25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Ļaut vai neļaut un cik daudz ļaut “skatīties ekrānos” ir katra vecāka brīva izvēle. Var neļaut vispār, var nogrūst atbildību par bērna izklaidi tikai uz ekraniem, bet patiesība visticamāk ir kaut kur pa vidu.
Mums aug divi ziķeri - vienam divi ar pusi gadi un otram - gads un divi mēneši. Nē, viņiem nav savas planšetes vai telefona, jā - mēs ļaujam “draudzēties” ar modernajām tehnoloģijām saprāta robežās, jo būsim reāli - tas ir laiks, kurā mēs dzīvojam un visticamāk,tad kad viņi ies skolā - digitālās tāfeles un citas tehnoloģijas,kas mums šobrīd ir svešas - būs viņu ikdiena.
Mēs nebūt neaiztaujamies ar dažādu ierīču došanu bērniem,bet izmantojam tās savā labā. Lūk,kad un kā ļaujam bērniem “skatīties ekrānos” (jateic,ka vairāk tas attiecas uz vecāko puiku, jo jaunākajam telefons ir tikai kārtējā rotaļlieta ko paspaidit vai iebazt mutē).
Televīzija - darba dienās TV iesledzam 18:00 līdz ar ziņu sākšanos un tas ir ieslēgts teju visu vakaru, taču bērnus pārāk neinteresē. Parasti laika posmā līdz aptuveni astoņiem vakarā tētis uzliek dažas dziesmas YouTube pēc vecākā dēla pieprasījuma (šobrīd topa augšgalā ACDC Thunderstruck, Bermudu divatūris - ballējam neguļam un zaudējam brāli).
TV kā apzinātu izklaidi vecākajam puikam izmantoju dienās,kad viņš ir apslimis un man jānoliek gulēt mazais brālis, tad lielajam tiek multenes.
Telefons. Kā jau minēju mazajam brālim telefons neinteresē, taču lielais brālis pie multenēm telefonā tiek no rītiem,kad ir piecelies pārāk agri un vairāk nav pierunājams iet gulēt,taču vēcāki nudien vēl piecis vai sešos no rīta nav gatavi jaunai dienai. Mēs izvēlamies latviešu “vecās labās” multenītes. Tāpat multenes telefonā ir risinājums,lai pārvarētu bailes no ārstiem. Jāsaka,ka pēdējā laikā tas vaira nav tik aktuāli, taču vēl pus gadu atpakaļ - multenes bija teju vienigais, kas spēja novērst viņa uzmanību no stresa un man ļāva mierīgi uzklausīt,kas ārstam sakāms.
Telefonā izmantojam “face time” funkciju, lai sarunātos ar mīļajiem vecvecākiem vai māsīcu - šis,manuprāt ir foršākais ieguvums no gudrajiem telefoniem, jo puikas, lai gan vecvecākus satiek gana bieži, tomēr ne tik bieži kā gribētos un šī ir fantastiska iespēja un izklaide mazajiem ķipariem.
Viss. Tas arī viss. Tieši tik maz mūsu bērni skatās ekrānos un galvenais, ir nospraustas robežas un nekad nav bijusi situācija, ka vecākais puika lūgtos pēc telefona, piemēram, vakarā - jo viņš zin,ka multenes telefona ir tikai no rīta un viss. Samērīgums un robežas manuprāt ir tas kas mums ir nepieciešams nevis izvairīšanās no tā, kas šajā tehnoloģiju laikā ir pieejams.