Našķi var būt arī veselīgi

Diez vai izdosies atrast kādu bērnu, kuram nepatīk našķoties. Pats par sevi našķis vai uzkoda nav nekas slikts, ja vien neaizvieto pamatēdienreizi, un ja vien tas izvēlēts gudri. 

Māmiņu Klubs tikās ar sertificētu uztura speciālisti Gitu Ignaci, lai saņemtu atbildes par našķošanos – kuri ir ieteicamie našķi un cik bieži tos drīkst iekļaut uzturā.

Veidojot ikdienas paradumus, ieteicams, lai tie ietvertu trīs galvenās ēdienreizes un divas uzkodas. Ieviešot šādu principu ikdienā jau bērnībā, šādu grafiku varam saglabāt visas dzīves garumā. Ja par galvenajām ēdienreizēm ir skaidrs – tās ir brokastis, pusdienas un vakariņas –, tad svarīgi vienoties par to, kas gan ir uzkoda?

Pasniedz interesantā veidā

Parasti par našķiem, kurus ietilpinām pie uzkodām, pieskaitām čipsus, saldumus, kas šajā gadījumā pieskaitāms pie neveselīgā uztura, taču, patiesībā, uzkodu jeb našķi var pagatavot arī ļoti vērtīgu. “Našķis var būt ļoti vērtīgs un veselīgs, ja tā sastāvā ir rieksti, žāvēti augļi, auzu pārslas. Šādi pagatavotie batoniņi jeb bumbiņas būs ļoti vērtīgs produkts,” uzsver uztura speciāliste Gita Ignace. Viņa atgādina, ka visus našķus var pagatavot arī interesantā veidā, jo bērnam ir ļoti svarīgi, kā ēdiens izskatās. Piemēram, varam sagriezt salmiņos burkānus, kolrābi un gurķi, un pasniegt tos glāzītē ar humusa krēmu. Bērnam šādu ēdienu būs interesanti ēst, un tas viņa veselībai dos arī vērtīgās vielas.

Saldumus nepārvērt par apbalvojumu

Mazulim piedzimstot, viņa pirmais ēdiens ir saldais māmiņas piens, tāpēc ir gaužām loģiski, ka salda garša mums ir labi pazīstama un bieži vien esam lieli kārumnieki, kuriem tīk našķoties. Svarīgi gan šajā jautājumā just balansu un nepacelt našķus uz augstākā pledestāla pakāpiena, sakot bērniem, ka saldumi ir jānopelna, piemēram, izēdot tukšu pusdienu šķīvi, jo tādējādi bērnam radīsies izpratne, ka pusdienas ir kaut kas negaršīgs, bet saldumi – tas gan ir kaut kas ļoti vērtīgs, jo tas jānopelna īpaši. 

Vecāki - paraugs

Bērni vēro vecākus un ņem piemēru no viņiem, tāpēc, ja paši pieaugušie būs sajūsmā par saldumiem un tos labprāt ēdīs lielās devās, arī bērnu zemapziņā nostabilizēsies apziņa, ka tas ir kaut kas ļoti labs, jo tā dara arī mamma un tētis, tātad, man šim piemēram ir jāseko, jo, kā zināms, līdz aptuveni 10 gadu vecumam vecāki saviem bērniem vēl ir ļoti lielas autoritātes.

Uztura speciāliste atgādina, ka tas, kā bērni uztvers našķus, ir atkarīgs tikai no vecākiem. Tāpat arī – ja vecāki būs sajūsmā par veselīgu dzīvesveidu, vingros, dosies pastaigās, sportos kopā ar bērnu, arī viņš būs sajūsmā par veselīgu dzīvesveidu.

Našķošanās jānodala no emocijām

Ļoti svarīgi ir nodarīt ēdienu no emocijām. Tas nozīmē, piemēram, nenašķoties, esot pie telefona vai planšetes. Tā vietā našķi vajag apēst, sēžot pie galda un koncentrējoties. Ja iemācīsim bērnam koncentrēties un našķi izbaudīt, nevis tā ēšanas laikā skraidīt pa istabu, tiks ieslēgti vajadzīgie impulsi un līdz smadzenēm aizies signāli par našķa baudīšanu. Tas nozīmē, ka bērns apēdīs mazāk našķu, nekā tad, ja tajā pašā laikā sēdēs pie TV, vienlaikus ēdot konfektes.

Jāpārvērtē svētku prioritātes

Uztura speciāliste rekomendē pārdomāt svētku laika psiholoģisko aspektu, jo ir ļoti svarīgi neveidot asociācijas, ka svētki – tas ir milzu galds. Tāpēc katrai ģimenei būtu jāpārdomā, kādas ir svētku prioritātes – vai svētkos mammai visu dienu jāpavada virtuvē, gatavojot ēst, vai arī daudz foršāk ir kopīgi uzspēlēt kādu spēli vai arī pavadīt laiku ar ģimeni citās aktivitātēs. 

Tas pats arī attiecas uz ticējumiem par divpadsmit ēdieniem galdā, jo divpadsmit ēdieni uz svētku galda gluži loģiski nozīmē to, ka tie visi būs arī jāpagaršo. Ja pagatavosim tikai trīs ēdienus, tad arī procentuāli daudz mazāk svētku laikā apēdīsim.

Tāpat arī, domājot par svētku galdu, Gita Ignace iesaka nodalīt svētku uzturēšanās zonu no ēšanas zonas, jo, sēžot visu vakaru pie galda, arī daudz vairāk apēdīsim.

WWW.HIPP.LV