Līdz ar Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanu situācija hipotekārās kreditēšanas jomā ir mainījusies, un jaunajos apstākļos vajadzība pēc valsts atbalsta mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem pieaugs, vērtē «Latvijas attīstības finanšu institūcijas «Altum«» eksperti.

Tāpēc, visticamāk, politikas veidotājiem vēlreiz būs jāatgriežas pie mājokļu galvojumu programmas, lai to pielāgotu jaunajai situācijai, atzina «Altum» sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Valdība šovasar atbalstīja valsts galvojuma programmu, lai atvieglotu ģimenēm ar bērniem iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tomēr šodien Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja Saeimas septembrī pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz no nākamā gada izsniedzamajiem kredītiem Latvijā ieviest «nolikto atslēgu» principu.

Šo grozījumu dēļ komercbankas vairs nav ieinteresētas iesaistīties Ekonomikas ministrijas izstrādātajā valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Lielākās Latvijas mājokļa kredītu izsniedzējas «Swedbank» un «SEB banka» jau uzreiz pēc Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas parlamentā apturēja līgumu slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei.

Kā skaidro «Nordea» bankas Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons, likuma grozījumi jeb «nolikto atslēgu» principa ieviešana Maksātnespējas likumā nozīmē, ka būtiski pieaugs kredītrisks no jauna izsniegtiem mājokļa kredītiem.

Šo risku ir iespējams mazināt, samazinot kredīta apjomu, ko mājokļa pircējs var saņemt, iegādājoties īpašumu. Tādējādi mājokļu pircējiem būs nepieciešams ieguldīt vairāk personīgo līdzekļu, bet daļa Latvijas iedzīvotāju, kas līdz šim būtu varējuši iegādāties jaunu mājokli, tagad to vairs nevarēs. Lai gan «Nordea» eksperti joprojām uzskata, ka mājokļu atbalsta programma jaunajām ģimenēm ir nepieciešama, lai tās varētu iegādāties pirmo mājokli, Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātā programma nebūs nozīmīga, jo jaunās ģimenes mājokli iegādāties nevarēs.

Latvijas Komercbanku asociācijas preses sekretāre Baiba Melnace sarunā ar aģentūru LETA pauda nožēlu, ka politiķiem nav bijusi izpratne par Maksātnespējas likuma grozījumu un «nolikto atslēgu» principa ieviešanas negatīvo ietekmi uz kredītu izsniegšanu mājokļu iegādei.

Kā ziņots, Valsts prezidenta izsludinātie grozījumi Maksātnespējas likumā paredz no nākamā gada izsniedzamajiem kredītiem Latvijā ieviest «nolikto atslēgu» principu, būtiski saīsina fizisko personu saistību dzēšanas termiņus maksātnespējas procesā. «Nolikto atslēgu» princips būs attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.

Latvijas Komercbanku asociācija iepriekš aicināja Valsts prezidentu neizsludināt Maksātnespējas likuma grozījumus un atdot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Asociācija argumentēja, ka «nolikto atslēgu» princips kreditēšanā būtiski apgrūtinās hipotekāro aizdevumu izsniegšanu, bremzējot tautsaimniecības attīstību un ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanu.

Asociācija brīdināja, ka grozījumi Maksātnespējas likumā, būtiski atvieglojot fizisko personu maksātnespēju, padarīs nepieejamus hipotekāros aizdevumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, ģimenēm nebūs iespējams uzlabot savus mājokļa apstākļus - lai segtu likuma radītos riskus, bankām būs jāapsver iespēja palielināt kredīta pirmo iemaksu pat virs 40%, un var pieaugt arī aizdevuma procentu likme.

Prezidents tomēr izsludina grozījumus Maksātnespējas likumā

Neraugoties uz banku iebildumiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr izsludinājis Saeimas 25.septembra sēdē apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas cita starpā paredz ieviest arī tā dēcēto nolikto atslēgu principu, informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Šāds lēmums esot pieņemts, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums - trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.

Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Bērziņš ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai.

Bērziņš atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem.

«Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei,» pauž Bērziņš.
Prezidents atsaucas uz Latvijas Banku, kura uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši patlaban Eiropas Centrālā Banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem.

«Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu,» piebilst Bērziņš.

Tāpat Bērziņš vēstulē min pieredzi atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa, bet arī paaugstinās hipotekāra kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.

LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vienošanos no Maksātnespējas likuma grozījumu priekšlikumiem izslēgt šādu projektu, iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums, Saeima 25.septembrī šos grozījumus tomēr apstiprināja.

Saeima atbalstīja ierosinājumu ieviest nolikto atslēgu principu, kas gan būs attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.

Reaģējot uz pieņemtajiem likuma grozījumiem, lielākā Latvijas mājokļa kredītu izsniedzēja «Swedbank» apturējusi līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei. Komercbanka uzskata, ka pieņemtie grozījumi būtiski samazinās ģimeņu iespējas iegādāties jaunu mājokli.

Oktobra sākumā Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nosūtīja vēstuli Bērziņam, aicinot neizsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, uzsverot, ka «nolikto atslēgu princips» būtiski apgrūtinās kredītu pieejamību, īpaši jaunajām ģimenēm, jo augstāka riska dēļ bankām nāksies palielināt obligātās pirmās iemaksas. Turklāt šāds princips ir pretrunā ar citām Latvijas likumu normām.

LKA uzskata, ka šādu grozījumu dēļ kopumā cietīs Latvijas biznesa vides vērtējums, investīciju piesaiste un ekonomiskā attīstība.

LETA

Foto: Edijs Pālens / LETA