Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Podiņmācība mūsmajās aizsakās 2015.gada aprīlī, kad puika bija 1.9 gadu vecs. Pats pirmais podiņš mums bija iegadats klasiskais ar pīliti, bet sapratam ka puikam tas ir pa mazu un ari neērts, tad iegadajamies Chicco podiņu, veikalā Chicco! Tas bija manami lielaks un ari izturigaks, nelodzijas un puika pat grozoties uz podiņa nevareja nokrist, ka ari patika izveidotais dizains, it ka nekas īpašs, bet pateicoties priekšā paaugstinatai maliņai, vienmem viss nonāca podiņā nevis uz gridas!
Ar podiņu nolemu mazo iepazīstinat galvena iemesla deļ, ka tuvojās vasara un ļoti negribejas puikam sutinat dibenu! Kā arī mana apņēmība bija par labu darziņam, jo rudeni uzsaka darziņa gaitas, un jau kops mazais piedzima, zinaju ka uz darzinu laidisu jau bez pamperiem Diezgan daudz laika pavadijam ārā, parkos un ar pamperiem likas pa grutu, jo tomer vieglak ir bernu pievest pie krumiņa neka mainit pamperu tada vieta, kaut gan Huggies Pants biksites tiešam ir ērti nomainit, bet tomer bija laiks atteikties no pamperbikšelem! Pati jutos parliecinata ka mums podiņmaciba aizies atri un ta arī bija!
Manuprat galvena priekšrociba podiņmacības apguvei vasarā ir tieši tas, ka bernu nav biezi jaģērbj, esot āra jebkurā brīdī var atri novilkt biksītes un izdarīt savus darbiņus, kā arī mājās slapjās biksītes nav problema. Ziemā tas tomer ir grutāk, biezie kombinzoni un aukstais laiks ārā, mājā arī parasti ir vesi un puika parasti staigaja zeķubiksēs, kas tomēr ir ari laiciņš, kamer bērns saprot ka grib čurat, bet kamēr aiziet līdz podiņam un novelk drebes, tikmer jau viss izdarīts biksitēs!
Kā jau visiem bija arī mazās neveiksmites, atrodot kartejo slapjo pelķīti uz grīdas, bet neuzskatu to par neveiksmi, jo tas viss pieder pie lietas! Protams bija ta ka pievedu pie peļķites un stastiju ka podina jačura un pamazam tas viss aizgaja! Puika diezgan atri saprata kas darāms podiņa un īpašas grutības nesagadāja, protams katru reizi bija prieks ka izdevās podiņā visu izdarīt un tad arī slaveju un atri vien puika skrēja pie mammas radot ka grib uz podiņa, tas bija vislielakais prieks, ka puika jau apzinati zinaja un laicigi reaģēja.
Pa cik podiņmācība mums aizgaja atri tad apmeram uz 1.10 vecumu puika jau stabili nečuraja biksītes, vareja visu dienu dzīvoties bez pamperbiksitem, kā ari pastaigas un rotaļas parka iztikam bez! Drošibai vienmer bija lidzi vēl drebes un ari ka minimums viens pampers, bet iztikam bez ta! Tad nu dienas pagaja sausas, bet uz nakts miedziņu gan vilkam, jo tomer viss nak ar laiku!
Mēģinaju naktis likt mitrumizturigo paladziņu, bet puikam loti nepatika un visu nospardija nost, pat zem palaga nevareju isti uzlikt!
Viedokļi atšķiras, bet galvenais jautajums, līdz kādam vecumam ir pieļaujams un uzskatams ka berns var slapinat gultā!
Šobrid ģimene aug mazais bralis nepilnus 8 menesus vecs un laiks rādīs kā ies ar podiņmācību mazajam brālim, jo ne vienmer viena lieta palidz visiem! Es uzskatu ka podiņmācībā galvenais ir but pacietīgiem un parāk neuzbāzties, ja berns atsakas no podiņa nespiezat, jo tada veida Jūs atbaidīsiet bernu no poda un pec tam bus gruti atkal pieradinat! Neperciet parak dargus podiņus, ar muziku vai kādam mantam, jo daudz dzirdets ka vairakus berninus tieši ta mūzika nobaida un berns atsakas no podiņmācibas!
Mīļās mammas esat pacietigas un atceraties, katram berniņam savs laiks, ja atsakas no podiņa tagad, pameģiniet pēc mēneša vai diviem un nekad nelamajiet, ja mazajam ir gadijusies kada peļķite vai slapja gulta!
Šobrid puikam ir 3gadi un ari nakts gulešanas ir sausas un bez raizem. Īsti nekad nesanak laimet šādos konkursos, bet šoreiz ļoti ceram vinnet ko noderigu mazajam brālītim, lai ari viņam uzsakot podiņmācību viss ietu tik raiti ka lielajam bralim!