Pati, pati, pati!

Pati, pati, pati! Tagad, kad nosvinēta 2.dzimšanas diena, tas kļuvis divtik izteikti, un aug augumā ar katru dienu.

Palīdzēt apģērbties Fejiņai nedrīkst, jo visu pati, pati! Jā palīdzēsiet, būs liels kliedziens, tāpēc stāvu maliņā un ļauju viņai rīkoties pašai. Tāpēc ierasto ģērbšanās laiku es reizinu vismaz ar divi, lai tad, ja pēc ilgākas cīņas ar kādu nepaklausīgu apģērba gabalu, ir ciesta sakāve, varētu veikli doties talkā. Tas pats attiecas arī uz iešanu uz podu - pati, visu pati! Gan bikses novilks un uzvilks, gan dupsi noslaucīs. Tajos brīžos es izslejos kā lepna briežu mamma - jā, mans divgadnieks var pats!

Un tikai pati, pati Fejiņa tagad kāps pa kāpnēm dārziņā. No rītiem, kad laiks ir sarēķināts līdz sekunžu simtdaļām, man nākas sakopot visu savu pacietību, lai Fejiņu nepaķertu padusē, un veikli viņu neuznestu pa kāpnēm. Nē, to darīt nedrīkst, jo būs tik skaļš kliedziens, ka dārziņam nocelsies jumts.

Man vairs nav palicis atmiņā, kāds bija divgadnieka vecuma posms vecākajam bērnam. Taču tik izteiktus un konkrētus - pats, pats, es neatceros gan. Lai gan, šķiet, dēls visu patstāvīgi sāka darīt ātrāk, un pavisam noteikti viņš bija daudz klusāks un mierīgāks.

Cik noprotu un secinu, un kā mani brīdināja arī ārste, tas ir ļoti izteikti, ka nākamais bērns ir skaļāks, aktīvāks, uzstājīgāks, jo savādāk nevar būt - viņš ir otrais, trešais, ceturtais… un, lai nepazustu uz pārējo fona, viņam taču jāizceļas. Fejiņa par balss trūkumu nevar sūdzēties. Viņa vēl aizvien ir ļoti skaļa un, tiklīdz kaut kas nebūs pa prātam, pilnā balsī signalizēs.

Viņai ir arī kāda ļoti izteikta īpašība - pieprasīšana. Viņa pieprasa, lai visa uzmanība tiktu koncentrēta tikai viņai, viņa uzstāj, ka, tiklīdz kaut ko paprasa, tas viņai arī ir jāiegūst. Tiesa, līdz šim ir izpalikusi vārtīšanās pa veikala grīdu vai uz ielas, jo vismaz veikalos nekliedz, ka vajag kaut ko nopirkt. Taču mājās gan - ja neiesi viņai līdzi, kad viņa to paprasa, būs nenormāla kliegšana, kniebšana un sišana. Tā teikt, šajā vecumā ir OK, ja bērns ir pieprasošs, taču visam ir savas robežas, un Fejiņai tās sniedzas pāri sarkanajai līnijai. Ko mēs darām? Pagaidām ņemam talkā Baha ziedus. Informēšu, vai no tiem būs kāda jēga. Tāpat arī esam sākuši apmeklēt homeopātu, taču tas jau ir cits stāsts.