Ja mazuļa pirmajā dzīves gadā vecāki ļoti rūpīgi seko līdzi gan bērniņa ēdināšanai, gan ikdienas ritmam, tostarp arī vēdera izejai, tad līdz ar brīdi, kad mazais sāk iet ar savām kājām, viņš aizvien vairāk attālinās no mammas, kļūst patstāvīgāks, un arī mainās ikdienas ritms.
Kā skaidro ārste Irēna Putniņa, bieži vien pēc gada vecuma sasniegšanas parādās vairāk aprūpētāju, piemēram, pievienojas auklīte vai arī bērnudārza audzinātāja, un informācijas apritē par bērna ikdienas ritmu parādās problēmas. Tas līdzi nes risku, ka vecāki var palaist garām daudz svarīgas informācijas gan saistībā ar bērna uzturu, gan arī attīstību. Jo sevišķi izteikti tas ir brīdī, kad bērns apguvis podiņmācību, par ko ģimenē visi ir priecīgi, aizmirstot turpmāk sekot līdzi bērna vēdera izejai.
Irēna Putniņa norāda, ka situācijās, kad iešana uz poda, lai regulāri nokārtotu savas dabiskās vajadzības, nav izveidojusies par rituālu, tas bērna veselībai var radīt negatīvas sekas arī turpmākajā dzīvē.
Lai no tā izvairītos, ārste iesaka ieviest kādu pavisam vienkāršu ieradumu – mājās pie ledusskapja piestiprināt lapiņu, kurā tiek atzīmēta informācija par bērna vēdera izejas biežumu. “Vislabāk, ja vēdera izeja ir reizi dienā un konkrētā laikā, kad nav jāsteidzas un tas var notikt bez stresa,” skaidro ārste. Tajā pašā laikā ārste atgādina, ka bērnus nevajadzētu salīdzināt, jo katrs ir unikāls, un tas saistāms arī ar podiņmācības apgūšanu un vēdera izejas biežumu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi sekot līdzi režīmam, tam, vai tajā nav radušās nobīdes, lai vajadzības gadījumā reaģētu, jo ikdienu veido dažādi nemanāmi sīkumi, kuriem bieži vien nepievēršam vajadzīgo uzmanību.
Vēdera izeja cieši saistīta ar bērna uzturu
Vēdera izeja un uzturs ir divas ļoti saistītas lietas, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot veselīga uztura pamatprincipus. “Veselīgas dzīves pradumi veidojas bērnībā, tāpēc ģimenei būtu jāgatavo ēdiens, kas ir piemērots arī bērnam. Tas nedrīkst būt pārcepts, pārsālīts, ar pārlieku lielu garšvielu daudzumu,” atgādina ārste.
Bērnam ikdienā jānodrošina četras ēdienreizes, kā arī nelielas veselīgas uzkodas starp tām. Irēna Putniņa gan vērš uzmanību uz to, ka nereti, tieši dēļ tā, ka pēc gada vecuma bērnam parādās vairāki aprūpētāji, vecākiem iztrūks informācijas par to, ko bērns dienas laikā ēdis. Tā rezultātā bieži vien bērns saņem pārāk daudz uzkodas, bet lielajā ēdienreizē viņam nav izsalkuma, tāpēc arī tā tiek izlaista. “Pieaugušajiem vienam ar otru ir jākomunicē, lai nodotu informāciju par to, ko bērns dienas laikā ir apēdis, noteikti pieminot arī uzkodas,” teic ārste, sakot, ka bērnam pirms lielās ēdienreizes vajadzētu būt nedaudz izsalkušam, tāpēc uzkodu apjomam un biežumam jābūt saprātīgam.
Gadījumā, ja vecāki novēro, ka bērns atsakās ēst, ārste iesaka izvērtēt arī laiku, kas pavadīts ar bērnu: “No gada līdz trīs gadu vecumam neēšana bieži vien saistīta ar stresu un uzmanības trūkumu. Izjūtot uzmanības trūkumu, bērns nereti izlemj neēst, jo apzinās, ka tad mamma viņam pievērsīs vairāk uzmanības.” Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar bērnu, lasot grāmatas, dodoties pastaigās, rotaļājoties.
Kādam jābūt bērna uzturam?
Svarīgi atcerēties, ka arī pēc gada sasniegšanas bērns nav mazs pieaugušais, tāpēc viņu nevajadzētu pārbarot. Šī iemesla dēļ ārste iesaka pagatavoto ēdienu likt uz kopgalda, lai katrs pats varētu uzlikt sev vēlamo porcijas daudzumu, savukārt bērnam uz šķīvja sākotnēji uzlikt nelielu porciju, lai vajadzības gadījumā to papildinātu, pretējā gadījumā, uzliekot bērnam lielu porciju ēdiena, viņš no tā nobīsies. Tāpat arī ārste atgādina, ka ēdiens nevar būt ne apbalvojums, ne bieds, tāpēc nav pareiza pieeja, ka bērns no galda drīkst doties projām tikai tad, ja izēdis tukšu šķīvi. “Mazam bērnam jāēd tik daudz, cik viņam gribās,” saka ārste.
Bērna ēdienkartē jābūt iekļautai gaļai, zivij, augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem. Tāpat arī bērnam pietiekamā daudzumā jāuzņem šķidrums un dienā 2 glāzes piena, kas pēc gada vecuma var būt vēl gan māmiņas piens, gan arī speciālais bērniem paredzētais piena dzēriens.
Tieši pietiekamā daudzumā uzņemts šķidrums un šķiedrvielas, ierobežots saldumu patēriņš, bērnam nodrošinās normālu vēdera izeju. Tāpēc situācijā, ja tiek piefiksēts, ka bērnam ir kūtra vēdera izeja, nepieciešams pārliecināties, vai bērns dzer pietiekami daudz ūdens un uzņem šķiedrvielas.