pilnu vēderu, slēdzējmuskulis, kas neļauj barībai no kuņģa nonākt atpakaļ barības vadā, atslābst un skābe un kuņģa saturs var nonākt barības vadā un radīt gļotādas iekaisumu. Turklāt pēc vēlām vakariņām no rīta mostamies noguruši, jo visu nakti organisms ir cītīgi strādājis, lai vēlīno mielastu sagremotu,” skaidro Rimi Labākai dzīvei eksperte.

Olga Ļubina apkopojusi ieteikumus, kā cīnīties ar biežāk izplatītajiem ēšanas netikumiem.

Ēšana pirms gulētiešanas

“Tam var būt vairāki iemesli. Cilvēki ir dzirdējuši, ka nav ieteicams ēst pēc sešiem vakarā, un cenšas to ievērot, taču ap deviņiem atkal sāk gribēties ēst. To ir grūti izturēt, un pirms gulētiešanas tiek veikta ekspedīcija uz ledusskapi. Šādā gadījumā ieteicams vakariņas plānot stundu vēlāk, lai nejustu izsalkumu vēlu vakarā,” iesaka uztura speciāliste.

Otrs izplatīts iemesls – dienā nav bijis laika pilnvērtīgi paēst, un vakarā cenšamies uzņemt visu, ko pa dienu esam aizmirsuši. “Šajā situācijā būtu jāpārskata sava dienas ēdienkarte un jācenšas ēst sātīgākas pusdienas, lai vakarā izsalkums būtu mazāks,” stāsta Olga Ļubina.

Trešais un vissarežģītākais iemesls ir emocionālā ēšana, kad ar ēdienu cenšamies noslāpēt dienas stresu jeb to “apēst”. Šeit neiztikt bez psiholoģiska atbalsta, kaut vai no mājiniekiem, lai nepaliekam vieni ar savām raizēm.

Pārāk liels saldumu patēriņš

“Jo mazāk ēdam, jo mazāk var apēst – tā ir veca patiesība,” atgādina uztura speciāliste. “Cilvēkiem, kuri saldumus patērē bieži un daudz, tā jau ir sava veida atkarība, un atbrīvošanās no tās prasa ļoti lielu piepūli un rakstura stingrību. Te nav mazsvarīgs emocionālais aspekts – saldā garša asociējas ar mūsu dzīves pirmajiem mēnešiem, jo mammas piens ir salds. Toreiz viss bija vienkārši – ja jutāmies slikti, pie mammas krūts dzīve uzreiz šķita vienkārša. Tas veidojis ieradumu meklēt saldās garšas mierinājumu arī pieaugušā vecumā. Tomēr jāapzinās, ka saldumi problēmu neatrisinās. Tā kā stresa brīdī ir vienalga, ko ēst, tikpat labi var grauzt burkānus, gurķus vai kolrābjus.”

Pārēšanās

Lai mazinātu pārēšanos, ir jāseko līdzi ēšanas kultūrai. Nereti maltītes apvienojam ar televizora skatīšanos vai sērfošanu internetā un ēdienam īsti nepievēršam uzmanību. Vienubrīd cilvēks attopas, ka ir apēdis visu porciju, bet nejūtas paēdis, un roka sniedzas pēc papildporcijas. Nepalīdz arī pārāk ātra ēšana – kaut ko apēdot piecu minūšu laikā, sāta sajūta nepaspēj izstrādāties, un atkal uz šķīvja nonāk papildporcija. Tāpat pārēšanos var veicināt dienas laikā neuzņemtās uzturvielas, ko vakarā organisms pieprasa, izrādot lielāku apetīti, un mēs mēģinām to kompensēt, vienā ēdienreizē apēdot visu dienas normu.

“Vienkāršākā recepte ir sekot līdzi tam, kā un cik ātri ēdam. Un noteikti arī uzņemtajam šķidruma daudzumam – pirms ēšanas ieteicams izdzert glāzi ūdens. Palīdzēs arī šķīvja principa ievērošana: tas ir vienkāršs veids, kā kontrolēt porcijas izmēru,” iesaka Rimi Labākai dzīvei eksperte Olga Ļubina.

*Veselīga dzīvesveida programmas Rimi Labākai dzīvei ietvaros veikts pētījums par pārtikas iegādes un veselīga uztura paradumiem, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju 18–65 gadu vecumā.