Padomi, kas palīdzēs bērnam atgriezties skolas ritmā

Padomi, kas palīdzēs bērnam atgriezties skolas ritmā

27. Aug 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Tuvojoties 1. septembrim, bērnu izjūtas ir dažādas: vieni skolas laiku nevar vien sagaidīt, bet citiem skolas tuvošanās līdzinās zobu sāpēm. Lai jaunā mācību gada sākums būtu pēc iespējas veiksmīgāks, svarīgi tam sagatavoties gan fiziski, gan emocionāli, saka Rimi Bērniem eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine.

“Pēc trīs mēnešu garā vasaras brīvlaika atsākt skolas gaitas bērniem var būt emocionāli sarežģīti, jo nepieciešams adaptēties jaunā vidē. Katras pārmaiņas prasa pielāgošanos, un tas, cik ātri bērnam izdosies, atkarīgs no temperamenta, rakstura iezīmēm un veida, kā bērns vispār pārdzīvo nepatīkamus notikumus. Grūtāk adaptēšanās jaunajā vidē notiks tiem, kuriem ļoti patika brīvlaika režīms, bet viss, kas saistās ar skolu – it nemaz,” atklāj Laura Valaine.

Lai adaptācija notiktu pēc iespējas veiksmīgāk, nevar rūpēties par uz emocionālajiem faktoriem. Ir jāņem vērā viss biopsihosociālais modelis. Tas nozīmē, ka būtiski, lai tiktu nodrošinātas gan fiziskās, gan sociālās un emocionālās vajadzības.

Vēlams visu sarūpēt laikus

Lai palīdzētu bērnam skolā justies droši, vecākiem jau pirms mācību gada sākuma vajadzētu parūpēties par fiziskām lietām: sagādāt un sagatavot visu nepieciešamo apģērbu un skolas mantas, tajā skaitā somu, kancelejas preces, sporta tērpu. “Bērniem bieži vien ir kauns, ja vecāku neizdarības dēļ viņiem kaut kas nav sagatavots,” mudina aizdomāties Laura Valaine.

Ja kādu no skolai nepieciešamajām lietām nav iespējams sarūpēt finansiālu iemeslu dēļ, mammai vai tētim to vajadzētu mierīgi paskaidrot. Nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu norāt, sakot: “Priecājies par to, kas tev ir! Ziemā būs lieli rēķini. Ko tad tu gribēsi – siltumu vai penāli?” Tā vietā var kopā izlemt, kas ir būtiskākais, ko iegādāties jau augustā, bet kuru lietu iegādi vēl uz kādu laiku var atlikt.

Svarīgi!

Aptuveni nedēļu pirms Zinību dienas vajadzētu atgriezties pie normāla miega režīma, kas brīvlaikā bērniem mēdz būt ļoti neregulārs vai novirzījies no normas, ejot gulēt vēlu naktī un mostoties pusdienlaikā. Ja miegam tiks atvēlēts pietiekami daudz stundu, tas palīdzēs normalizēt hormonālos procesus.

Nepieciešams pārrunāt mērķus

Drošības izjūtu veicinās arī tas, ka bērns zinās, kas un kā skolā notiks. Var pārrunāt, kādi jauni mācību priekšmeti šajā gadā gaidāmi, kādus pulciņus varētu apmeklēt. Tāpat der kopā atcerēties, kādi bija izaicinājumi iepriekšējā mācību gadā, un vienoties, kā ar tiem tikt galā turpmāk, uzstādīt reāli sasniedzamus mērķus. Vēl vecāki var ieteikt, kur bērnam vērsties gadījumā, ja skolā rodas mācību vai emocionālas grūtības.

Lai mazliet stimulētu bērna vēlmi mācīties, ģimene var izstrādāt apbalvojumu sistēmu, piemēram, kopīgu kino apmeklējumu, došanos uz atrakciju parku vai pusdienām restorānā. “Bieži vecāki par to atceras tikai īsi pirms mācību gada beigām, bet tad jau ir mazliet par vēlu,” uzskata Laura Valaine. Jo mazāks bērns, jo biežāk apgalvojumu nepieciešams saņemt. Regularitāte varētu būt, piemēram, ik pēc vienas vai divām nedēļām. Tomēr Rimi Bērniem eksperte uzskata, ka par labām sekmēm bērnu nevajag atalgot finansiāli. Mācības ir viņa pienākums, tāpat kā pieaugušajiem mājas tīrīšana un veļas mazgāšana. 

Kāpēc bērns pēkšņi kļuvis dusmīgs?

Vēlmi atgriezties skolas vidē būtiski ietekmē arī sociālie faktori:

  1. vai ģimenē 1. septembris ir svētki, atzīmējams notikums, vai arī vecāki to neuztver kā kaut ko īpašu;
  2. vai vasaras brīvlaikā ir mainījies draugu loks, ar kuriem, sākoties mācībām, būs jāzaudē kontakts;
  3. nevēlēšanās satikt skolā nepatīkamus cilvēkus – kādu pedagogu vai skolēnu, ar kuru, piemēram, ir konflikts.

Bērni, kuriem ir sociālā trauksme, brīvlaika beigās var kļūt neapmierinātāki ar dzīvi, biežāk konfliktē, dusmojas vai noslēdzas. Novērojot šādas situācijas, vecākiem ieteicams noskaidrot cēloņus. “Bērna emocionālos iemeslus nevajadzētu noniecināt, bet kopā meklēt veidu, kā tos izturēt vai mainīt,” iesaka Rimi Bērniem eksperte.

Ja iemesls ir kāds skolotājs vai skolēns

Ja iemesls ir tas, ka bērns skolā nevēlas atgriezties kāda skolotāja vai skolēna dēļ, vecākam vajadzētu saprast, vai tas ir maināms faktors. Piemēram, ja skolotājs izturas noniecinoši vai kāds skolasbiedrs nodarbojas ar mobingu, par to vajadzētu runāt ar klases audzinātāju vai skolas direktoru. 

Meklēt problēmas risinājumu šajā gadījumā būs iedarbīgāk, nekā bēgt no tās, mainot skolu. Tas negarantē, ka nākamajā mācību iestādē atkal nenāks saskarties ar kādu nepatīkamu cilvēku. “Skola nav tikai vieta, kur apgūt akadēmiskas zināšanas. Bērnam ir arī jāgūst dažādas pieredzes un jāiemācās šādās situācijās tikt galā,” norāda Laura Valaine. 

Der zināt

Ja pirmklasnieks, aizejot uz skolu, ilgi raud, slēpjas, nerunā, sāk grauzt nagus, plēš matus, tas liecina par šķiršanās trauksmi. Tas varētu būt iemesls vērsties pie psihoterapeita.

Foto: pexels.com