Miķelis turpina augt!

Līdz gada vecumam cītīgi rakstīju katru mēnesi par manām un Miķeļa gaitām, tad man likās, ka kaut kādā mērā tēma ir izsmelta un katru mēnesi rakstīt vairs nebūtu TAS! Tomēr atkal un atkal skatos uz mūsu aktīvo puiku un nodomāju, ka jāpieraksta, ir jāpieraksta, lai arī pēc gadiem varam atcerēties tās brīnīšķīgās un ne tik brīnišķīgās blēņas un attīstību!

Šobrīd Miķelim ir bez nedēļas 1,3 gadi! Jau rakstīju, ka staigātāja gaitas sāka 11 mēnešos un 3 nedēļās, kas saplūda kopā ar "rīmas" periodu! Viņš ēda visu un daudz! Pēc kārtīgas putras bļodas labi zināja kur stāv maize un rādīja ar pirkstu un aktīvi izmantoja savas valodas prasmes "E-EE" formātā un nelikās mierā, kamēr rupjmaizes gabals nebija rokās! Jāatzīst, ka es biju neziņā cik daudz vispār drīkst dot tādam mazam, ēdelīgam puisēnam? Jautāju pat dakterei! Viņas ieteikums bija tāds - šī gada laikā svarā pieņemšanās būs norma ~2-3 kg, lai pa laikam pasveru un skatos vai neforsējam, bet kopumā jāņem vērā, ka tā enerģija, kas jāpatērē mazam staigātājām ir milzīga, attiecīgi arī tā jāuzņem pamatīgi! 

Psiholoģiskā attīstība pēc gada vecuma sāka uzņemt netveramus ātrumus, gandrīz katru dienu ar vīru nespējām nopriecāties "viņš tiešām saprot", "pa kuru laiku viņš šito samācījies" un tamlīdzīgi! Viena no favorītlietām bija iedot Mimim (mūsu runcis) ēst! Kad palūdzu, lai iedod Mimim ņammu, sāka plati smaidīt, bija klāt pie kaķbarības plaukta un priecīgs pasniedza man bundžiņu! Diemžēl ar laiku prasmes auga un bundžiņu man vairs neatdeva, bet pieprasīja kādu instrumentu, ar kuru PATS! varētu bundziņu atvērt un Mimi pacienāt. Tā kā skārda bundža nav tā lieta, ko es gribētu iemācīt attaisīt savam viengadniekam, tad tagad ar Mimi pa kluso nokārtojam šo barošanas jautājumu! Paturpinot par kaķi - vienu brīdi abiem bija ļoti labas attiecības, kaķis bija 'uzķēris', ka Miķeli var izaicināt uz rotaļām, savukārt Miķelis zināja kur stāv stibiņa ar kuru spēlēties ar kaķi. Bet tad notika nepatīkams pavērsiens - Miķelis sāka spiegt katru reizi, kad pie apvāršņa ieraudzīja kaķi, kurš, protams, iekrita pilnīgā izmisumā un ņēma kājas pār pleciem. No tā laika Mimis īpaši nevēlas komunicēt ar Miķeli un ja tas pietuvojas pa strauju, pa stipru vai pārāk brutāli, tad kaķis cīnās pretī. Miķelim mācība, protams, nav. 

Lai cik dīvaini neliktos, Miķelim ļoti, ļoti patīk, ja viņam pasaka konkrētas pavēles! Tā tētis lepni sūta video kā Miķelis kārto māju - tētis tik parāda, lai savāc šo un aiznes tur, Miķelis smaidīdams izpilda! Tētis liek drēbītes ielikt veļasmašīnā, Miķelis smaidīdams izpilda! Uzspēlēt mammas dziesmiņu, izslēgt istabā gaismu, izmest pamperu miskastē un atnest podiņu - tie ir Miķeļa mīļākie darbiņi 1,3 gadu vecumā! 

Paturpinot par podiņu - nē, Miķelis nemāk iet uz podiņa un es arī neskubinu, esmu pieņēmusi, ka bērns ~1,5 gadu vecumā sāk apzināties šo funkciju. Līdz 1,1 g.v. puisēnu uz podiņa vispār nevarēja dabūt, viņš bļāva un uzreiz skrēja prom, es nespiedu. Tad kādā dienā, kad ciemojās ome, izvilkām podiņu un visi izrādījām sajūsmu par sēdošo Miķeli. Nākamajā dienā, kad mainīju pamperu, Miķelis pats parādīja uz podiņu, tā sāka sēdēt katru reizi pēc pampera maiņas uz podiņa! Esmu priecīga, ka vairs nebaidās un labprāt sēž. Vēl nekad nav sanācis podiņā ko atstāt, bet visam savs laiks!

Tā vien gribas turpināt ar vēl vienu prasmju tēmu - gulēšana. Sākšu ar lokalizāciju - tā visbiežāk ir mammas un tēta gulta, reizēm izdodas aizmigušu iemānīt paša gultiņā, bet drīz vien sākas skandāls un mamma piekāpjas. Bija viena tāda jocīga nakts, kad Miķelis pusmiegā mēģināja pāri margām ierāpties savā gultiņā, es, protams, nespēju noticēt, bet tomēr ieliku puisēnu viņa gultā un viņš gulēja! Tas nearkārtojās. Diemžēl! Bija periods, kad Miķelis vaktēja tēti un cēlās 9os, par laimi mammai, tas beidzās un nu Miķelis guļ vismaz līdz 11iem un arī tad ir tāds miega mice, ka jāmodina, lai nenogulētu visu dienu! Tad vārtamies abi pa gultu, staipamies, mīļojamies un ļoti, ļoti izbaudam laiskos, garos rītus! Pēc tam ir miedziņš pēcpusdienā un tik un tā vakars ir grūts, jo nāk miegs! Vēlākais 22os Miķelis guļ! Tā kā bērnudarza gaitas vairs nav aiz kalniem, plānoju jaunajā gadā mūsu laisko dzīvi pārtraukt un ieviest kādu ritmu, kas pietuvināts bērnudārza ritmam!

Par bērnudārzu turpinot - esmu no mammām, kas saprot, ka ja nav iespēja sēdēt mājās ar bērnu, tad bērnudārzs ir likumsakarīgs attīstības posms. Es no tā nebaidos un man pat liekas, ka viņam tur būs interesantāk - būs draugi, būs mantiņas, būs garšīgs ēdiens un izplānota diena, ko es mājās varu nodrošināt tikai nedaudz - paralēli taču jāpaspēj tik daudz kas cits! Un es ļoti ticu, ka bērns jūt mammu, tāpēc satraukumi par briesmīgām audzinātājām, kas bērnam darīs pāri, asaru plūdu iztēlošanās utml lietas vajag izmest no prāta un sakārtot savu galvu, lai bērnam nav dubultgrūti jaunajās gaitās! Tā kā Miķeļa pusotrs gads iekrīt aprīlī un valsts dārziņos diez vai uzņemšana notiks pirms atvaļinājumu laika, šobrīd izskatu privātos bērnudārzus Iļģuciemā. Redzēs uz kurieni mūsu gaitas aizvedīs!

Valodiņa raisās pavisam pamazām, tie vārdi, kurus lepni rakstīju gada pārskata infografikā, ir daļa pazuduši, palicis ir populārākais vārds "Attā", ko Miķelis izmanto gandrīz visur un par jebko! Reizēm izdodas dzirdēt "mamma" un vienu brīdi bija aktuāli "am am", bet nu tas arī ir iegājis nelielā snaudā. "Teta" ir pazudis jau ilgāku laiku (lai gan atvadoties tā vien liekas, ka saka atta atta teta :)). Klāt ir nācis "tā", ko izmanto, kad padod man drēbes no veļasmašīnas, pieļauju, ka tas ir kas līdzīgs vārdam "paldies", jo katru drēbes gabalu saņemot, šo saku! Par nelielo vārdu krājumu nesatraucos, jo visam ir savs laiks un esmu droša, ka viss būs, tikai pacietību!

Zobi uztaisīja milzīgu pauzi! Ja pirmie 8 nāca ar apbrīnojamu regularitāti - ik pēc 2 mēnešiem, tad dzerokļiem vajadzēja kārtīgi nobriest un savu uzvaras gājienu sāka 5 mēnešus pēc pēdējā zoba izšķilšanās! Pirmais no dzerokļiem (kas atrodas vienu zobu izlaižot no skaistā augšējā četrinieka) savu pirmo stūrīti izlaida decembra sākumā, pēc 3(!) nedēļām skaisti izspraucās dzerokļa priekšējā daļa, drīz jau mēnesis riņķī, gaidam, kad arī aizmugurējā daļa padarīs grūto darbu. Rakstot nolēmu paskatīties mutē vai nav kāds jaunums un jā! Arī otrā pusē tas pats dzeroklis mēģina izspraukties, bet ir pilnīgā sākumā fāzē un smaganu pāršķēlis viens mazs punktiņš! Dodu Miķelim pašam nokraukšķināt Dentokind tabletīti, ceru, ka tas kaut nedaudz atvieglo grūto darbu!

Sācis ļoti atdarīnāt pieaugušos! Ik pa laikam pieķeru, ka ir ieriktējies dīvānā, poza kā mammai, kad viss pieriebies un iekritusi dīvānā! Reizēm ierāpjas un vienkārši apguļas, spēlējas ar rokām vai skatās griestos! Skats ir kolosāls! Ja redz, ka mamma kasa ausi, uzreiz pašam arī vajag!

Patiesībā es varētu turpināt un turpināt un nedaudz sev pārmetu, ka ik pa laikam ko nepierakstīju, jo šis laiks ir TIK interesants! 

Noslēgumā Miķeļa youtube pleijliste!

https://www.youtube.com/watch?v=W5e9GJfHC4A

Joka pēc alfabēts ir nedaudz zaudējis savu aktualitāti, bet retajās reizēs, kad izdzird, smaids garantēts! 

https://www.youtube.com/watch?v=QrPYVmVQWZ8

Ļoti žēl, ka šajai dziesmai ir jocīgs izpildījums, jo Miķelim patīk darīt kustības, ko dara zvēriņi!

https://www.youtube.com/watch?v=vrLu-gdkG6I

Kopš ciemošanās pie drauga Kārļa, Miķeļa pleilistē ir ienākušas arī dziesmiņas krievu valodā, jo tās ir patiešām izklaidējošas un skanīgas!

https://www.youtube.com/watch?v=AjgOV4R7zlE

Šīs meitenes ir brīnišķīgas!

https://www.youtube.com/watch?v=ASO_zypdnsQ

1. vietā noteikti šis!

Laimīgu jauno gadu!