Mēs iepazīstam podiņu.

Kristiāns podiņu pirmo reizi iepazina jau, kad viņam bija 9mēneši.Bet tad līdz gadam mēs negājām uz podiņu, jo nepatika un sapratu ,ka mazais vēl nevēlas.

Bet nu Kristiānam ir jau gandriz 1.4gads un tagad ar podiņu jau vairāk ir uz tu.

Tākā mēs oktobra beigās uzsāksim bērnudārzu gaitas tad jau tagad palēnām sākam iet uz podiņa.Uz podiņu iešanu aktīvi pamudināja mani vecāki.Viņi arī ,kad biju skolā mācija iepazīt tuvāk podiņu un stāstija,kas tur jādara.

Mums sākumā podiņa režīms bija iet ,ik pēc katras pagulēšanas, lai viņš saprot ,kas ir jādara podiņā.Sākumā bija biežāk ka no podiņa piecēlās un tad pačurāja blakus podiņam.Bet ar laiku  tagad viņš saprot ,ka podiņa ir jānokārtojas un savas darīšanas palēnām sāk darīt jau uz podiņa.

Tagad vasarā mūsu diena paiet tikai bikšelēs vai arī skrāidam ar pliku dupsīti ārā pa sētu.

Kad mājās viņš vēlas uz podiņu viņš sāk trinīties tupus pret grīdu un saprotu ka vajaga uz podiņa.Protams ne vienmēr paspēju uzlikt uz podiņa,bet kam negadās.

Ja ejam mazās pastaigās,tad braucam mazajās biksītēs.Ratos kad viņš sāk dīdīties aktīvi mēs parasi piestājam malā un nokārtojamies ja paspējam.

Bet protams tākā mūsu podiņmācība lēnām virzās uz priekšu mēs turpināsim iesākto.

Ceru ka veiksies arī turpmāk.:)

Sintija