02.10 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
foto: pexels.com
Susuram ir 10 mēneši. Mēs ar vīru 10 mēnešus esam runājuši par to, ka būsim/esam tie vecāki, kam ir veselīgs, stiprs mazais. Kas jau no dzimšanas radina bērnu pie dažādām temperatūrām, kas netuntulē, jo mazais daudz labāk panes aukstumu, ne sakaršanu (uj, ja ir karsti, to zinās visi, VISI). Arī rudenī un ziemā ejam ārā katru dienu, jo nav sliktu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs Un mazais neslimoja. It nemaz. Bet kaut kas komplektā "operācija + baseins + ziema + pareizais apģērbs braukšanai mašīnā un 2min no mašīnas līdz baseinam" nav bijis pareizi. Jo kopš ceturtdienas mazais klepo. Un kaut kad nogalē pievienojās iesnas. Ai, mammas, cik tas ir traki, ja ir iesnas. Zinu no sevis, jo man personīgi nav sliktākas dienas par to, kad man ir iesnas. Bet mazajam... Deguntiņš ciet, paēst nevar, knupis nenomierina, jo paelpot nevar. Ja viss slikti izraisa raudāšanu, iesnas ir vēl trakākas un viss ir vēl sliktāk. Jūras ūdens degunā arī provocē raudāšanu. Pagulēt ir grūti, jo klepus. Esam atgriezušies pie pupošanas pa dienu, jo vismaz tad mazais ir mierīgāks un varbūt drusku laimīgāks.
Vispār mums ir malacis-stiprinieks. Īsts vīrs aug. Kamēr neklepo un puņķis netek līdz zemei - spēlējas, priecājas, rāpo pakaļ kaķiem. Viss ir labi. Tad nu dodu klepus sīrupiņu, savu pienu ar cerību, ka tur arī kaut kas labs vēl ir. Un gaidu. Un turos pie domas, ka iesnām jāpāriet "nedēļas laikā, ja ārstētas, vai 7 dienu laikā, ja vienkārši ļauj iztecēt". :D
laachukinsh
lauvinja
mamma88