Šoziem smagākās bērnu traumas gūtas, vizinoties ar piepūšamiem objektiem

Šoziem smagākās bērnu traumas gūtas, vizinoties ar piepūšamiem objektiem

03. Mar 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Šī gada ziema paliks atmiņā ne tikai ar skaisto sniegu un salu, bet arī lielo bērnu traumu skaitu. Smagākās traumas šogad gūtas, vizinoties no kalna ar dažādiem piepūšamiem objektiem, stāsta mediķi. Tikmēr statistika rāda, ka gada griezumā visvairāk traumu bērni gūst tieši siltajos mēnešos, liecina  apdrošināšanas sabiedrības Compensa Life dati. Tāpēc pavasara gaidās mediķi un apdrošinātāji aicina vecākus laikus padomāt un praktiski sagatavoties drošām bērnu āra aktivitātēm, iegādājoties ķiveres un citus aizsarglīdzekļus.

Tas ir mīts, ka bērniem viss sadzīst viegli

Bērnu slimnīcā pēc šļūkšanas ar piepūšamiem pūšļiem šoziem nonāca bērni ar smagām galvas traumām, augšstilbu un apakšstilbu lūzumiem, izmežģītām gūžu locītavām, iekšējo orgānu bojājumiem. Bērnu, kas būtu traumas guvuši, slidojot vai slēpojot, bija salīdzinoši maz, stāsta Uldis Bergmanis, BKUS traumatologs ortopēds.

Daudziem pieaugušajiem maldīgi  šķiet, ka nekas jau traks nebūs, ja bērns salauzīs roku vai kāju. Taču tas ir mīts, ka bērniem pēc traumām viss sadzīst tik viegli un ātri kā kaķēniem, norāda  Roberts Fūrmanis, anesteziologs, reanimatalogs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts, Latvijas dzīvības glābšanas asociācijas prezidents.

“Pēc jebkuras traumas ir vajadzīgs ilgs atlabšanas periods, kas nevienam nav viegls. Ja, piemēram, pusotru vai divus gadus vecs bērns salauž kāju, viņam pēc tam jāmācās staigāt no jauna,” uzsver R. Fūrmanis.

Smagas sekas uz mūžu

“Uzskatu, ka bērnu traumatismu neizdosies mazināt, kamēr vecākiem nebūs noteikta atbildība un sodi par to, ka viņu bērni neievēro drošības pasākumus. Ir divas konkrētas lietas, kas var mazināt smago traumu daudzumu: ierobežot iespējas bērniem ziemā šļūkt no kalna ar dažādiem piepūšamiem objektiem, ar kuriem tiek attīstīts ļoti liels ātrums un šādi braucamie nav regulējami, vasarā – lēkāt uz batuta. Šīs ir situācijas, kad ne bērns, ne vecāki neko nevar kontrolēt,” saka U. Bergamanis.

“Trakākais, ko šoziem redzēju – man garām pabrauca mašīna, aiz kuras aptuveni pusotru metru garā virvē piesietās ragaviņās sēdēja bērns. Diemžēl ir pieaugušie, kuri spēj mācīties tikai no savām kļūdām. Viņiem var stāstīt, ka bērns šādi var gūt smagas traumas, ka pēc galvas traumām sekas var būt uz mūžu: kustību traucējumi, paralīze, redzes bojājumi, krampji, bet vai viņi ieklausīsies?” skarbs ir R.Fūrmanis. Ārsti atgādina – vizināties aiz braucoša transporta līdzekļa ir likumpārkāpums, kas nopietni apdraud cilvēka drošību un dzīvību.

Pirmajā sniegotajā šī gada nedēļas nogalē 9. un 10. janvārī vien ar dažādām traumām Bērnu slimnīcā tika uzņemti 110 bērni, kas ir divreiz vairāk nekā nedēļas nogalēs pirms ziemai raksturīgu laikapstākļu iestāšanās. Savukārt laikā no 11. līdz 17. janvārim, kad turpinājās brīvlaiks 1. - 4. klašu skolēniem, slimnīcā vērsās kopumā 233 bērni un 38 no visām traumām tika gūtas, vizinoties ar ragaviņām, liecina BKUS apkopotie dati.

Vasara – traumām bagātākais laiks

Ziema aiziet, bet vecākiem jāpatur prātā, ka tieši siltie gada mēneši ir tie, kuros dažāda veida traumas bērnus apdraud visbiežāk.  Par laimi, parasti tās nav nopietna rakstura – tie ir sasitumi, nobrāzumi, viegli smadzeņu satricinājumi, stāsta Viktors Gustsons, Compensa Life valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs.

 “Pēc garās ziemas un Covid-19 ierobežojumiem paredzams, ka bērni būs īpaši noilgojušies pēc izklaidēm brīvā dabā. Lai pirmās saulainās dienas neapēnotu sāpes un sabojāta veselība, aicinu vecākus laikus padomāt par aizsarglīdzekļu iegādi – drošības ķiverēm, ceļu un elkoņu sargiem, un atgādināt bērniem par to pareizu lietošanu. Ir ļoti svarīgi ar bērniem pārrunāt arī drošu uzvedību uz ielas, drošības noteikumus uz šūpolēm, batutiem un rotaļu laukumos,” uzsver V.Gustsons.

Apzinoties, ka no traumām pilnībā izvairīties nav iespējams, daudzi vecāki izvēlas  bērnus apdrošināt pret nelaimes gadījumiem, kas negaidītu traumu vai veselības sarežģījumu gadījumā pēc traumas ļauj saņemt finansiālu atbalstu. Biežākās traumas, kuru dēļ tiek izmantota apdrošināšana, ir lūzumi un mīksto audu bojājumi, stāsta V. Gustsons. Īpaši aktīvi tiek apdrošināti bērni, kuri nodarbojas ar augsta riska sporta veidiem kā motosports, BMX un citi.

Labākais skaidrošanas veids – pašu piemērs

Jāatceras, ka bērnu drošībai ārpus telpām visvairāk jāpievērš uzmanība brīdī, kad viņi sāk izmantot dažādus pārvietošanās līdzekļus: velosipēdus, skrejriteņus, žiroskūterus un citus, atgādina mediķi.

“Par drošību ziemas, pavasara, vasaras prieku laikā ir jādomā un jārunā, bet nevajag arī krist otrā galējībā – ja vecāki bērnam pārspīlēti stāstīs par traumu risku, viņam radīsies pretreakcija. Labākais skaidrošanas veids ir pašu piemērs. Ja ir līdzekļi, lai iegādātos sev un bērnam slēpes, velosipēdu, skrituļdēli, tad jābūt naudai, par ko piepirkt atbilstošu ķiveri un citus drošības līdzekļus. Un - tos lietot!” saka R.Fūrmanis.

Jāatgādina, ka 2020. gada trīs vasaras mēnešos Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tika sasniegts antirekords – vasaras laikā pēc gūtām traumām medicīnisko palīdzību meklēja turpat 6000 bērni, kas bija par 700 vairāk nekā 2019. gadā. No visām bērnu traumām absolūti lielākā daļa jeb 96% ir kritieni, sasitumi u.c.