Rudens izklaides - veidojam Herbāriju

Rudens izklaides - veidojam Herbāriju

02. Oct 15:51 Olīša mamma Olīša mamma

Skaistais rudens ir pietuvojies tik ļoti straujiem soļiem, ka joprojām grūti noticēt, par to, ka vasara tik ātri paskrēja. Koku lapas jau sākušas iekrāsoties rudenim tik raksturīgajā dzelteni/sarkanajā krāsā. Šī ir tā lieta, kas man tik ļoti patīk Rudenī. Izbaudu katru saulaino un krāsaino rudens dienu.

Pēc tik garām lietavām, teju vai neticami likās pēdējās divas dienas tik saulainas, bez lietus un pilnīgi skaidrām debesīm. Cerams arī turpmāk laiks mūs lutinās, lai kārtīgi varam izbaudīt šo laiku, pirms ziemas. 

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ar bērnu dārziem un rindām ir diezgan milzīga problēma. Kas aug ar katru gadu ar vien lielāka. Jūrmala, tāpat kā citas vietas Latvijā, nav bez izņēmuma. Arī šeit ir jāstāv rindā, lai tiktu dārziņā. Tikt valsts dārziņā pusotra gada vecumā ir neiespējami. Visi dārziņi ir pārpildīti. Tāpēc arī mēs šogad netiekam dārziņā. Ir cerība uz nākamo septembri. 

Tā kā man dekrēti pārņems viens otru, nebūs jāiziet darbā, tad par netikšanu dārziņā es īpaši nepārdzīvoju. Mani protams nežēlīgi biedē, vai es tikšu galā ar diviem maziem bērniem vai tomēr būs kas jādomā ar privātajām iestādēm. Man gribas ticēt, ka es to varu, ka nesajukšu prātā, neizdegšu. Tas, ka būs nežēlīgi grūti man protams ir skaidrs. Eh, laiks rādīs, redzēsim kā būs! Šoreiz ne par to stāsts. 

Tā kā Olivers arī ziemā būs katru dienu mājās, mēs jau laicīgi esam sākuši piedomāt par to, ko ziemā darīsim. Viņš jau būs vēl vairāk paaudzies, varēs jau nopietnāk nodarboties ar roku darbiem. Tāpēc mēģināsim izmantot ziemā visu, ko daba mums sniegusi rudenī. Veidosim Herbāriju! Vāksim un kaltēsim dažādas koku lapiņas un augus. 

Šodien izmantojām saulaino dienu, lai dotos ārā un salasītu krāsainas, dažādu koku lapiņas. Pirms iešanas ārā, nopietni Olim stāstīju, ko mēs darīsim un kādam mērķim to vispār darām. Šķiet, ka viņš diezgan labi mani saprata, jo ļoti cītīgi staigāja un lasīja lapiņas. Tiesa, viņš to darīja aptuveni divas minūtes, pēc tam jau sāka likt mums maisiņā žagarus un akmeņus. Ja jau dabas veltes, tad dabas. 

Izstaigājuši un salasījuši skaistāko koku lapiņas, nācām mājās. (Pēc pāris dienām salasīsim vēl lapas, jo tad viņas būs kļuvušas vēl dzeltenākas un sarkanākas.) Atnākot mājās, sameklējām lielu, biezu grāmatu, kurā izkārtot lapiņas nospiešanai.

Uz šo procesu Olivers iesākumā skatījās diezgan aizdomīgi, viņam laikam nebija īsti skaidrs, ko tā mamma tur tagad veido. Bet tas nekas, viņš turpināja iesaistīties un izkārtot lapiņas grāmatā, kā es viņam rādīju.

Herbārijs ziemai veiksmīgi aizsākts. Atliek tikai vēl nedaudz papildināt un gaidīt ziemu, lai to liktu lietā! 

Man ļoti patīk vērot kā Olivers iesaistās šādās aktivitātes un var redzēt, ka viņš ar lielu interesi izbauda, šos, mūsu kopīgos pasākumus. Gluži tāpat kā es!