Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Ja līdz gada vecumam māmiņām ir daudz jautājumu par un ap bērnu fizisko attīstību,tad pēc gadiņa mammām sakrājušies vairāk psiholoģiska rakstura jautājumi.
Studijas eksperte piecu bērnu māmiņa, psiholoģe, krūtsēdināšanas speciāliste
Diāna Zande
Uzzināsim visu par bērniņa psiholoģisko audzināšanu un:
- par bērna runas attīstību pēc gada vecuma, kā arī par to, kas to sekmē, to, kā vecākiem nevajadzētu sarunāties ar bērnu
- par bērna uztveres īpatnībām, domāšanas attīstību
- par bērna attīstības posmiem
- par to, kā saprast, ka bērna attīstība jāsekmē?
- par to, kas ir piesaiste un kāpēc tā ir tik svarīga?
- par to, kas ir bērna temperaments, un kurā brīdī tas parādās un kā vecāki var atpazīt bērna temperamentu
- par to, kā atradināt mazuli no krūts, no māneklīša
- un arī par to - kā vecāki jūtas ar mazu bērnu
Videosarunu vada Kristīne Virsnīte
PSIHOLOĢISKĀS AUDZINĀŠANAS SKOLA KOPĀ AR PSIHOLOĢI DIĀNU ZANDI
Pieslēdzamies, iekārtojamies ērtāk un tūlīt sākam!
Diāna Zande tiešām par šīm tēmām varētu runāt vēl un vēl un solās būt interesanta!
Kā rīkoties vecākiem, ja pašiem grūti pieņemt un ikdienā sadzīvot ar bērna temperamentu? Vai šāds vecāku iekšējais konflikts (mīlu savu bērnu, taču nevaru pārdzīvot, ka viņš dara tā un šitā), var radīt bērnam tik lielu spriedzi, ka bērns, pat negribēdams, sistemātiski pārkāpj vecāku noteiktās robežas. Vai psihologa kompetencē ir iemācīt vecākiem, kā komunicēt ar bērnu? Vai varbūt vecākiem vienkārši jāiemācās ļaut bērnam augt, pat tad, ja bērns atkal un atkal pārkāpj jau zināmas robežas (piemēram, nažus nedrīkst mētāt, durvis nedrīkst sist ar spēku, pieaugušos nedrīkst apsaukāt, ja ir dusmas, ka kaut ko neatļauj darīt, u.c. it kā sadzīviski jautājumi).
Kādām pazīmēm vecākiem būtu jāpievērš uzmanība, lai nojaustu, ka bērns 4 gadu vecumā nav hiperaktīvs (runa ir par UDHS), bet vienkārši ar tādu temperamentu, kur kustības ir prioritāras, bet rotaļas, kur nepieciešama pacietība un ilga uzmanības koncentrēšana, nesaista, resp., kas ir tas būtiskais, kas atšķiras UDHS un temperamentam.
Vai ir jāsatraucas, ka bērns spēj koncentrēties mierīgām rotaļām tikai pēc 3 un vairāk stundu intensīvas fiziskās aktivitātes. Vai ir kāds vecums, kad bērnam var vairs nevajadzēt kārtīgi fiziski "izlādēties", lai koncentrētos darbībām bez kustībām.
Vai ir pareizi šādu kustības mīlošu bērnu speciāli nodarbināt sporta pulciņos, vai arī labāk izvēlēties tādus, kur gaisotne ir vairāk radoša un mierīga?
Man arī ir jautājums, kurš ir ļoti aktuāls - mūsu mazajam ir 7,5 mēneši. Jau kādus 3 mēnešus mazais pa nakti ceļas ik pa stundai, maximums 1.5h. Un iemieg pēc tam tikai pie krūts. Lieki teikt, ka paši esam pārguruši, bet arī mazais līdz ar to ir saguris un pa dienu guļ 3-5 reizes. Pa dienu viņš guļ labāk kā pa nakti. Baroju ar krūti un no sešiem mēnešiem dodu arī papildēdienu (auglīšus, ķirbīti, utt). Vai varētu būt, ka mazais "noķer" stresu no kaut kurienes?? It kā ar vīru nestrīdamies. Lai arī ir ļoti grūts posms, bet mums pašiem šķiet, ka diezgan veiksmīgi tiekam ar to galā. Dienas laikā mazais ir smaidīgs, omulīgs. Satiekot draugus visi saka, ka nekad nav redzējuši tik mierīgu un omulīgu bērnu. Bet naktis ir šausmas. Es vienkārši domāju vai tam varētu būt kādi psiholoģiski iemesli. Mūsu daktere vien teica, ka tas tāpēc, ka mazajam nāk zobi. Bet nevar jau visu uz zobiem novelt. Vai varbūt var? Nezinu.. gribētos dzirdēt kāda speciālista viedokli! Paldies!
Man arī ir jautājums, kurš ir ļoti aktuāls - mūsu mazajam ir 7,5 mēneši. Jau kādus 3 mēnešus mazais pa nakti ceļas ik pa stundai, maximums 1.5h. Un iemieg pēc tam tikai pie krūts. Lieki teikt, ka paši esam pārguruši, bet arī mazais līdz ar to ir saguris un pa dienu guļ 3-5 reizes. Pa dienu viņš guļ labāk kā pa nakti. Baroju ar krūti un no sešiem mēnešiem dodu arī papildēdienu (auglīšus, ķirbīti, utt). Vai varētu būt, ka mazais "noķer" stresu no kaut kurienes?? It kā ar vīru nestrīdamies. Lai arī ir ļoti grūts posms, bet mums pašiem šķiet, ka diezgan veiksmīgi tiekam ar to galā. Dienas laikā mazais ir smaidīgs, omulīgs. Satiekot draugus visi saka, ka nekad nav redzējuši tik mierīgu un omulīgu bērnu. Bet naktis ir šausmas. Es vienkārši domāju vai tam varētu būt kādi psiholoģiski iemesli. Mūsu daktere vien teica, ka tas tāpēc, ka mazajam nāk zobi. Bet nevar jau visu uz zobiem novelt. Vai varbūt var? Nezinu.. gribētos dzirdēt kāda speciālista viedokli! Paldies!
Es gribu jautāt,ko sapņo mazs bērns tas ir domāts pa gada vecu bērnu?
Vai 11 mēnešu veca bērna sapņi atšķirās no tā ko sapņo gadu veci bērns?