Nost ar histēriju un dusmām. Mācām mazulim paškontroli!

Nost ar histēriju un dusmām. Mācām mazulim paškontroli!

21. Sep 2018, 01:16 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kad Tavs mazais, mīļais mazulis, gaišā dienas laikam nokrīt gar zemi lielveikalā un sāk kliegt vai ko līdzīgu pastrādā kādā ģimenes kopā sanākšanas pēcpusdienā, bieži vien piezogas neliels izmisums un dusmas, jo skaidri taču apzināties, ka šādas lietas bērnam neesat mācījuši.

Iespējams pie vainas ir kas cits. Jūsu bērnu spēja sevi kontrolēt. Vecāki var palīdzēt bērnam apgūt paškontroli un iemācīt rīkoties vai saprast savas sajūtas, šāda “lūzuma” gadījumā.

Paškontrole ir viena no svarīgākajām lietām, jeb prasmēm, ko vecāki var iedot saviem bērniem, jo šīs prasmes, jau pieaugušo dzīvē, ir ārkārtīgi vērtīgas.

Apgūstot paškontroles pamatus, bērns iemācās pieņemt atbilstošus lēmumus un reaģēt uz dažādām situācijām, kas dod pozitīvu, ne negatīvu rezultātu.

Piemēram: Ja ir laiks vakariņām un pirms paēšanas, saldumus ēst nedrīkst, Jūsu bērns var būt dusmīgs, raudāt un kliegt, cerībā, ka Jūs piekāpsieties. Bet, ja bērns izprot paškontroles pamatprincipus un iepazīst savu temperamentu, bērns apzināsies, ka kliegšana un raudāšana nav to vērta un saldumi tiks iedoti, ir tikai nedaudz jāpaciešas.

Kā tad to realizēt dzīvē?

 

Līdz 2 gadu vecumam

Bērni līdz 2 gadu vecumam bieži vien nespēj tikt galā ar savām emocijām, tajos mirkļos, kad vēlas kaut ko darīt, bet viņu spējas vēl nav pietiekošas un atbilstošas iecerētajam. Tātad – liela atšķirība starp lietām ko gribas un lietām, ko patiesībā var izdarīt. Šādos mirklis, vecāku uzdevums ir noreaģēt atbilstoši situācijai, mēģinot mazuļa domas novērst uz kādu citu darbību, rotaļlietu vai aktivitāti.

Vēl, Jūs varat palīdzēt bērnam saprast, ka uznākošo dusmu gadījumā, bērns sev var palīdzēt nomierināties, “izceļot” ārā no esošās situācijas ar, piemēram 1 līdz 2 minūšu pabūšanu pašam ar sevi un savām domām.

Praktiski – redzot, ka bērns sāk kreņķēties vai, ja sajūtat -  īsi pirms tam, “izceliet” viņu no esošās pozīcijas, nolieciet neitrālā vietā, piemēram, ja lielais kreņķis sākas istabā pie rotaļlietām, nolieciet viņu apsēsties pie galda citā istabā. Parādiet, ka šāda “pauzes” uzlikšana, ir veids kā tikt galā ar savām emocijām.

No 3 līdz 5 gadiem

Tāpat kā ar divgadnieku, pārtaukumi un “pauzes” ko izveidojam, arī šajā vecumā ļoti bieži palīdz pārvarēt mirkļus, kuros uznāk histērija vai lielais kreņķis. Vienīgā atšķirība starp pašiem mazākajiem ir tāda, ka trīsgadniekam, šī “izcelšana” no esošās situācijas, nebūtu jāierobežo laikā.

Jūs varat to savu dusmīgo, kliedzošo un raudošo mazuli, nolikt apsēsties un ar viņu runājot, skaidrot, ka turpināt spēlēties vai darboties (atkarīgs no tā, ko mazais līdz tam darīja) varēs tad, kad pasēdēs un nomierināsies. Pārlieciniet, ka dosiet viņam tik daudz laika, cik būs nepieciešams.

SVARĪGI! Neatstājiet viņu vienu un nelieciet noprast, ka tas ir kāds sods. Bērnam ir jāsaprot, ka šajās sajūtās esat kopā ar viņu un pie mazākas izdevības, kad jūtiet, ka bērns sāk nomierināties, iedrošiniet viņu un paslavējiet, sakot: “Cik ļoti esmu priecīga, ka Tu paliec mierīgs”, vai “Tev ļoti labi padodas. Redz kā Tu vari pats sevi nomierināt un tikt galā ar satraukumu”.

Pazaudēta kontrole?

Lai cik grūti šādās situācijās ir sevi atturēt no dusmu izgāšanas uz bērnu, kurš, iespējams krīt histērijā, jo veikalā nenopērkat kārotu vai ir pazaudēta rotaļlieta, kuru viņš pats nevar un negrib meklēt, ir svarīgi tas, KĀ jūs disciplinējat savus bērnus.

Tad, kad bērns ir kritis histērijā – palieciet mierīgi un nosvērti, jo dusmas situāciju padarīs tikai sliktāku. Būtiski, lai šajā mirklī pastāstiet bērnam, ka katrai rīcībai ir sekas. Un ne jau Jūsu dusmas vai sods. Bērnam jāsaprot, ka viņa rīcība jau ir sekas tam, ka viņš īsti līdz galam nav izpratis to, ka šajā reizē pie konfektēm veikalā nevarēs tikt.

Tātad – ar savu rīcību, mierīgo nostāju un pacietību, Jūs parādāt, ka dusmas nav pieņemamas un efektīvas!

Šajā gadījumā ir svarīgi, lai šādās situācijās, kad tādas izveidojas, Jūs nepiekāptos. Jo, ja vienu reizi piekāpsieties, tad nākamajā reizē bērns atkal ies tik tālu, cik vajadzēs un ar katru reizi, pieliks vēl nedaudz klāt.. Tā teikt – kāps pāri Jūsu pašu uzliktajām un pārkāptajām robežām!

Vēl, laba iespēja kā bērnam parādīt paškontroles iemaņas, izmantot savas ikdienas situācijas kā labu piemēru.

Pieņemsim, ka esat pazaudējis mašīnas atslēgas vai TV pulti. Tā vietā, lai skraidītu pa māju, histēriski kliedzot (ko droši vien jau arī nedarāt, vien tā, saprotamāk varam ilustrēt situāciju), pastāstiet bērnam, ka TV pults ir pazudusi, esat nedaudz apjucis, bet zināt, ka uzsākot ekspedīciju “TV pults meklēšana”, Jūs ātri vien to atkal atradīsiet. Ja meklējumi neveiksmīgi, mēģiniet bērnam stāstīt, ka šobrīd svarīgi atcerēties, kur TV pulti pēdējo reizi redzējāt.  Un tā, solo pa solim, mierīgi, bez lieka stresa, parādot bērnam labu piemēru, Jūs palīdzēsiet viņam saprast, ka no situācijām, kurām sākotnēji nav izejas, tādas tomēr ir, ja mēģina tās atrisināt mierīgi un bez asarām un lieliem kreņķiem!

Lai izdodas, mīļās mammas un tēti. Šis nav viegli un reizēm tiešām liksies, ka pacietībai mērs ir pilns, tomēr – ja Jums izdosies atkal un atkal šim tikt pāri, redzēsiet, kā Jūsu bērns iemācīsies sevi savaldīt un radušās dusmas un histērijas pārvarēt!

Lai mierīga ikdiena un daudz pārliecības!

Un atceries - Autiņbiksītes Huggies®-Pants ir kopā ar Tevi no mazuļa dzimšanas līdz pirmajiem solīšiem

Māmiņu klubs, 2018