Sākam iet dārziņā :)

Ļoti nejauši, no mums neatkarīgu sakritību rezultātā, tikām pie mums ideālā bērnu dārza risinājuma privātā dārziņā, kas mūsu pusē skaitās labākais. :) Tā kā gaidāms ļoti drīzs ģimenes pieaugums, laiks pieskatīt arī vecāko bērnu man būs, tāpēc, patiesību sakot, ļoti neiespringu uz dārziņa meklēšanu. Uzskatu, ka līdz 3 gadiem bērnam dārziņš nav nepieciešams (tas ir nepieciešams vecākiem). Protams, nodarbības un jebkādas aktivitātes gan bērniņam ir vajadzīgas. Tad nu vēlamākais dārziņa risinājums ir pāris dienas nedēļā uz pāris stundām. Lai mazulis var gan izspēlēties, gan padraudzēties, gan mācīties (dejot, dziedāt, vingrot, zīmēt, līmēt...). 

Dažas reizes dārziņā esam bijuši. Sākums ... kopumā gan drīzāk veiksmīgs. Grūtākais ir uzticēt bērnu citam un censties sev iegalvot, ka bērnam tā būs labāk. :) Vairāk gan gribētu padalīties ar saviem novērojumiem. 

1) Bērni ir dažādi. Tieši tā. Visdažādākie. Ikdienā nemaz neesmu pamanījusi, ka bērni ir TIK dažādi. UN, tik ļoti var redzēt, kā bērni tiek (vai netiek) audzināti mājās (bērnu dārzā audzinātāju pieeja visiem ir aptuveni vienāda). Būsim godīgi, neesam perfektie un ideālie vecāki. Bet, aizejiet un pavērojiet bērnus no malas. Var redzēt, kā mājās tiek risināti strīdi, kā bērns tiek sodīts. Protams, dārziņā visi ir nedaudz citādāki kā mājās, taču būtībā bērns nemainās. :)

2) Par daudzām sabiedrības veselības problēmām bērnu dārziem (un izglītības sistēmai kopumā) ir jāuzņemās atbildība. Īpaši, ja runājam par veselīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem. Protams, zinu kā “baro” cittos dārziņos un skolās. Ir ākārtīgi liela nozīme ēdinātājam. Zinu izglītības iestādi, kurā ēdienkarte (arī ēdiens pēc garšas) ir piemērota bērniem (satur maz sāli, praktiski nav cukura, nav asa ēdiena…) un citu, kurā tā ir piemērota pieaugušajiem ar ne pārāk veselīgiem ēšanas paradumiem (sāls, cukurs tiek lietots “uz nebēdu”, tāpat dažādas citas piedevas, kas nebūt nav nepieciešamas). Mums ir tāds vidējs variants. :) Un, droši vien, labi, ka tā. Varēja būt arī sliktāk. :) Vienu gan gribu vēlreiz uzsvērt – daļas sabiedrības veselības problēmu cēlonis noteikti būtu meklējams dārziņā un nevis mājās, pie vecākiem. (Vismaz ne pie atbildīgiem un domājošiem vecākiem.)

3) Bērns dārziņā apgūst ļoti daudz. Jā, arī nevēlamo, taču arī labo un noderīgo. Košana, mešana un skrāpēšana veiksmīgi irapgūta. :D Bet, bērns ir sācis vairāk runāt, ēst ar galda pieredumiem, kā arī mazgāt roku virspusītes. :)

4) Bērni pārdzīvo! Lai arī cik mierīgs, nobriedis, nosvērts vai pretēji atvērts un drošs bērns būtu un, lai cik profesionāls būtu dārziņa personāls, katra jaunā pieredze ir pārdzīvojums. Citi negrib laist vecākus prom, citi biežāk slimo, citi pārdzīvo pēc tam. Arī veidi, kā bērns pārdzīvo, ir atšķirīgi. Domāju, ka ir svarīgi to atcerēties. Mēs, vecāki, taču arī satraucamies, lai arī aptuveni nojaušam, ko dārziņā dara, kā tur ir. :)

Ko Tavuprāt bērns dārziņā apgūst, iemācās?

Titulattēls: printerest.es