Epšteina- Barra vīruss. Mononukleoze - tas var notikt ar katru

Māmiņu Kluba redakcija saņēma kādas māmiņas vēstuli ar lūgumu pastāstīt par to, kā izpaužas tāda slimība kā infekciozā mononukleoze. Tika vaicāts gan par slimību kā tādu, gan par sarežģījumiem, gan par to, kā pasargāt bērnus no šādas saslimšanas. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs rast Slimību kontroles un profilakces centra speciālisti. 

Kas ir unfekciozā mononukleoze?

Infekciozā mononukleoze (vai „dziedzeru drudzis”, Pfeifera slimība, monocitāra angīna, „skūpstu slimība” u.c.) ir akūta, cikliska bērnu un jauniešu infekcijas slimība, ko izraisa Epšteina-Barra vīruss (EBV). EBV pieder pie herpes vīrusu dzimtas.

Herpes vīruss ir diezgan izplatīts pieaugušo vidū, un ar to sirguši aptuveni 95% pieaugušo, kas kļuvuši par herpes vīrusa nēsātājiem uz visu atlikušo dzīvi. 10% gadījumu saslimšanas iemesls var būt citomegalovīrusi, toksaplazmoze, HIV, adenovīruss un citi vīrusi.

Vīruss cilvēka organismā visbiežāk nokļūst ar siekalām (t.sk. iespējama inficēšanās ar sadzīves priekšmetiem), bet var izplatīties arī ar asins produktiem (asins pārliešana) un seksuālo kontaktu ceļā. Uzņēmība ir augsta, tomēr inficēšanās notiek ciešā kontaktā. Inkubācijas periods ir no vienas līdz piecām nedēļām.

Vīruss iekļūst augšējos elpceļos, bojā aizdegunes un rīkles epitēliju un limfoīdos audus. Attīstās gļotādas tūska, palielinās mandeles un reģionālie limfmezgli. Vīrusam nonākot asinīs, tas inficē B limfocītus, kuriem vienīgajiem ir ārējie receptori šim vīrusam. B limfocīti visvairāk atrodas limfmezglos. Vīruss ierosina B limfocītus sekretēt patoloģiskus imunoglobulīnus, kas nespēj veikt aizsargfunkcijas. Lai nomāktu EBV vairošanos un patoloģisko imunoglobulīnu sekrēciju, svarīga ir adekvāta imūnā atbilde. Līdz ar to riska grupas ir cilvēki ar iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu.

Slimībai raksturīgākie simptomi

- paaugstināta ķermeņa temperatūra,

- vispārējs nespēks, vājums

- rīkles gļotādas iekaisums,

- limfmezglu palielināšanās,

- pietūkums ap acīm,

- makulopapulozi izsitumi,

- specifiskas izmaiņas asins analīzēs,

- aknu traucējumi, liesas palielināšanās u.c.

Bērniem var noritēt gandrīz bez simptomiem vai kā viegla saaukstēšanās slimība, pusaudžiem un pieaugušiem, kuri to nav pārslimojuši bērnībā, inficēšanās ar EBV norit smagāk un simptomi mēdz būt izteiktāki.

Komplikācijas novērojamas reti, taču tās ir iespējamas. Mēdz būt hemolītiska anēmija, centrālās nervu sistēmas bojājumi (aseptisks meningīts, encefalīts, Guillain-Barre sindroms), liesas plīsums, pneimonija, miokardīts, perikardīts, aknu iekaisums, ilgstoša subfebrila temperatūra u.c. nespecifiski simptomi. Tāpat Epšteina-Barra vīrusam ir saistība ar audzēju veidošanos.

Profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citu akūtu vīrusu elpceļu infekciju gadījumā. Vīrusa izplatīšanos var ierobežot rūpīga roku mazgāšana, īpaši pēc šķaudīšanas un klepošanas. Jāizvairās no kopīgu trauku lietošanas. Slimnieka izolācija citā telpā nav nepieciešama, jo inficēšanās priekšnosacījums ir ļoti ciešs kontakts (skūpstoties, lietojot sadzīves priekšmetus, piemēram, dzerot no vienas glāzes, rotaļājoties ar kopīgām rotaļlietām u.tml.).

Pēc pārslimošanas iegūtā imunitāte ir uz mūžu. Atkārtotas inficēšanās (reinfekcijas) gadījumos paaugstinās antivielu titrs. Klīniski izteikta atkārtota saslimšana netiek novērota.

Slimības inkubācijas periods ir no 1 līdz 5 nedēļām. Bērns pēc atveseļošanās nav jānorobežo no pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanas, un tieši tas pats attiecas arī uz skolu, sporta nodarbībām un jebkādu bērnam piemērotu fizisko slodzi.  

PERSONĪGĀ PIEREDZE

Alises mamma, Aleksandra

Ar Epšteina-Barra vīrusu sastapāmies pagājušā gada rudenī. Meitiņai tobrīd bija 2 gadi un 10 mēneši, cīnījāmies ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kas bija ap 40 grādiem pēc Celsija skalas, temperatūru pazemināt vairākas stundas nebija iespējams ne ar kādiem līdzekļiem. Saucām neatliekamo ātro medicīnisko palīdzību. Tā rezultātā tikām slimnīcā, meitiņai tika liktas sistēmas. Analīžu rezultāti vēstīja par Epšteina-Barra vīrusa klātbūtni.

Pēc tam, kad ķermeņa temperatūra pazeminājās, meitiņai sāka sāpēt kakls, tad sākās klepus, kas bija līdzvērtīgs klepum, kāds ir ilggadējiem smēķētājiem. 

Kad ķermeņa temperatūra bija normāla, mūs pārvietoja uz kopējo palātu. Būtu lieki tagad aprakstīt, kādas bailes un šausmas mani pārņēma, kad redzēju aptuveni pusei no palātas bērniem sarkanus pleķus pa visu ķermeni. Pēc tam izrādījās, ka visiem šiem bērniem bija tieši tas pats Epšteina-Barra vīruss, kas meitiņai, vienkārši dažiem viņš izraisījis infekciozo mononukleozi, kam raksturīgi šie izsitumi. 

Slimnībā bijām diezgan ilgi, un, kad izrakstījāmies, mūs vēl kādu laiku novēroja 

Jau mājās pēc atkārtotām analīzēm izrādījās, ka vīruss ļoti nopietni traumējis bērna imūnsistēmu. Tāpēc pie noteikta, dzelžaina režīma pieturējāmies vēl ilgi. 

Vai arī tavai ģimenei ir pieredze ar šo saslimšanu?

Māmiņu Klubs