Netraucēta tēva iesaistīšanās bērna aprūpē

Netraucēta tēva iesaistīšanās bērna aprūpē

03. Mar 2015, 00:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pēdējo gadu laikā tēvu loma bērnu audzināšanā arvien palielinās. Dažādi pētījumi gan liecina, ka tēvi vēl joprojām bērna aprūpē iesaistās uz pusi mazāk nekā mātes, bet tomēr tas ir par vienu trešdaļu vairāk nekā pirms 30 gadiem. Tam par iemeslu var būt gan pašu tēvu nevēlēšanās iesaistīties, gan sieviešu liktās „barjeras”. Kāpēc tā notiek?

Sievietes vienlaikus vēlas, lai vīrieši vairāk piedalītos ģimenes dzīvē, iesaistītos bērna audzināšanā, un tajā pašā laikā, varbūt reizēm pat instinktīvi, pozicionē sevi kā vienīgo šajā sfērā patiešām kompetento personu. Tad gadās situācijas, kad tētim nav iespējas pierādīt sevi kā tētim un piedalīties bērna aprūpē, jo mamma tam liek šķēršļus, uzskatot bērnu vienīgi par savu „īpašumu” un ietekmes objektu.

Konsultē psiholoģe Maija Zvilna (RPII "Riekstiņš" un Rīgas vakara ģimnāzija).

Ko nozīmē – bērna aprūpe

Bērna aprūpe ir galvenā vecāku funkcija un to raksturo atbildības uzņemšanās par bērna audzināšanu, apgādību, atbalstu un ārstēšanu. Savukārt ar tēva iesaistīšanos saprot tēva un bērna mijiedarbību, gan fizisku, gan emocionālu pieejamību un atbildību par bērna labklājību un aprūpi. Tēvam jādalās ar savu partneri bērna audzināšanas pienākumos un izklaidē, jāizprot bērns un jāspēj tikt galā ar ikdienas rutīnu, kas saistīta ar bērna aprūpi. Nevar teikt, ka aprūpē un audzina māte, bet tēvs tikai palīdz viņai. 

Kāpēc tēvi neiesaistās aprūpē 

Nesenā pagātnē tēva loma tika saistīta ar ģimenes apgādnieka un disciplinējošas instances lomām. Tēvs bija ģimenes galva, cilvēks, kurš pieņem svarīgos lēmumus, izsaka ieteikumus, vada, bet bērna aprūpe no viņa puses aprobežojās tikai ar materiālo vērtību un vajadzību apmierināšanu. Mūsdienās notikušās pārmaiņas sabiedrības uzskatos tēva lomu arvien vairāk saista arī ar jau maza bērna aprūpi, kopīgu brīvā laika pavadīšanu un iesaistīšanos emocionālā kontaktā ar viņu. Tēva lomai bērna attīstībā un audzināšanā ir tikpat liela nozīme kā mātei. Ne visi tēvi uzreiz spēj pieņemt šīs pārmaiņas.

Vēl viens iemesls – bieži vien sabiedrībā tiek uzskatīts, ka tēvi „nav radīti”, lai aprūpētu bērnus, ka māte zinās labāk kas un kā darāms, jo viņiem ir grūtības nolasīt emocionālos signālus, kurus sūta bērns. Pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka nav bioloģiski pamatotas dzimumatšķirības atsaucībai pret bērnu, tātad nav iemesla domāt, ka tēvi ir mazāk atsaucīgi par mātēm. Protams, ir dažādi tēvi, bet ir skaidrs, ka visu var iemācīties, gan atpazīt bērna sūtītos signālus pēc uzmanības, gan atbilstoši uz šīm vajadzībām reaģēt. Un to visu var iemācīties pavadot ar bērnu vairāk laika un vairāk kontaktējoties ar viņu.

Tēvs var izvēlēties neiesaistīties bērna aprūpē savas dzīves pieredzes dēļ. Viņa vecāku ģimenē tika dalīti sieviešu un vīriešu darbi un pienākumi, kuros bērna aprūpe attiecās galvenokārt uz sievieti un viņš vienkārši nezina, kā tas būtu – citādāk. Arī sabiedrības attieksne bieži vien nav atbalstoša, jo ne katrs darba devējs normāli uztvers faktu, ka slimā bērna kopšanai brīvdienu ņem tēvs, nevis māte.

Tēvs vēlas iesaistīties, bet māte neļauj 

Gadās, ka tēvs labprāt iesaistītos bērna aprūpē un ne tikai tajā, kas ir saistīta ar fizisku bērna aprūpi un ietver galvenokārt primāro vajadzību apmierināšanu (drēbju mazgāšanu, apģērba pirkšanu, barošanu), bet arī tajā, kas no tēva prasa tieši emocionālu iesaistīšanos, kā, piemēram, bērna vešana uz bērnudārzu, rotaļāšanās, buču došana, rotaļlietu pirkšana, bērna turēšana klēpī, sarunāšanās, vešana ekskursijās. Tēvs vēlas redzēt un piedzīvot kā aug un attīstās viņa bērns, taču māte ir tik pārņemta ar savu lomu,  ka tā jau pārvērtusuies par pāraprūpi un tēvs tiek atstumts malā.

Ieteikumi mātēm

Ko darīt, kā savaldīt savu vēlmi visu kontrolēt vai vēl labāk – izdarīt pašai?

  • Uzticies! Tēvs ir spējīgs rūpēties par bērnu arī bez tavas klātbūtnes.
  • Nekontrolē! Tēvs ir saprātīga būtne, nav nepieciešams viņu ik pa brīdim kontrolēt zvanot, vai abi ar bērnu ir atraduši ceļu uz zoodārzu, vai nedod bērnam pārāk aukstu dzērienu utt.
  • Pasaki paldies par paveikto un nepiekasies sīkumiem.
  • Faktors, kas gan veicinās tēva iesaistīšanos bērna aprūpē, gan tev ļaus mierīgu sirdi to uzticēt ir citu tēvu piemērs. Redzot tēvus ar bērniem iepērkoties veikalā, spēlējoties rotaļu laukumos vai atrodoties ārsta uzgaidāmajā telpā, var mazināt gan citu tēvu atturību attiecībā pret iesaistīšanos savu bērnu aprūpē, gan mātes spēju izlaist bērnu no savas pāraprūpes skavām.

 Māmiņu Klubs

20150225110231-92397.jpg